Interesantākais šajā visā ir tas, ka viņš stāsta ka jādzer ir tikai tad, kad slāpst un tikai tik daudz cik prasa organisms, nevis, kā visur teikts ik pēc ~10 - ~15min pa malciņam pirms slāpēm.
Redz citiem organisms prasa čipsus un alu… Lai klausīt organismu vien man liekas jābūt ļoti pārliecinātam, ka organisms nav sačakarēts un tiešām spēs pareizi paprasīt.
Un ko nozīmē, kad slāpst? Baigi stiepjams jēdziens. Vienam tas ir kad prasās uzdzert jo sen nav dzerts un taisns gabals, otram tas ir jau tad ka rīkle sausa un acis greizas.
čalis raksta pretēji vispārpieņemtajam uzskatam- kurš tieši tāds arī ir “kā visur teikts ik pēc ~10 - ~15min pa malciņam pirms slāpēm.”
tā māca armijniekus Irākā, un tā dara daudzos un dažādos sporta veidos.
kāpēc? tāpēc ka tad, kad jau slāpst, dehidrācija jau ir sākusies. kad tā notiek, tu zaudē performanci. labāk piepildīt bāku laicīgi, nevis kad mašīna noslāpst ceļmalā.
Viņš arī raksta, ka pēdējos 20 gadus viņš tā arī ir trenējis daudzus ironman un velo sportistus, bet tikai tagad ir nonācis pie slēdziena, ka tas nav pareizi. (Otrās daļas sākums)
Izlasīju pirmo daļu, un tur nekā jauna nebija. Pārdzert jēgu nedrīkst- sliktos efektus izjutu Polijas BikeChallenge. Latvijas SEBos pietiek ar puspudeli, jo slodzes līdz 1h var braukt vispār bez dzeršanas un tamdēļ spējas nepasliktināsies.
Gacha - izmēģini abus variantus un sapratīsi, kas ir kas. tagad, kamēr vēl ir palicis pulveris pēc sezonas nobrauc vienās brīvdienās 80-100 km labā tempā, dzerot tikai tad, kad sagribas, bet nedēļu vēlāk - to pašo distanci, dzerot ik pēc 10-15 min. tad jau manīsi, kas tev labāk patīk.
es parasti cenšos padzerties ik pēc 5km, jo braucot uz velodatora rādās tieši distance. ja braucu vairāk par 50km, tad arī ik pēc 20km kaut ko apēdu (un nav svarīgi, ka pēc pirmajiem 20km nemaz negribas ēst). ja braucu krosu, tad dzeru tur, kur atļauj trase (parasti 1-2 reizes aplī). esmu ievērojis - ja sāku dzert tikai tad, kad sāk slāpt, tad gribas izdzert uzreiz daudz (savādāk slāpes nerimstas) un tad pielej pilnu vēderu, ūdens nepaspēj uzsūkties un rodas zināms diskomforts, bet dzert gribas tik un tā.
Jāsaka klasiskais- dariet tā, kā pašiem vislabāk patīk. Iepriekš nepieciešams noskaidrot, kas tad labāk patīk, gluži kā Egils raksta. Nu ja vajag 2 pudeles SEB trasē, nu tad vajag. Ja var bez, tad bez.
vienīgais, kas liekas nedaudz dīvaini ir autora uzskats ka jādzer tikai tad kad jau slāpst. Viss pārējais principā nav pretrunā. Jāatceras ka KATRS cilvēks ir individuāls, vienam pietiek ar 500 ml stundā, citam tas ir jau par daudz, bet vēl cits var atdot galus tik maz dzerot. Katrs svīst savādak - viens vairak cits mazāk, no tā arī patērētais ūdens daudzums. Arī malciņs katram ir savādāks - cits iedzer 50grami vai pat mazāk, cits 4-5 malkiem iztukšo pudeli
Ar izotoniķiem arī laikam visiem nav vienādi - piemēram ja es tos dzeru tādā pat daudzumā (vidēji ap 0.5 litri stundā) kā sulas, ūdeni utt, tad man nākas gandrīz vai katru stundu skriet čurāt - nenormāli dzen cauri šķidrumu un nesaprotu no kurienes tas rodas. It īpaši Powerbar.
…sorry, tikai tagad pamanīju ka jautājums adresēts Pieredzējušiem braucējiem :)))
Es nupat izlasīju to rakstu. Kā sapratu, autors galveno uzmanību pievērš faktam, ka, pilnībā kompensējot svara zudumu ar ūdens dzeršanu, mēs varam samazināt sāls koncentrāciju ķermenī zem kritiskā līmeņa - “hyponatremia”.
