Ko jūs sakāt par šo teoriju?
Resno riepu mīnus ir to svars, varbūt jūs zināt vēl kādu?
Kādu laiciņu atpakaļ tieka apskatīta šī teorija no šosejas velo viedokļa. Tur tika meklēts optimālais (kompromiss) risinājums - rites pretestība, gaisa pretestība. Mtb jomā gaisa pretestība nespēlē (vismaz riepas “pieres” laukums) noteicošu lomu patērētās jaudas ziņā. Toties par rites pretestību gan notiek šķēpu laušana. Resno riepu virziens aizsākās jau ~3 gadus atpakaļ, kad Hutchinson paziņoja ka viņu Phiton ir ar vislielāko ārējo riepas rādiusu (starp 26"), tādejādi samazinot rites pretestību. Nākamais solis bija atbalsta laukuma samazināšana. Vēl nākamais solis ir dažādu gumijas sastāvu pielietojums vienā riepā (citiem vārdiem sakot pieļaut riepas deformāciju tur kur to vajag, un nepieļaut tur kur tā nav vēlama).
Mani šis jautājums ir ļoti interesējis, un kad man piespēlēja fizikas studentiņu, kuram vajadzēja sadomāt arī eksperimentālā darba tēmu, es nolēmu viņu izmantot savās interesēs:) Ripinājos es ar to studentiņu pa dažāda seguma kalniem lejā ar dažādām riepām, vācām datus, darījām secinājumus…
Kā es varētu komentēt apskatāmo teoriju? Īsi sakot, tā ir pareiza. Bet - mēs redzam, ka šī teorija apskata gadījumu, kad ceļa segums ir ideāli gluda cieta virsma. Tādā gadījumā pasakiet man: ar ko ir sliktāk ņemt šauro riepu un pumpēt 4 atm vs. platajai 2 atm?!
Jebkurai praksē pielietojamai teorijai ir svarīgi, lai atkāpes no idealizētās situācijas būtu pietiekoši mazas, lai neizjauktu šīs teorijas galveno atziņu. Un te jāsaka, ka šī apskatāmā teorija neiztur kritiku. Aplūkosim kaut vai vienu māla piku uz tās ideālās virsmas. Tas, ar cik mazu pretestību riepa iziet cauri māla pikai, ir tieši atkarīgs no virsmas lieluma, kas spiežas cauri mālam. Vienāda diametra riepām no riepas platuma, un tāpēc šajā gadījumā šaurā riepa testos uzvar.
Rezumējot, ir apmēram vienādi daudz situāciju, kurās priekšroka ir platākai vai šaurākai riepai.
Manuprāt ļoti svarīgs ir riepas ārējais diametrs, kopā ar resnumu nāk arī lielāks ārējais dia (to ka lielāks rats vieglāk ripo, šaubas nerada). Pūstošie kapitālisti, jau nepārprotami ir uzņēmuši kursu uz resnajām riepām (neskatoties uz svara pieaugumu, XC WC sačos tās ir nospiedošā vairākumā). No tā visa laikam tomēr izriet, ka resnās riepas tos plusus savāc vairāk.
Māla pika uz ceļa noteikti nav standarta situācija pēc kuras var spriest par teorijas pareizību, tas drīzāk ir izņēmuma gadījums par labu 1.9 riepām! Kā standarta situāciju saprotu grants ceļš, meža taka. Un riepas 1.9 pret 2.3
“Pūstošie kapitālisti, jau nepārprotami ir uzņēmuši kursu uz resnajām riepām”
LOOK, nevajag aizmirst, ka pūstošie kapitālisti ir lieli meistari modes u.tml. tendenču jomā ar domu no mērķauditorijas izspiest pēc iespējas vairāk naudiņas. Tagad viņi popularizē resnās riepas, braucēji tās sapirks. Ļoti iespējams, kad šis tirdzniecības krējums būs nosmelts, uzņems kursu uz šaurajām riepām… tā no mērķauditorijas tiek kačāta nauda - jebkurš sakarīgs ekonomikas students to saprot.
