Kur Riigaa var veikt veloergometriju (taa laikam tas saucaas) ar spiediena, pulsa meeriishanu, kardiogrammu un pienskaabes meeriishanu, un kur pie reizes noteiktu aerobaas/anaerobaas zonas?
Pasties te: http://www.vipsport.lv/
Es esmu bijis Sporta medicīnas valsts aģentūrā, Raiņa bulvāris 27. Bet tur neveic pienskābes mērīšanu.
ja drīkst zināt ko Tu ar to izmērīto PIENSKĀBI darīsi…???
Nu mani ta pienskaabe iipashi neinteresee, bet lieta taada, ka man ir paaugstinaats asinsspiediens. Slimniicaa man uztaisiija kardiogrammu, EHO un ar sirdi probleemas neesot, tagad man veel jaanodod analiizes un teica, lai aizbraucu uz Riigu, uz veloergometriju. Daktere teica, ka man izmeeriis taadus un shitaadus datus un viens no tiem bija pienskaabes liimenis.
ja drīkst zināt ko Tu ar to izmērīto PIENSKĀBI darīsi…???[/quote]
VipSport.lv neveiks EKG un EHO, tāpēc nevarēs pateikt cik sirds slima/vesela, bet skatīsies pulsu un pienskābe. Pienskābe ir gandrīz vienīgais veids kā noteikt aerobo/anaerobo slieksni (pulsam ar to nav nekāda sakara, tik ir izstrādātas formulas vidējam aritmētiskajam cilvēkam). Vēl var sliekšņus noteikt arī pēc izelpotā gaisa, tad jādodas ir uz LOV laboratoriju un tad mērījums būs nedaudz precīzāks, bet tāpat arī LOVā skatīsies galvenokārt laktātu. Lai veicas, Gatis
kas ir paaugstināts asinsspiediens?
Tu pats jūti to asinspiedienu?
visiem sportistiem ir kaut kas līdzīgs “paaugstinātam asinsspiedienam”. katreiz kad es (pat ne sportists, bet sēne) nododu asinis, seko replikas par šo tēmu.
laikam no rīta pirms asins nodošanas veic spiediena paaugstināšanas vingrojumus:))??
Nu tur jau tas āķis, ka asinspiedienam uzlikt kkādas normas ir absolūti neobjektīvi.
Jā man arī ir paaugstināts.
Man pat ir sirds aritmija.
tāpat es kustos skrienu pat piedzīvojumu sačus maucis esmu.
sliktāk toč nepaliek.
ārstiem klausīt man liekas ir bīstamāk nekā neklausīt (ar nosacījumu, ka galva pašam strādā)
Tāpēc jau jautāju Tomam par to jušanu.
Par pienskābes mērijumu vajadzību arī brīnos.
Ja nu vienīgi Toms plāno baigi nopietni trenēties Xc un tad jau treniņu efektivitātes novērošania tas noderētu.
Paaugstinaats asinspiediens man ir jau kaadu laiku, bet pirms kaadaam paaris ned. vinsh uzleca veel augstaak un tad arii bija taada riebiiga sajuuta, tagad viss o.k. Nu ir doma tagad saakt taa vairaak treneeties ar XC un izmantot pulsometru, lai pats redzu, ka nenodaru sev paari treneejoties ar neatbilstoshu pulsu.
Nu tur jau tas āķis, ka asinspiedienam uzlikt kkādas normas ir absolūti neobjektīvi.
Jā man arī ir paaugstināts.
Man pat ir sirds aritmija.
tāpat es kustos skrienu pat piedzīvojumu sačus maucis esmu.
sliktāk toč nepaliek.
ārstiem klausīt man liekas ir bīstamāk nekā neklausīt (ar nosacījumu, ka galva pašam strādā)
Tāpēc jau jautāju Tomam par to jušanu.
Par pienskābes mērijumu vajadzību arī brīnos.
