Gribētu ierosināt diskusiju un saņemt jautājumu par tādu tēmu.
Vai MTB sacensības - SEB, Sportlat, Trek posma u.c. Latvijā notiekošās sacensības, kur tu nobrauc, piemēram, ar vidējo pulsu 165 (85%) 1h30min vai 2h un izliec sevi pilnībā, var uzskatīt arī par treniņu (izturības, fiziskās kondīcijas, spēka palielināšanu) nākamajām sacensībām jeb tikai par līdz šim braukto treniņu laikā uzkrātā spēka un izturības izlietojumu.
Sacensības kā tehniskās braukšanas un iemāņu treniņš ir viennozīmīgs (jo vairāk brauc par dažādām trasēm, jo labāk iemācies pārvaldīt velo), bet šeit domāju tieši attiecību par cilvēka fizisko slodzi un motoru(sirdi) tiem braucējiem, kuri ar velo ir uz Tu, un to savieno ar darbu, mācībām, ģimeni, tomēr ne PRO-raideri.
cik man zināms tas ir tieši kaitīgi. jo sliktāka ir braucēja sagatavotība, jo sliktāku iespaidu šāda pārslodze atstāj uz censoņa organismu. 85% ir pamatīgi anaerobajā zonā, un pārslodze sirdij.
arī trennētam cilvēkam dzīvošanās dziļi anaerobajā neko nedod. ja uz tās sliekšņa- var būt vērtīgi.
Arī pēdējā laikā aizdomājos par liela pulsa kaitīgumu.
Man Kandavas posmā ir bijis 186/198. Tāpēc esmu domājis, ka varētu uz sporta klasi pāriet. Tur distance garāka un pulsam vajadzētu būt mazākam. Tik nezinu, kas tagad ir labāk. Braukt īsāku laiku ar lieāku pulsu, vai ilgāku laiku ar mazliet mazāku pulsu, ja ņem vērā, ka abi ir anairobajā zonā.
Nu un sacensības katru nedēļu ar laikam ir par daudz. Laikam svarīga ir tā attiecība cik stundas nedēļā (vai mēnesī) tu pavadi trenējoties aerobajā zonā, un cik stundas sacensību režīmā.
Skatieties - 25/26 Cēsu velomaratons un Trek, pēc nedēļas Vienības brauciens, tad vēl igauņi, lietuvieši - tātad sacenēs var braukt katru nedēļas nogali, pat pa divām sacenēm.
Izskatās, ka jāliek uzsvars ir uz 1 no iepriekšminētām LR gonkām tuvākajās nedēļās, un laikā kad kaut kur LR notiek gonka, ar mazāku pulsu jāpatrenējās piemājas trasītē. Var nobraukt 3 gonkas s-dīgi, vai vienu normāli.
Atis rakstīja par pāriešanu uz sporta klasi - tikgai gribu teikt ka manuprāt Sporta klases jēdziens kā tāds eksistē tikai SEBos. Sportlatā, Trekaa , Lielvārdē u.c. ir jānobrauc 4 vai 5 apļu vietā 6 vai 7 un tur pulss par kalniņiem augšā lejā arī nav mazais un sporta klasē to dabūt zemāku ir nereāli.
ja vienīgais treniņš pa nedēļu ir vīkenda sacensības- visai viegli var sabraukt auzās.
atnāks Vains vai kāds cits zinošs, izstāstīs detaļās, bet divos vārdos- var sanākt tā, ka pēc tam vismaz gadu varēs braukt tikai pēc piena un mierīgi kačāt bāzi ar pulsu zem 120-130. tā ir bijis dažiem maniem cīņubiedriem.
pašam laimīgā kārtā bija kurjerošanas laikos uzaudzēta bāzīte, un šāda braukšana tikai sacensībās (ar drausmīgu 90% pulsu) vairāku gadu garumā palika bez sekām. protams uz progresu arī nav ko cerēt.