Vēl kas - ir naivi iedomāties, ka par optimālo riepu platumu (pāreju uz platajām) ir tikuši skaidrībā tieši tagad:) Es vismaz neticu… es nojaušu, ka viņi apzināti šūpojas ap optimumu.
No manas pieredzes - lietoju 1.5 pilsētai un 1.9 riepas mežam. Neko lielāku (platāku) pēdējā sezonā neesmu vilcis, un ir bijis ok. Kāpēc tad tagad kaut ko mainīt? Tā atšķirība starp 1.9 un 2.3 un tehniskais pārākums nav tik iespaidīgs lai tagad visus 1.9 riepu krājumus mestu ārā un fiksi skrietu pēc jaunām tanku riepām. :)
man ir gan 2.1 Racing Ralph, gan arii 2.25
aizmuguree aizvien biezhaak “uzliekas” 2.25 :)
pie vainas laikam buus tas, kaa man patiik braukt.
ar plataaku riepu aizmuguree feinaak iet paari sakneem un akmenjiem, drusku labaaka sakjere raapjoties augshaa kalnaa.
liikumos (pie pareiza spiediena) labaaka sakjere. mazaaks spiediens- gruutaak paardurt. lielaaks balons - gruutaak paarsist.
sliktaak gan ripo, bet nevareetu teikt ka ir nenormaala atshkjiriiba starp 1.9 un 2.25.
KārliB, ja Tev šis jautājums ir tik svarīgs, es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc Tu nevari atrast kādu nolaidienu, kura seguma īpašības iespēju robežās atbilst braucamajai gonkai, un paripināties pa to lejā ar dažādām riepām. Svarīgi ir ievērot, ka tikai tad, ja rezultātu izkliede starp mēģinājumiem ar vienu un to pašu riepu komplektu ir mazāka par atšķirību starp dažādiem, var uzskatīt, ka atšķirība ir šai eksperimentā konstatēta.
Es iesaku neticēt nekādām jaunākajām atklāsmes teorijām, jo tā ir tirdzniecības industrija.
Atļaušos pastāstīt, ka pirmais cilvēks, kura princips bija ticēt tikai skaidros eksperimentos pierādītiem rezultātiem, un neticēt nevienai dogmai, bija Galilejs. Izrādījās, ka ar šo principu pietika, lai pašu cilvēku uzskatītu par mūsdienu fizikas pamatlicēju, un pēc 4 gadsimtiem viņa vārdā sauktu kosmiskos satelītus. Spēcīgs princips vīram bija!:)
Par to naudas dzīšanu negribētu piekris (studēju ekonomiku maģistratūrā) - riepas nav modes prece un tai nav sezonāla rakstura arī modes skates riepām nav un modeļi mainās reti! Nav arī cenu atšķirība starp resnajām un tievajām! Pircējs riepas izvēlas pēc kvalitātes. Normālam lietotājam nav iespēja kvalitatīvi notestēt visus pieejamos produktus un tāpēc viņš intresējas ko lieto citi un kāda ir pieredze, skatās protams arī uz profiem uz ko gan citu lai skatās? Profi jau nelietos resnās riepas zinot ka ar tievajām var pabraugt ātrāk! Kādreiz lietoju corratec 2.3 riepas, skrienot pakaļ gramiem uzliku Twister - vienu varu pateikt droši kritiens komfortā ievērojams, par ripošanu grūti spries nekādu ievērojami vieglāku ripošanu nejutu…
Ansi, tu teici, ka esi ar studentiem veicis ekspermentus - tad neturi sveci zem pūra un padalies ar ekspermenta rezultātiem, šausmīgi interesē!
Pirms Ansis ir uzmeklējis savus exp.rez. Ielikšu 10 gadus vecus rites pretestības testa rezultātus 26" ratiem, kuri diezgan skaidri norāda, ka riepas resnumam nav nekāda sakara ar rites pretestību (netā tiek pielietots termins: CRR-coefficient of rolling resistance).