Ja nu vienīgi Toms plāno baigi nopietni trenēties Xc un tad jau treniņu efektivitātes novērošania tas noderētu.[/quote]
… nekaadi nevaru piekrist!
Taadas attieksmes deelj arii gadaas "negaidiitie"naaves gadiijumi sacensiibu vai treninju laikaa.
Paaugstinaataa asinsspiediena iemesls jaanoskaidro jebkuraa gadiijumaa - gatavojies treneeties vai vienkaarshi gribi veel kaadu laicinju padziivot.
Viena lieta, ja spiediens paaugstinaas slodzes laikaa, pavisam cita, ja AT ir paaugstinaats ikdienaa.
Visai daudziem izturiibas sportu paarstaavjiem paaugstinaats AT meedz buut treninju cikla baazes periodaa (ritenjbrauceejiem - decembrii - februaarii) un tas ir nosaciiti normaali. Svariigs arii AT paaugstinaashanaas veids (tikai sistoliskais; arii diastoliskais; trepjveida; u.c.), pie PWC170 - buutiskas arii paraleeles ar pulsa liimeni.
Teema izskatiita jau ieprieksh:
http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?id=876
Varbuut atradiisiet topikaa ko lietderiigu
nu negaidītie nāves gadījumi manuprāt skar vairāk pro sportisuts kas ar sportu pelna naudu.
ta dnu viņi arī skrien kamēr krīt.
protams liela daļa taisnības Tev ir, bet noteikt, kas ir normāls un kas paaugstināts man liekās ir vairāk nekā grūti.
un kas kuram ir norma.
BKU slimnīcā man pateica, ka esot paaugstināts asinspiediens un sirdij kkāda aritmijas forma (no tā sarežģītā nosaukuma sapratu, ka viens vārstulis īsti nešancē) + vēl man esot artrīts un pat fizkultūras stundas man būšot kaitīgas :D
pēc kāda pusgada ar taisīju visus šitos testus (pie LSPA toreiz laikam) un izvilku tagad visus tos papīrus, stāv melns uz balta - ka ar sirdi vis štokos.
tā kā es vairāk paļaujos uz paša sajūtām.
bet tas gan bija pilnīgs offtopics.
Ja Tomam asinspiediens rada grūtības tā protams ir problēma kas jārisina.
[quote=wrongway]nu negaidītie nāves gadījumi manuprāt skar vairāk pro sportisuts kas ar sportu pelna naudu.
ta dnu viņi arī skrien kamēr krīt.
protams liela daļa taisnības Tev ir, bet noteikt, kas ir normāls un kas paaugstināts man liekās ir vairāk nekā grūti.
un kas kuram ir norma.
BKU slimnīcā man pateica, ka esot paaugstināts asinspiediens un sirdij kkāda aritmijas forma (no tā sarežģītā nosaukuma sapratu, ka viens vārstulis īsti nešancē) + vēl man esot artrīts un pat fizkultūras stundas man būšot kaitīgas :D
pēc kāda pusgada ar taisīju visus šitos testus (pie LSPA toreiz laikam) un izvilku tagad visus tos papīrus, stāv melns uz balta - ka ar sirdi vis štokos.
tā kā es vairāk paļaujos uz paša sajūtām.
bet tas gan bija pilnīgs offtopics.
Ja Tomam asinspiediens rada grūtības tā protams ir problēma kas jārisina.[/quote]
par Pro sportistiem visa prese kladzina,bet par parastiem cilvēkiem …klusē!
vienīgo parasto kurš nomira sportojot atceros sen atpakaļ no “kāpas” orientēšanās sačiem.
ta sbija onka gados.
vairāk neesmu dzirdējis.
Ne tikai tas onka gados. Esmu dzirdējis arī par džeku spēka gados, problēmas ar sirdi.
Ja nemauksi visu laiku pārmērīgā slodzē ar pulsu 170+, tad neko nesabeigsi, pat ja 4-5 stundas katru dienu brauksi.