Šo jautājumu pirms neilga laika uzdevu diviem manuprāt kompetentiem speciālistiem, LOV sporta ārtei un J.Veidem - secināju: ilgstoš darbs anairobajā zonā=augsts laktāta līmenis > tiek sadedzināti muskuļos mitohondriji, kuros skābekļa klātbūtnē tiek ražota enerģija. Pēc kārtīgas gonkas esam kļuvuši vājāki :-(, bet zudušo mitohondriju vietā mēs 1-2.nedēļu laikā varam uzaudzēt jaunus, spēcīgākus un vairāk, ja vien katru dienu lēnām pulss ~120 ripināsim dažas stundas, liksim bāzi. Interesanti ka pēc gonkas liekot bāzi organisms atjaunojas daudz ātrāk nekā guļot gultā! Sacencības = treniņš, jā gan nē, atkarīgs no daudziem apstākļiem, ko darīji pirms un pēc gonkas, kāda ir sagatavotība u.t.t Ja saglabā līdzvaru starp treniņiem un sacencībām, nelecot augstāk par pakaļu, tad sacencības = treniņa plāna sastāvdaļa, nav kaitīgas veselībai (nosacīti)!
tāpēc jau “atbraukšanās” pēc sacensībām ir laba lieta, gan uzreiz pēc slodzes 10-15 min ļoti lēnā tempā, gan nākošajā dienā 2-3 stundas. bet ja to nedara, un netrenējas vispār, tad viss slikti :)
KārlisB ir ļoti pareizi visu sarakstījis. Sacensības noteikti ir daļa no treniņplāna, ar nosacījumu, ka tāds treniņplāns vispār ir. Sacensības ir jārēķina kā sliekšņa-anaerobais treniņš, kas attiecīgi prasa mierīgākus treniņus pēc tam. Tā kā ir iespēja braukt sačos katru nedēļas nogali, tad pa nedēļas vidu uzsvars jāliek vairāk uz aerobo galu un spēka attīstīšanu. Pietiek, ja bez sačiem pa nedēļu ieliek vēl 1 intensīvo treniņu, bet tas atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem.
Komentārs visiem - pēc sačiem pulsometrā apskatoties rādījumu AVG, lūdzu neuzskatiet to par akmenī cirstu vērtību. Parasti AVG ir augstāks kā patiesībā, jo braucot kalniņos vai ķerot atrivus pulss uzskrien, tad ļoti lēni krīt (sacensību režīmē). Tas neatspoguļo to, ka jūs gonku esot gājuši ar piem. 183 sitieniem visu laiku. Analizējot Polaru uz kompja redzams, kāds zāģis patiesībā ir pulsa līkne. Kautkādas objektīvas vidējās vērtības izpīpēt ir grūti. Sacensības ir dancošana pa sliekšņa un anaerobo zonu, avg parāda tikai to, cik relatīi daudz esat grozījušies anaerobajā galā.
AVG būtu objektīvs sliekšņa un zonas rādītājs piem. 40km razģelkā pa gludu reljefu.
Ar ko pamatots šāds apgalvojums ?[/quote]
Pats es to neizpīpēju… atsaucos uz manuprāt kompetentiem speciālistiem, sava aroda pratējiem!
Laktāts, jeb pienskābes ir skāba viela, augsta koncentrācija asinīs noārda mitohondrijus!
Dzirdēti ir arī briesmu stāsti no kāda fitnesa trenera ka pulss virs 135 un no tā izrietošais pienskābju līmenis jau sāk noēst sirds muskultīras šūnas, un veicina infarktu u.t.t šim ticēt gan negribas, tad jau mēs te visi esam dzīvi miroņi :)
Ja kāds, lai arī sava aroda meistars, kaut ko apgalvo, tad vienalga šis apgalvojums ir jāpamato.
Tas var būt zinātniskais pētījums, eksperimenti ar sportistiem utt.
Atļaušos apšaubīt šo apgalvojumu, tāpat kā to apstākli, ka veselai sirdij ir kaitīgas anaeirobas slodzes…
nu, sporta tehnikai motori pirms starta ir vislabākajā kārtībā, bet mēdz gadīties, ka slodzes laikā tie atsakās strādāt. man liekas, ka ar sirdi ir tāpat: trenēta jau tā var būt, bet ja ilgstoši jāstrādā pie maksimālās slodzes, tad var atteikt arī vistrenētākā sirds. faktiski trenētības pakāpe nosaka tikai to, cik agri vai vēlu pie max. slodzes sirds vairs nespēj tikt galā.
tas ir mans nespeciālista un izbijušā garo gabalu skrējēja viedoklis.
