brauksiet?
Nu kā tad savādāk. Lai nebūtu jāuzsāk kustība 5 min. pēc starta signāla vajag vismaz divreiz piedalīties. 8)
Bet es būšu zaļais gurķis:) 1.x un pāri 2000. numuram:)
Starp citu, kādas riepas būtu labākas - trases aprakstā ir gan zāģu skaidas, gan akmeņi, gan pļavas, gan bedraini meža ceļi un purvs, gan drusku asfalta vecajā Otepē rollertrasē, daudzkārt pieminot, ka lietus gadījumā viss ir ļoooti slidens:)
nu es ar pag. gada ~2400 numuru tagad buushu ~550… tur galvenais pieklaajiigi, bet meerktieciigi jau no pasha starta shaaviena nesties uz priekshu, jo nobraucot 100m aatri, nevis velkoties var apdziit ~200 daliibniekus :):))
a riepas likshu gumijas. bullshit tur taas skaidas utt, normaals semisliks buus normali. vismaz pag. gad.
Arii buusu - nr. kaut kur 2300, buus ko papuuleties:))
kur var dabuut kaadu onfo par sho pasaakumu?
vai var veel pieteikties?
pieteikties var, bet dārgi !
līdz 18 sept. 425 EEK
uz vietas 600 EEK
par dalību 63 km distancē
Jaa, cenjiks nereaals! + celja izmaksas.
Varbuut naakamgad! :)
Igauņi savā mājas lapā raksta, ka uz vakardienu 16.septembri bija pieteikušies jau 2720 dalībnieki 63 km distancē un 950 dalībnieki 31 km distancē. Kārtējais Tartu RM apmeklētības rekords.
Vai Tartu maratons ir pa asfaltu vai pa granti?
Palasi augstāk :)
Piedošanu! 2x izlasīju augstāk redzamo, bet tad apskatīju karti, kur izskatījās pēc maršruta pa šoseju un … (sapinos meistarībā) :)
Ja sestdien vai svētdien uzlīs, būs maršruts pa dubļiem:) Līdz šim bija normāla XC trase, nekādas šosejas, nebaidieties:)
Par cik nelija trase bija ļoooti ātra un relatīvi gluda. Lietus gadījumā patiešām varētu būt stipri slidena, taču ar atbilstošām riepām “no problem”. Kā jau minēju no pašām beigām līdz 3 koridoram izsitos, nemitīgi apdzenot un ejot uz visu banku. Nenormāli pieklājīga tauta, pietiek tikai nedaudz iesaukties un ceļš iespēju robežās tiek izbrīvēts “ātrajiem”. Ļoti paveicās ka viens Igaunis pieteicās sadarbībai un tas deva papildus stimulu cīnīties līdz galam, nepakaurējoties izteikt pateicību pēc finiša (tas priecē). Organizācija bez komentāriem.
Dažas “zaļā gurķa” piezīmes par Tartu maratonu.
Neesmu tas zaļais gurķis, no kura Svifta “Gulivera ceļojumos” mēģināja iegūt saulstarus, tādējādi atrisinot enerģētiska rakstura problēmas. Esmu veloamatieris vulgaris, kuŗš diezgan vēlu un nesen sācis braukt sacīkstēs.
To rāda arī Tartu maratona rezultāti, kurā startēju pirmoreiz. Mans vidējais ātrums bija 20 km/h (līderiem ap 35), tātad nobraucu štruntīgi -2200. vieta, laiks ap 3.08. Tehniski un morāli biju gatavs 63 km distancei, netrūka arī veiksmes, bet fiziskās gatavības drusciņ pietrūka, tātad vēl zaļšJ. Bet nu mēģināšu atcerēties visu pēc kārtas. Atvainojiet, ja ko būšu pamanījies sajaukt, sacensību karstumā ne visu sanāk piefiksēt.
Laiciņš sacensību rītā bija perfekts- no mākoņu segas līda ārā saulīte, bija patīkami vēss, bet pamazām dieniņa iesila. Piektdien vai sestdien bija lijis, tā ka zemākās vietās saglabājušās peļķes, bet asfalts jau bija sauss un grants ceļi drusku mitri- tā ka neput. Ideāli!
Otepes olimpiskajā slēpošanas centrā startēja gandrīz 3000 dalībnieku, skats startā iespaidīgs un, papildināts ar atbilstošu mūziku, pat aizkustinošs. Sākot braukt no koridora 2000-2500, starta līniju šķērsojām 3 minūtes pēc starta šāviena.
Trasē bija no visa pa druskai - sākumā slapja pļava, drusku dubļi, drusku zāģu skaidas, tad grantene, tad pāris kilometri rollertrases asfalta, kur ātrums nobraucienos bija līdz 60 km/h, atkal grantene, kas līdz pirmajam pitstopam bija gandrīz nepārtraukts kāpums - tad lejā, tad atkal augšā; starp otro un trešo pitstopu (ap distances vidu) atkal kāpumu sērija bez atelpas(nebija stāvi, bet gari). Līdz tam biju kapājis diezgan cītīgi, paiedams garām vairākiem simtiem. Bet te nu bija klāt vecais draugs besis; ieslēdzās kautkāda bremze. Un tas tad, kad viss bija tik labi, biju beidzot atradis vienu grupiņu, ar ko gājām vienā tempā… Tālākie 10 km bija stulbi – visi, ko iepriekš biju apdzinis, tagad gāja man garām kā stāvošam, sāku pat kāpumos slēgt priekšā mazāko zobratu, ko daru galīga bezspēka gadījumā.