Tur jau tā lieta, ka gribu treniņplānu, pie kura pieturoties varu uzlabot rezultātu- respektīvi lai katra treniņu stunda tiktu izmantota lietderīgi. Cik es no tā visa saprotu, braukt bezgalīgi daudz stundas (5 dienā) ar pulsu 170 ( tas manā gadījumā būs 90% HRMax, kas man šķiet par daudz ilgstošai slodzei) nebūs tas lietderīgākais pasākums, pat ne tas nekaitīgākais :). Dāžreiz jābraus ar pulsu 120, dažreiz ar 180- svarīgi kad un cik ilgi.[/quote]
… aizmirsti par 5 stundām ar pulsu 170+ !!! - tādā režīmā nebrauc neviens, pat TdF
TRENINJU PLĀNS - ja neesi profiņš, tad pēc būtības, viss ir ļoti vienkārši, tikai gari jāraksta :(
Mēģināšu izlikt tēzēs:
!. Aktīviem sportistiem tagad (vai drīzumā) sākas pēcsezonas periods - var saukt par rekreācijas periodu -
2-4-6 nedēļas vēlama pasīva un aktīva atpūta, fiziskās nodarbes maiņa, riteņbraukšana atvizināšanās režīmā; iesācējiem ideāls brīdis uzsākt treniņus kopā ar pieredzējušākajiem. !!! … un nekādus pulsa režīmus!!!
Uzturā - variet noraut režīmu, no sp.medicīnas viedokļa - pārtraukt lietot vitamīnus (ja nav med.indikāciju) lietderīgi veikt organisma atīrīšanas kursu - preparātu un shēmu daudz, dažādu - kursa laikā parasti paasinās dažādas hroniskas un slēptas vainas, īstais laiks tās saārstēt
2.Pakāpeniska pāreja uz BĀZES periodu (fāzi) - regularizējas treniņu process, treniņu skaits tiek pakāpeniski palielināts līdz maksimālajam, t.i. 4-6 x nedēļā atkarībā no sagatavotības līmeņa un treniņprocesa mērķa; pakāpeniski (!!!) līdz maksimālajam (120 - 200% no nākamgad plānotās garākās distances) tiek palielināts treniņapjoms ar vidējo pulsu ap 60-65% no max - ~130-135xmin. Kam pastāv svara problēmas, lietderīgi pabraukt ar 60%. Pēc max apjomu sasniegšanas fāzes 2.pusē apjoms tiek pamazām samazināts, bet pulss palielināts - tā tad arī būs bāzītes ielikšana - galvenais aerobās trenētības posms gada ciklā. Šajā fāzē lietderīgi arī skriet krosiņus, peldēt, slēpot utt… decembrī vēlams uzsākt atlētiskos treniņus.
Uzturā - saglabājot augstu ogļhidrātu īpatsvaru, palielināt olbaltumvielu daudzumu, sākt lietot polivitamīnu preparātus, kaļķi, magnēziju, bišu produktus. Treniņu laikā - obligāti lietot pietiekamu šķidruma daudzumu ar ogļhidrātiem un minerālvielām
… tā, pagaidām vairāk nav laika - domāju, lielākai daļai XC.LV lasītāju nekā jauna nepateicu, bet dažam varbūt kautkas noderēs
… par individuālu treniņa plānu var runāt tikai pēc nopietnas izmeklēšanas un nopietna monitoringa gadījumā
kaļķi un magnēziju var aizvietot arī ar kalciju (Ca) un magniju (Mg). Ka vēl kāds nesaēdas celtniecības kaļķus karotēm… ;)
Trenniņu plāni 15h nedēļā un personīgie trenneri, protams, ir ļoti labi, taču ko darīt, ja varu atļauties izbraukt ~40-50 minūtes 4-5 reizes nedēļā? Kā tās niecīgās minūtes izmantot pēc iespējas labāk?