bez gudrām teorijām bet no prakses,labajos krievu laikos viena treniņa laikā močījām gan komandiņas(4*15km)gan intervālus 2atā 1km reizes 4 un tad vēl no mašinas aizmugures sprintus(auto ātrums ap 50km/h).
un jau vēlāk pirmajos neatkarības gados kad cīnījāmies par pirmajām R-eiropas naudas zīmēm,braucām kalnā un kalna galā 200m-300m sprintojām uz nebēdu!!
Ko gribēju pateikt - Tie treniņi netika sačakarēti ar tiem sprintiem. tas nenotika no janvāra - martam.un protams arī ziemā to nedarījām,bet vasarā patstāvīgi.
Tautas klases braucēji es domāju arī uz startu var atskriet ar kājām un tālāk ar riteni mīcīt,pasāpēs tās kājas un pēc pāris dienām pāries,katrs gūst baudu kā vēlās ne tā?
es domāju tās lielās gudrības ir domātas profesionāļiem un bērniem lai viņus nesačakrētu!
runa jau ir par to, ka sprintu uzbliež pēc ļoti garas distances (skriešana)… tas nava ok… pat nerunājot par to, ka cilvēks bliež līdz out-am…
…ja nemaldos, laps veids kā iznīcināt pienskābes ir pasildīšanās pirtī…
…tāpat kā masāža vai viegls treniņš atjaunošanās ritmā…