Uzliec kādreiz pulsometru vindserfingā vai vai snovbordā. Iespējams, ka būsi pārsteigts par cipariem, ka ir ap 180.
Es tikko sapirkos Magne B6. Būs vien jāuztaisa visas analīzes un jāiziet visi testi. Pamēriju vindsērfingā - jūrā spēcīgā vējā lecot un pie manevriem iet pa maksimumu, un tur neko nesadozēsi, snovā tas pats, ja riktīgi agresīvi grabina.
Paldies six13, tad skaidrs, ka neviena īsti bāzes treniņa nav bijis :) gandrīz vienmēr esmu uzrāvis aiz kāda autobusa vai pret kalniņu kaut uz pāris min. Zālē velotrenažieris ne visai, kakls paliek stīvs, vislabāk patīk eliptiskie, bet tur pulss ap 145.
Veģetatīvā distonija izpaužas dažādi - ar dažādiem sindromiem, t.i. - ar noslieci uz konkrētu orgānu sistēmu. Ir cilvēki, kuriem labila ir emocionālā puse, citiem tieši kardiovaskulārā sistēma, citiem - elpošanas orgāni. Un viens no tiem ir adaptācijas sindroms. Šajā gadījumā veģetatīvā distonija izpaužas ar to, ka cilvēks grūti pacieš fizisku slodzi, plus Tavā gadījumā kardiālais sindroms, kad ir bradikardija (kas ir samērā reti, pārsvarā visiem ir tahikardija). Es teiktu, ka Tava veģetatīvā nervu sistēma nav piemērota tādām slodzēm, pat ja tās nav relatīvi lielas.
No šī var secināt, ka taisnība ir gan ārstam, gan tiem, kas saka, ka ir pārpūle. Tavai VNS nepiemērota fiziskā slodze. Ar to ir jāsadzīvo vai jāmēģina atrast veids, kā stiprināt savu VNS, bet tas prasa ilgu laiku un lielu gribasspēku :)
Bāzes likšana ir lieta pati par sevi, kurai mazs sakars ar VNS stiprināšanu.
No 35-40 g.v. veterānu skrējēju pieredzes: pēc skābekļa patēriņa, skābēšanās ātruma (lēnuma) un muskuļu spēka 1500 m daudziem vajadzētu noskriet pa kādām 4:45, bet to var tikai daži. Tāpēc, ka uzņem to augsto tempu, pirmo apli iztur, bet jau otrajā VNS uzdod; sākas svešādas sajūtas, un stieptā tempa skrējiens nobrūk. Treniņā var pamēģināt pēc pareizas iesildīšanās vienreiz noskriet 400 m uz ātrumu - tā kārtīgi, uz 95-100%, tad atvilkt elpu, nomierināt pulsu līdz 125 un stāties, lai skrietu otrreiz. Ja briesmīgi negribas skriet otrreiz - ir uztraukumi, jau tam gatavojoties, un tiek meklēti iegansti, kāpēc šodien labāk to vingrinājumu neatkārtot, tad skaidrs, ka VNS uzdod. Tas ir gandrīz vai tāpat, kā baidīties iet pa siju, ja ir bailes no augstuma - kaut arī tīri fiziski nekas pāri spēkiem netiek prasīts.
Tāpēc, ja gribi sacensībās “kontrolēt situāciju” arī izrāvienos, finiša spurtā, nāksies vien trenēt VNS, kas veterāna vecumā ir grūtāk par bāzes likšanu.
[quote=Ansis]Bāzes likšana ir lieta pati par sevi, kurai mazs sakars ar VNS stiprināšanu.
No 35-40 g.v. veterānu skrējēju pieredzes: pēc skābekļa patēriņa, skābēšanās ātruma (lēnuma) un muskuļu spēka 1500 m daudziem vajadzētu noskriet pa kādām 4:45, bet to var tikai daži. Tāpēc, ka uzņem to augsto tempu, pirmo apli iztur, bet jau otrajā VNS uzdod; sākas svešādas sajūtas, un stieptā tempa skrējiens nobrūk. Treniņā var pamēģināt pēc pareizas iesildīšanās vienreiz noskriet 400 m uz ātrumu - tā kārtīgi, uz 95-100%, tad atvilkt elpu, nomierināt pulsu līdz 125 un stāties, lai skrietu otrreiz. Ja briesmīgi negribas skriet otrreiz - ir uztraukumi, jau tam gatavojoties, un tiek meklēti iegansti, kāpēc šodien labāk to vingrinājumu neatkārtot, tad skaidrs, ka VNS uzdod. Tas ir gandrīz vai tāpat, kā baidīties iet pa siju, ja ir bailes no augstuma - kaut arī tīri fiziski nekas pāri spēkiem netiek prasīts.