Mans viedoklis par šo rakstu ir šāds: viņa filozofija “dzert tad, kad slāpst un cik slāpst”, kas tiek akcentēta, būtībā ir otršķirīgs rezultāts. Eksaktajiem domātājiem pirmšķirīgs ir fakts, ka autors rakstā dod vajadzīgos skaitļus, taču nav saprotams, kāpēc viņš ar šiem skaitļiem neizrēķina pašu vajadzīgāko? Un tas ir - cik litri šķidruma (x) būtu jāzaudē, lai, kompensējot tos ar pliku ūdeni, sāls koncentrācija nokristos no normālajiem 140 mmol/l līdz kritiskajiem 128 mmol/l. Izmanojot autora dotos skaitļus (es ņemu vidēji sāļus sviedrus, t.i. 40 no dotā intervāla 20-60), sanāk šāds vienādojums (ja kādam ir aizdomas, ka es kļūdos, lūdzu rakstiet šeit!):
(5600-40x)/40 = 128
no kurienes x = 12 litri. Šis skaitis ir nenormāli augsts - grūti iedomāties tīra ūdens uzņemšanu 12 l apjomā, un kas svarīgi, bez pārtikas u.tml. sāļus un minerālus saturošu elementu uzņemšanas visā tai laikā. Tātad sanāk, ka autora bažas ir nepamatotas (?!) To es gribētu pajautāt autoram kā fizikas eksperts, kura darba pienākumos ir atklāt un noskaidrot rakstos noklusētās un nepamatotās vietas…
Cita lieta, ka es esmu vienās domās ar autoru, ka nav pierādīta pamatojuma un striktas organisma prasības garu treniņu un maču laikā kompensēt visu zūdošo svaru ar šķidruma uzņemšanu.
Ja tas kaut ko dod. Es 3.5 stundu laikā vasaras treniņā izdzeru 3 x 0.7L sporta dzēriena. Esmu svēries pirms un pēc treniņa. Ar visu izdzerto ūdeni svara zudums var būt 2-2.5 kg. Tātad zaudēt var 4 kg 3 stundās. Tas būs gan sviedri, gan “zaļās pieturas”, gan vienkārši kalorijās nodedzinātais svars kopā.
Gacha, es to varētu izdarīt no tāda viedokļa, ka varu to uzrakstīt angliski, bet es jau paskatījos, tur jāreģistrējas kā blogotājam:(
Lai arī autors 3. daļā uzsver, ka atbildēs uz jautājumiem bez “it depends” un principā to izdara, eksaktajā līmenī darbs ir vājš. Ar darbā dotajiem skaitļiem var viegli izrēķināt interesantas un svarīgas lietas, bet autors to nedara. Kāpēc? Eksaktā domāšana nepiemīt?..
Bez tā, ko es jau šeit izrēķināju, otrs aprēķina vērts jautājums ir šāds: cik reizes vajag dzert mazāk (1/n) sporta dzērienu nekā zaudēt šķidrumu, lai sāļu koncentrācija saglabātos ideālie 140 mmol/l? Paņemot vid. vērt. no sporta dzērienu dotā diapazona (18 mmol/l), vienādojums sanāk šāds:
(5600-40x+18xn) / (40-x+xn) = 140
risinot šo vienādojumu, x noīsinās (kā tam jābūt!) un 1/n sanāk 1,6. Tātad sporta dzērienu ar sāļu koncentrāciju 18 mmol/l vajag dzert 1,6 reizes mazāk nekā tiek zaudēts šķidrums, lai saglabātu organismā ideālo (sākotnējo) sāļu koncentrāciju.
Palasiet Lensa Armstornga grāmatu. Tur arī aprakstīti gari aprēķini, uz cik zaudētiem kg ir jāizlieto šķidrums…
Lieta jau nav tikai ūdenī, bet arī šeit pat pieminētajos sāļos un citās minerālvielās, kuras izsvīst vai izstrādājas. Tāpēc jau arī pliks ūdens ilgstošai smagai slodzei būs par maz, kāds vitaminizēts vai sportisks dzēriens der.
Par to dzeršanu pie slāpēm - slāpes jau arī ir tīri gastronomiska cilvēka sajūta, un rodas jau vairākas minūtes pēc tam, kad organizmam sāk trūkt ūdens (un arī minerāļi). Tā kā man jau prātīgi šķiet ka ik pa laikam kas jāiemalko… Slāpēs var pus pudeli iztemt, un tad vēderā tā skalojas, ka nekāda pedalēšana un MTB vairs nav prātā:)
Gacha, nu labi, es aizsūtīju šādu te (esot pieņemts izskatīšanai pirms iepostošanas):
In your publication I paid attention that with given data it is possible to calculate how liters of pure water (x) one must drink to reach the treshold of hyponatremia (128 mmol/l), assuming the initial concentration to be 140 mmol/l. The equation to solve is:
(5600-40x)/40=128
note that keeping denominator constant means an athlete who compensates all water lost - as suggested by ACSM, and I take “medium sweat”, i.e. 40 mmol/l. This equation returns x=12 liters. I dare to say that nobody loses 12 l of water during exercise… even if we imagine n-times Ironman distance and the athletes do, it seems to be insane to compensate such a huge amount without taking any food.
With solving this simple equation I have to conclude that the threat of hyponatremia due to compensating all water lost with pure water in fact is negligible (?).