[quote=Biker]Ja kāds, lai arī sava aroda meistars, kaut ko apgalvo, tad vienalga šis apgalvojums ir jāpamato.
Tas var būt zinātniskais pētījums, eksperimenti ar sportistiem utt.
Atļaušos apšaubīt šo apgalvojumu, tāpat kā to apstākli, ka veselai sirdij ir kaitīgas anaeirobas slodzes…[/quote]
Ja kāds kaut ko apšauba, vai tad šīs šaubas nav jāpamato??? :)
LOV sēdēju apmēram stundu un tur man sporta ārste rādīja shēmas un šūnu šķērsgriezumus stāstīja par ķīmiskajiem procesiem pie dažādām slodzēm u.t.t To visu zinātniskā vālodā atkārtot nespēju, jo lielākā daļa no dzirdētajiem terminiem bija latīņu valodā prātā palika tikai esence un galvenā doma! Šo iegūto infrmāciju apstiprināja J.Vede (Murjāņu riteņbraukšnas treneris). šīs zināšanas sporta ārsti un treneri katru dienu pielieto un papildina darbā ar LV olimpiešiem… (varbūt tāpēc mūsējie vēl nav un goda pjedestāla :D)
Ar patiesu interesi gaidu pamatojumu tavām šaubām!
[quote=KarlisB][quote=Biker]Ja kāds, lai arī sava aroda meistars, kaut ko apgalvo, tad vienalga šis apgalvojums ir jāpamato.
Tas var būt zinātniskais pētījums, eksperimenti ar sportistiem utt.
Atļaušos apšaubīt šo apgalvojumu, tāpat kā to apstākli, ka veselai sirdij ir kaitīgas anaeirobas slodzes…[/quote]
Ja kāds kaut ko apšauba, vai tad šīs šaubas nav jāpamato??? :)
LOV sēdēju apmēram stundu un tur man sporta ārste rādīja shēmas un šūnu šķērsgriezumus stāstīja par ķīmiskajiem procesiem pie dažādām slodzēm u.t.t To visu zinātniskā vālodā atkārtot nespēju, jo lielākā daļa no dzirdētajiem terminiem bija latīņu valodā prātā palika tikai esence un galvenā doma! Šo iegūto infrmāciju apstiprināja J.Vede (Murjāņu riteņbraukšnas treneris). šīs zināšanas sporta ārsti un treneri katru dienu pielieto un papildina darbā ar LV olimpiešiem… (varbūt tāpēc mūsējie vēl nav un goda pjedestāla :D)
Ar patiesu interesi gaidu pamatojumu tavām šaubām![/quote]
Pamatojums? … tādēļ jau šaubos, ka neesmu atradis pamatojumu! kā jau minēju iepriekš, par pamatojumu var būt sporta zinātnieku publikācija kas savukārt balstās uz eksperimentiem ar vērā ņemamu atlētu skaitu, ne vien pāris LV olimpiešiem…
Droši vien vēlējies, lai es te iecepu veselu zinātnisku rakstu ar ~99 piemēriem, pieradījumiem…
Izsaku savu viedokli un esmu to pamatojis, tici vai nē, tavas problēmas…
Ir jau viegli da jebko nolikt un pateikt “Es šaubos, pierādi man…” - nav ne laika ne vēlēšanās, ja tu zinātu, kas ir mitohondriji, laktāta līmenis, anairobā slodze domāju ka nešaubītos…
Ja vari pamatot savas šaubas, tad uz preikšu (esmu atvērts diskusijai), man liekas es savu viedokli esmu pamatojis!
arī es no “nepierādāmiem/ nepamatojamiem” avotiem esmu dzirdējusi, ka sacensības ir labi augstā pulsa treniņi + tehnikas treniņi.
personīgi sliecos tam piekrist.