Tāpēc, ja gribi sacensībās “kontrolēt situāciju” arī izrāvienos, finiša spurtā, nāksies vien trenēt VNS, kas veterāna vecumā ir grūtāk par bāzes likšanu.[/quote]
Ir kādi padomi VNS stiprināšanai?
Cik daudz ko regulē VNS, latviešu valodā ļoti labi var izlasīt šeit:
http://www.neslimo.lv/pme/?name=vegetativa-nervu-sistema
Ja med. analīzes ir kārtībā, amatieru sportā neko vairāk par atkārtojumu un intervālu treniņiem nepielieto. Tie pieradina organismu pie krasas tempa maiņas, un tad arī nervu sistēma mazāk satraucas. Ieliktā “bāze” dod to, ka vingrinājuma ātrajās daļās muskuļi daudz mazāk skābējas ciet.
Es šoruden uzvarēju Siguldas Kalnu maratonā 33 km distancē V40 grupā. Trenējos daudz tajos aspektos, kurus tagad aprakstu - lai kalnu trasē “dūša nesašļuktu papēžos”.
Par medikamentiem neko nerakstīšu.
Tad sausais atlikums ir tāds, ka trenēties ar VNS traucējumiem var un vajag, tikai jāsamierinās, ka progress būs daudz lēnāks kā citiem?
Jā.
Man pašā slodzes laikā viss ir +/-o.k. slikti ir pievakarē un nākamajā dienā. Manuprāt kaut kas arī ar pārlieku adrealīnu varētu būt saistīts, jo tad, kad ir kaut kas ekstrēmāks, gaisma paliek spilgtāka, un nedaudz pazūd kordinācija, un tad visu daru tikai uz uztrenētajiem refleksiem un pieredzi. Ja ir bijis kaut kas tāds kur nepieciešama ātra reakcija un milzīga koncentrēšnās, dodoties gulēt uz smadzenēm ik pa brīdim joprojām tiek padoti impusli tā, ka raustās rokas kājas un bez sedatīviem neiztikt. Vārdu sakot pārbaudīšos pie neirologa, sporta ārstiem un tad iepostēšu kādi rezultāti.
JankaXTR
Bez riteņbraukšanas jau ir vēl darbs un ģimene . Ko gribu teik , visticamāk riten’braukšanā nav vaina .
Pamatā būs ar Tevi labi tikai ilgi tā veģitatīvā sistēma stabilizēsies . Galvenais nepamet sportu . Es ieteiktu daļu slodzes aizvietot ( vai papildus ) ar peldēšanu .
P.S. pašam ir bijušas problēmas , sākumā meklēju visur kaut ko nopietnu un jo vairāk meklē jo vairāk atrodas kāds kas stāda diagnozi un nozīmē drapes . Arī man ieteica B6 , un vēl veselu čupu , tad uz nakti ogļhidrātus ,jo ja naktī organisms ir badā tad ceļas adrenālīns …
Pašlaik lietoju tikkai D vitamīnu .
Skatoties atpakaļ man viens no problēmu rašanās cēloņiem bij intensīvs darbs ar kādām 7-9 negulētām naktīm mēnesī . Palīdzēja darba slodzes mazināšana , naktīs NESTRĀDĀJU . Visu laiku fiskultūras līmeni kaut ko sportoju ( velo tik aprīlis -septembris )
Daudz neiedziļinotie iepiekš rakstītajā, īsumā palielīšos - kā bija (un vēl ir) man…
Darbs man uz rudeni tāds stresains + iekrita audits + trauma īsi pirms tam.
