dārgie Igaunijas ciemiņi, diemžēl esam spiesti ziņot, ka LV pārstāvji H100 sacensībās ļoti uzkrītoši trasē izmeta izlietotā sporta uztura iepakojumus, tādējādi izrādot necieņu gan pret dabu, gan organizatoriem.
trase iet gan pa Haanjas dabas parku, gan pa māju sakoptajiem pagalmiem (palasiet sajūsmu mūsu pašu atsauksmēs) un šie atkritumi nekādi neraisa patiku iedzīvotājiem.
Lielākas sūdzības ir par to, ka esam atkritumus metuši ne vien uz trases, bet tā patālāk - iekšā mežā vai grāvjos.
Lūdzu, turpmāk atbrīvosimies no atkritumiem TP punktos vai vedīsim uz finišu.
šogad visvairāk ārzemnieku un visvairāk atkritumu trasē.
Jā, es braucu ap 3km…12km … bija daudz želejas iepakojumu… Es jau ar’ padomāju, … wtf !? jau pirmajā pustundā tik daudz izēstas želejas…
Tā kā apstiprinu faktu, ka nesmuki gan izskatījās
Vot shito es nekaadi nevaru saprast - velobrauceeji jau by default ir zalji domaajoshie, nu kaa kaadam vispaar celjas roka izmest kautko aaraa kur tam nav vietas - tieshaam tik gruuti piemeeram, shokolaades batoninja iepakojumu iebaazt kabataa un veelaak to izmest miskastee???
Starpcitu, reiz taadu izmestu plastikaata suudu (iepakojumu no shokolaades) braucot pa Mezjaparka takaam ieraavu rotoraa un taalaak suportaa, nu liels paldies tam maaksliniekam, kursh man sagaadaaja shiis superjaukaas izklaides!
Nu stipri šaubos, ve te letiņi pie vainas. Kāds jau droši vien arī ir, bet vairumā - neticu. No Latvijas uz Haanju tomēr brauc pārsvarā nedārzeņi. Dalībnieku skaits bija lielāks un tas dārzeņu procents attiecīgie pieaug arī pašiem igauņiem.
Somi jau tie toč nebija. Stāvot pie velo mazgāšanas, rindā priekšā stāvēja soms un pēc tam atnāca viņa draugs… vēlāk tas, kurš stāvēja priekšā aizgāja projām un atstāja draugam nomazgāt abus riteņus. Un kā jūs domājat, vai viņš nostājās priekšā vai aizmugurē? Protams, ka aizmugurē, un nerāvās uz priekšu pat neskatoties uz manu biklo virzīšanos rindā.
Vispār, skumji, protams, jo atkritumu izmētāšana kur pagadās parasti tiek ieaudzināta bērnībā un pēc tam no tās atbrīvoties ir ļoti, ļoti grūti, tāpat kā no citiem niķiem - ja vien pats cilvēks to negrib mainīt, nepalīdzēs ne skaidrošana, ne draudi.
Braucu es Toure de Rouge šovasar. Es braucu tā otrās puses sākumā. Man ir tāds niķis ne tikai kur riepa iet skatīties, bet ar apkārt, un tad es pāris vietās distancē gan saskaitīju vecas 1,5l Pet pudeles, bet ne izmestas želejas papīrus. Izņemot vienu Magnija kapsulu vienas dienas pašā sākumā un vēl ar Balto vēl apspriedu šo objektu, kamēr stūmos pret kalnu, jo sādas lietas tajā līnijas pusē tiešām ir retums. Igauņi Tur brauc daudz, letiņi bija tiešām visi man ļoti pazīstamie.
Pēc pusostra mēneša minot Apes posmu gan atkritumi bira kā traki. Piefiksēju atlaišanas brīzus reizes piecas . 3x vismaz no personām virs 25 gadiem, tādiem kam kautkam galvaskausa iekšienē tākā vajadzētu būt jau attīstijušamies.
Manuprāt šeit ir vainīga vienkārša nezināšana (ne tikai Haanjā). Dalībnieki ir samaksājuši dalības maksu un viņiem šķiet,ka organizatori savāks visu drazu pēc viņiem. Nu piemēram tā kā olimpiskajās spēlēs :)
Pirmkārt, to želeju iepakojumu nemaz tik daudz nemētājās, otrkārt, tur bija pilns ar tām tūbiņām, kuras LV nav populārās. Tā šķiet, ka paši igauņi 90% piemētāja. Respektīvi proporcionāli dalībnieku skaita attiecībai.
Attieksme, nezināšana, un, kā nu kurā galā pieņemts, kas “skaitās normāli”.