Pēc kāda laiciņa atkal minamais “atgāja vaļā”, sāku vilkt un iet uz priekšu. Sākās gari un ātri nobraucieni, kur varēja uzkrāt ātrumu, lai tiktu augšā nākamajos kāpumos - tā arī gāju ar švunku. Daži slapjumiņi, akmeņaina grantene augšā, lejā, pāris “ūdensšķēršļi” bez ūdens (drusku ierēcu). Sākot ar 20 km atzīmi, atzīmes bija ik pēc kilometra - ļoti iedvesmojoši:) Ap 5 km pirms finiša sākās kaut kas līdzīgs slēpošanas trasei, varēja drusku uzdot koksu, tad vēl pēdējais kāpumiņš nabaga dalībnieku čakarēšanai, tiltiņš un finiša taisne Elvas šautuvē - ar pēdējām spēka rezervēm vēl uzspurtoju un pāris konkurentus nokodu - pīkstiens finišā, manam čipam šķērsojot paklājiņus; meitene finiša koridorā noņem čipu no rāmja, cita pasniedz skaistu piemiņas medāli – viss, esmu galā.
Finišā tusē tūkstoši nogurušu, bet laimīgu cilvēciņu; drusku bardaks, lielas rindas uz barošanu (nestāvēju un tā arī nepagaršoju citu par labu atzīto zupiņu). Sagaidām rezultātus, saņemam diplomus un dodamies uz busu, kas ved atpakaļ uz Otepi. Mazs atjautības uzdevums – izskaitļot, kurš buss ir īstais, tad sprints un buss pildās. Tīrais brīnums, kā tādos nelielos autobusos satilpst tik daudz velobraucēju ar visiem ričukiem- kompaktuma kalngals! Pēc pusstundas jau laimīgi esam pie auto.
Tādu dikti tehnisku vietu trasē bija maz, braukt bija diezgan vienkārši, taču interesanti, visur bija iespējas apdzīt, masu kritienus neredzēju, kaut arī tautas ka biezs. Protams, sākumā temps nebija liels, bet visur varēja izbraukt nenokāpjot. Inteliģenta trase, tāda pati publika. Kopumā distance ātra.
Ietestēju savas jaunās riepiņas - priekšā Ritchey Speedmax, aizmugurē ExcaVader. Skatoties startā uz igauņu “semislikiem” drusku likās “pārborščīts” ar pakaļējās riepas pumpainumu, bet tā tomēr izrādījās pietiekami ātra; būtu vēl es pats tāds bijis:) Toties izpalika parastās epizodes tehniskās vietās, kur nereti mēdzu nonākt uz kritiena robežas - nekā tamlīdzīga - kā nazis cauri dubļiem, kā krosa mocis pa akmeņiem - stabili un bez pārsteigumiem.
Vēl izmēģināju dzeršanas sistēmu - biju to jau sen iepircis, un nu likās piemērots gadījums to izmantot. Tīri labi - pirmajiem pitstopiem lepni braucu garām; sākot ar trešo (kopā bija 5) piestāju pēc ūdentiņa, jo dzēriens sāka biku šķebināt. Dzert ļoti ērti -ielieku caurulītes uzgali mutē, iekožos un sūcu - rokas brīvas. Mugursoma gandrīz nemaz netraucēja, tikai jostas brīvie gali brīžam līda, kur nevajag - tas jāuzlabo.
Minam atpakaļ uz Rīgu, vēl kopīgas vakariņas Valmieras “Bastionā”, un šķiramies līdz Smiltenes mačiem. Nākamgad jābrauc atkal un vēl lielākā skaitā (šogad startēja drusku vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas), jo nekā nepaveicama šai maratonā nav, bet pozitīvu emociju ir pārpārēm!
Hehh, palasot tādus aprakstus…, nākamgad noteikti jābrauc!
Rezultāti 63km te:
http://www.tartumaraton.ee/rm/proto.php?f=rm_2004_63km_lp
Visi rezultāti te:
http://www.tartumaraton.ee/rm/protokoll.php?ac=tulemus&lang=en
Rezultātus ērtākā formātā var apsaktīt tagad arī šeit : http://www.championchip.fi/tuloksia/
nu izstaastiet kaa tad jums gaaja Tartu? tartu braucu tresho gadu…pirmajaa gadaa tautas klasee biju 12padsmitais! naakamjaa gadaa nobriedu, ka jaabrauc sporta klasee un taa ar 2654.nr uzkapaajos liidz 654.vietai, bet shogad tiku, liidz manupraat 263.vietai :))
Nu jau mazāk kā divas nedēļas līdz ikkgadējam Tartu Rattamaraton’am, šogad notiekošam 18.septembrī. Biju ieklīdis šamo mājas lapā un atradu starta protokolu ar numuriem:
http://www.tartumaraton.ee/rm/proto.php?f=rm_2005_63km_sp.01.09.05
Uz šodienu jau tuvu 2900 dalībnieku pieteikšies 63 km distancei. Varam savus starta koridorus jau paredzēt.