Sāka vilkt krampis pa sēžas nervu kreisajai kājai. K-kad ap sepembri (augusts - lielā sezona). Sākumā domāju, ka atkal mugura - aizgāju 5x uz ārstniecisko masāžu. Mani tur masēja, stiepa, bet sāpe tik gāja pa nervu uz leju. Teica, lai eju pie fizioterapeita. Aizgāju. Atkal spaidīja, masēja, bet paralēli meklēja iemeslu - atrada, ka ir reakcija uz herpas vīrusam paredzētām zālēm. Kādu 1 mēnesi lietoju - itkā pierima, bet ne pazuda. Bet, kā beidzu, tā 2 dienas un viss no sākuma. Jau fizioterapeits izteca minējumu, ka problēma ir nervos un saistīta ar stresu. Tad radās iespēja decembrī tikt uz sanatoriju -paārstēties, bet galvenais - atpūsties! Bet, pierakstu gaidot, 2 nedēļās nonācu līdz stiprām pretsāpju potēm katru rītu un nespējas pat pagulēt bez tām… Krampis pa nervu vilka visu kāju līdz pat papēdim - viss iekaisis - ļoti sāpēja…
Aizveda mani uz sanatoriju - sagrūda sistēmas, potes, tabletes - un nokriutu uz 2 dienām tā, ka uz tualeti ilgi bij jāsadūšojās aiziet… Laikam kulminācija! Tad palika labāk. Jau varēju nosēdēt tik ilgi, lai pāēstu, varēju noiet uz Jaunķemeru 1mo stāvu bez atlaišanās k-kur pa ceļam. Bet tad, 10dienām ejot uz beigām, beidzās atļautais drošais pretsāpju kurss - 10 potes. Un atkal! Tad tik man uz atvadām ieblieza 11to diclofenaku, lai mājās tieku, uzrakstīja vēl to pašu tabletēs un sateipoja. Kamēr dzēru un teips turējās - viss puslīdz OK. Tad nopirku teipu - mans fizioterapeits salīmēja, bet saka - ka tas tikai spieķis - jāmeklē iemesls! Aizbraucu k-kad janvārī pie viņa ieteikta manuālā terapeita uz Gaiļezeru. Mocīja mani tur 2,5h ar visādiem mistiskiem paņēmieniem un izvilka, ka man ir smadzenes atsaukušas atmmiņā k-kādu 7 gadu vecumā notikušu notikumu, kas tagad mani grauž iekšēji un liek nepareizi strādāt muskulatūrai (muzkuļi mani vērpa tiešā nozīmē). Secināja, ka smadzenēs, stresa+ traumas dēļ novājinātajā nervu sistēmā ir iesēdies k-kāds vīruss, kas liek smadzenēm domāt un darīt nepareizi. Arī čakras man esot jālāpa un k-kuras arī salāpīja (noņēma sāpes) manā priekšā nepieskaroties! Mistika!
Tagad katru vakaru ierauju tinktūru (nē - nejau 0.7 - 1/4 tējkaroti) un skaitu pātarus pašhipnozei (lai liktu smadzenēm pareizi domāt)… Īpaši labi nav, bet galvenais, ka arī sliktāk nepaliek! Kad tinktūra beigsies - braukšu atkal.
Nekad nebiju domājis - ka k-kas tād vispār pastāv!!! Rakstu šeit, jo ārsti arī man pieminēja novārdzinātu veģetatīvo nervu sistēmu. Un sportot ieteica, ja tik nesāp, jo tas ir vienīgais legālais veids, kā es noņemu stresu (nedzeru), nu citreiz sasitu kādu sienu… :)
man gan ir otrādi VNS traucē dzīvot ikdienā tad kad nekko nedaru , bet tiklīdz trenējos ar velo + gonka tā viss kārtībāa… ziemā man palīdz svaigs gaiss un kalnu slēpošana … vnk man viss uz nervu pamata kā sēžu mierāa taa viss nāk virsū…
Nu man ar līdzīgi. Tapēc vasarā minu 2-3x nedēļā. Bet, tā kā pērnvasar bija ģipsis, sanāca “uzlādēties” un salūzt…
[quote=marsis][quote=Brakkis]Daudz neiedziļinotie iepiekš rakstītajā, īsumā palielīšos - kā bija (un vēl ir) man…
Darbs man uz rudeni tāds stresains + iekrita audits + trauma īsi pirms tam.