Reiz tā visai jocīgi sajutos braucot kluba braucienā zaļajā zemē Īrijā. Forši, draudzīgi, pieredzējuši braucēji kopumā. Gadījās dabūt caurumu riepā, bet pašam nebija līdzi ne rezerves kameras, ne rīku. Divi onkas piestāja un izpalīdzēja, bet procesā kamerai kaut kā gadījās, ka nolūza ventilis, līdz ar to kamera metama. Un tad nu paliku ar vaļā muti, kad šie beigto kameru – slaidā lokā pāri žogam pļavā…
uiiii, kāds paliek mežs pēc vienības brauciena (mtb trase)!! un tikai nesakiet, ka atbrauc ļaunie igauņi un piemētā mums mežu. sortiments ir visdažādākais - gan želeju un enerģijas batoniņu iepakojumi, gan tūbiņas. un ir skumji un kauns redzēt to skatu, kas paveras.
Sudety MTB Challenge šogad varēja uzlikt sodu par atkritumu mešanu trasē. To skandināja tieši pirms starta. Atkritumus drīkstēja izmest 200m aiz ēdināšanas punkta. Par izmešanu neatļautā vietā varēja piemērot pat diskvalifikāciju. Jautājums vienīgi kā to pārkāpumu fiksēt.
Žēl, ka atkal jārunā par šo jautājumu, bet labi, ka mēs par to runājam…
Pats muļķīgākais, manuprāt, būtu mēģināt noskaidrot, kuras valsts pārstāvji izmeta atkritumus distancē. Ticu, ka vairums no dalībniekiem tukšos iepakojumus neizmet distancē. Tas ir tikai normāli. Bet manu sajūtu tas neuzlabo, ja ieraugu kaut vienu izmestu želejas paciņu, tāpēc kategoriski nepiekrītu tiem, kuri šo lietu vērtē pēc principa “nebija jau tik daudz to atkritumu…” Nav svarīgi cik, jo bija vismaz viens! Ja nevaram saskatīt problēmu dabas piesārņošanā kaut ar vienu nomestu papīrīti, tad aicinu padomāt mums saprotamākā veidā. Tikai viens nomests tukšas želejas iepakojums uz privātās zemes var pārvilkt svītru sacensību organizētāja iecerēm šo posmu izmantot arī turpmāk. Nu to taču vajadzētu saprast arī tiem nedaudzajiem “dārzeņiem”, tāpēc aicinu jūs visus aktīvi iesaistīties cīņā ar šiem tomēr nedaudzajiem dalībniekiem, neatkarīgi no tā, kas viņi ir. Principam jābūt vienkāršam - nekāda veida atkritumus distancē izmest nedrīkst, izņemot gadījumus, ja sacensību nolikumā atrunāti izņēmumi, piemēram, “100m zonā aiz uzkodu/dzērienu punktiem”. Nekautrēsimies aizrādīt, ja kāds no mums nezinās vai būs piemirsis šos pamatprincipus. Un varbūt pēc dažiem gadiem Latvijas velomačos pēc finiša ēdot putru dzirdēsim sarunas: “…arī šoreiz distancē neredzēju nevienu izmestu tukšu želejas vai batoniņa iepakojumu”. Zinu jau zinu - skan banāli, bet tomēr…
Man kaut kā personīgi ir radies priekšstats, ka lielākie atkritumu izmetēji ir braucēji no priekšpuses. Nedomāju, ka top braucēji, bet tie kas aiz viņiem. Ambīcijas itkā ir lielas, bet laika viņiem ir maz, jo jāmočī ātrajiem pakaļ (jānoturas grupas beigās), tad nu tie netērē laiku atkritumu izmešanai pareizās vietās vai iebāšanai kabatā. Jo atzīsimies, iedabūt to tukšo papīrīti atpakaļ kabatā braucot dažreiz ir pagrūti.
Tie kas tūristo pa aizmuguri vai tie kas tāpat zin savu vietu ap vidu vai beigām, tie domāju necūkājas. Un tie tādus ķīmiskos sastāvus nelieto…
Braucu apmēram pa vidu vai tālāk un pabrīnījos par lielo drazu daudzumu. Vairāk acīs krita ampulas un batoniņu iepakojums.
Reiz, liekas Mona-X piedzīvojumu sacensībās pirms starta bija jāuzrāda visi iepakojumi, saskaitīja un nomarķēja - pēc finiša bija jāatrāda pareizais skaits. Protams normāli būtu, ka pat nejauši nenokrīt.
Ieteikums Latvijas sacensību orgiem, ka TP vai barošanas zonas sākumā un beigās liek uzrakstu"FEED ZONE START" un “FEED ZONE END”. Tā praktizē Austrijā un domājams arī citur. Šie nosacījumi ir iekļauti noteikumus, kas par neievērošanu paredz diskvalifikāciju.