Sāka vilkt krampis pa sēžas nervu kreisajai kājai. K-kad ap sepembri (augusts - lielā sezona). Sākumā domāju, ka atkal mugura - aizgāju 5x uz ārstniecisko masāžu. Mani tur masēja, stiepa, bet sāpe tik gāja pa nervu uz leju. Teica, lai eju pie fizioterapeita. Aizgāju. Atkal spaidīja, masēja, bet paralēli meklēja iemeslu - atrada, ka ir reakcija uz herpas vīrusam paredzētām zālēm. Kādu 1 mēnesi lietoju - itkā pierima, bet ne pazuda. Bet, kā beidzu, tā 2 dienas un viss no sākuma. Jau fizioterapeits izteca minējumu, ka problēma ir nervos un saistīta ar stresu. Tad radās iespēja decembrī tikt uz sanatoriju -paārstēties, bet galvenais - atpūsties! Bet, pierakstu gaidot, 2 nedēļās nonācu līdz stiprām pretsāpju potēm katru rītu un nespējas pat pagulēt bez tām… Krampis pa nervu vilka visu kāju līdz pat papēdim - viss iekaisis - ļoti sāpēja…
Aizveda mani uz sanatoriju - sagrūda sistēmas, potes, tabletes - un nokriutu uz 2 dienām tā, ka uz tualeti ilgi bij jāsadūšojās aiziet… Laikam kulminācija! Tad palika labāk. Jau varēju nosēdēt tik ilgi, lai pāēstu, varēju noiet uz Jaunķemeru 1mo stāvu bez atlaišanās k-kur pa ceļam. Bet tad, 10dienām ejot uz beigām, beidzās atļautais drošais pretsāpju kurss - 10 potes. Un atkal! Tad tik man uz atvadām ieblieza 11to diclofenaku, lai mājās tieku, uzrakstīja vēl to pašu tabletēs un sateipoja. Kamēr dzēru un teips turējās - viss puslīdz OK. Tad nopirku teipu - mans fizioterapeits salīmēja, bet saka - ka tas tikai spieķis - jāmeklē iemesls! Aizbraucu k-kad janvārī pie viņa ieteikta manuālā terapeita uz Gaiļezeru. Mocīja mani tur 2,5h ar visādiem mistiskiem paņēmieniem un izvilka, ka man ir smadzenes atsaukušas atmmiņā k-kādu 7 gadu vecumā notikušu notikumu, kas tagad mani grauž iekšēji un liek nepareizi strādāt muskulatūrai (muzkuļi mani vērpa tiešā nozīmē). Secināja, ka smadzenēs, stresa+ traumas dēļ novājinātajā nervu sistēmā ir iesēdies k-kāds vīruss, kas liek smadzenēm domāt un darīt nepareizi. Arī čakras man esot jālāpa un k-kuras arī salāpīja (noņēma sāpes) manā priekšā nepieskaroties! Mistika!
Tagad katru vakaru ierauju tinktūru (nē - nejau 0.7 - 1/4 tējkaroti) un skaitu pātarus pašhipnozei (lai liktu smadzenēm pareizi domāt)… Īpaši labi nav, bet galvenais, ka arī sliktāk nepaliek! Kad tinktūra beigsies - braukšu atkal.
Nekad nebiju domājis - ka k-kas tād vispār pastāv!!! Rakstu šeit, jo ārsti arī man pieminēja novārdzinātu veģetatīvo nervu sistēmu. Un sportot ieteica, ja tik nesāp, jo tas ir vienīgais legālais veids, kā es noņemu stresu (nedzeru), nu citreiz sasitu kādu sienu… :)[/quote]
izklausaas peec diska truuces …[/quote]
Ir arī tā, bet tās sāpes un iekaisumu varu noņemt ar masāžu un sportu. Bet šoreiz tas nelīdz, jo ķermenis ir nestabils, līdz ar to masāzā palīdz tiaki līdz masīnai.
Problēma tajā, ka man ik pa laikam kāds muskulis izdomā vai nu savilkties, vai atkal nepildīt savu uzdevumu, tāpēc atkal pretējiem nākas stŗadāt dubultā un tāpēc netieku no sāpēm vaļā - vislaik k-kas samocīts.
ignorē sāpes
Mūžīgi jau neignorēsi! :)
Muguru jau visu mūžu ignorēju, tāpēc tagad ir sū… (trūce (pat pusotra), rags, kas aug nervam virsū), tad vēl nervu sabrukums.
Bet tas jau ne par tēmu! :D
Atkārtoju vēlreiz!
Man slodze palīdz! Pie tam, cīnoties ar savilktiem muskuļiem pirtī (eju 2-3 x nedēļā uz lāvas pagulēt) laikam esmu sirdi uzpumpējis - nevaru vairs savus kādreizējos pulsa rekordus sasniegt, arī pa dienu nav vairs ap 100, bet ap 70-80.
Beidzot aizgāju uz sporta labratoriju, pašam šķita, ka nekas labs nebūs, bet izrādijās 10x labāk :) Anaerobais slieksnis 184 bpm. un sūrākā plauša - lietderīgi var noslogot tikai 1/3 (tas pateicoties jogas elpošanas vingrinājumiem). max. pulsu nemērija, bet varēju vēl mīt un mīt. Sirds un asinsvadi tikai netiek līdz, biju konkrēti aizsēdējies bāzītē :D