Varbūt šodien jau viss ir savādāk???
p.s. avots atrodams šeit: http://bike.terrymorse.com/rolres.html
kaa taa nav sakara?
shis pats tests raada, ka pie ADEKVAATA (paskaidroshu taalaak) spiediena tievaas ripos labaak. protams ka dalja no shiim tievajaam riepaam ir sliki (ko mees varam tikai mineet peec nosaukumiem)
skaidrs, ka resns sliks ripos labaak par tievu “jozhiku”
un te viss ir vienaa putraa.
katrai riepai ir savs darba spiediens. 1.5 riepai tas buus ap 3.5 - 4+ atmosfeeraam, kameer 2.1 riepai 2.5 - 3+ atmosfeeras. sho darba spiedienu es arii saucu par adekvaatu spiedienu.
resnaaka riepa=zemaaks spiediens.
pec shii grafika mees redzam, cik nozheelojami ripo tievi sliki, ja brauc ar paaraak zemu spiedienu, un kaa tie izceert visus pie adekvaata spiediena. diezgan logjiski,praksee to mees redzam paskatoties uz shosejas ritenjiem.
gumijas sastaavs ir ljoti svariigs, bet ir kuriozi- kaapeec leetais chen shin visus izceert? mans viedoklis- leetaa gumija, kas ir ljoti cieta un biezie borti. taa riepa sver tonnu, bet kad ir iegriezta, ripo kaa maakoniic :)
Secinājums nav pareizs, jo MTB nav braukšana pa cietu segumu ar dažām māla pikām uz tā. Ja trasē ir māls, dubļi vai pielijušas pļavas, resnās riepas visas kā viena ies visiem s–iem pa virsu un dos iespēju braucējam ar daudz mazākām pūlēm pārvarēt šo posmu. Riepas iegrimšana dubļos dramatiski palielina rites pretestību. Līdzīga situācija ir smiltīs, un resno riepu priekšrocības ir neapstrīdamas. Jo vairāk būs tādi SEB posmi kā Siguldā šogad, jo vairāk tas pierādīsies praksē. Uz cieta seguma, šaurā riepa varētu gūt nelielu pārsvaru, taču pirmajās smiltīs vai dubļos to visu ļoti viegli ir pazaudēt, vienkārši nogrimstot tajos.
p.s. augstāk minētajā testā segums ir ciets (asfalts).
Man kādreiz vienā veikalā konsultēja par riepām un teica, ka tieši dubļiem būtu piemērota riepa ar atbilstošu protektoru (kā jau dubļiem… ) un labāk, ja ir tāda tievāka (ap 1.8…1.9, ne 2.0…2.2…). Vai tā varētu būt patiesība?
sakjerei jaa, riposhanai nee.
ja skatamies kaut vai DH, tur dulblju riepas is 2.1 un 2.2, kameer sausaas ir 2.3-2.5
visu nosaka pielietojums.
tomeer praksee reti kura XC riepa ar dubljiem piemeerotu protektoru buus zem 2.1
“Secinājums nav pareizs, jo MTB nav braukšana pa cietu segumu ar dažām māla pikām uz tā.”
LOOK, es pats to saprotu. Māla pika uz cieta gluda pamata manā skaidrojumā ataino nevis SEB realitāti, bet kalpo kā visvienkāršākais elements, kas uzrāda priekšroku šaurākai riepai.
Tālāk LOOK raksta “Uz cieta seguma, šaurā riepa varētu gūt nelielu pārsvaru, taču pirmajās smiltīs vai dubļos to visu ļoti viegli ir pazaudēt, vienkārši nogrimstot tajos.”
Ko saprot ar jēdzienu “nogrimstot”? Šis, kā izrādās, ir komplicēts jautājums.
Ir jāizšķir diva veida “grimstošas vides”: irdena un elastīga. Irdenā (sausās smiltīs) riepas tiešām grimst puslīdz proporcionāli to platumam, un tur platā ripos pāri labāk, jo mazāk iegrims (neapskatot protektora īpatnības, kas irdenā vidē spēlē lielu lomu). Savukārt elastīgu vidi (piem. mitras sūnas) riepa iespiež ap sevi lēzeni lielākā apgabalā. Iespiedienam sūnās protektoram ir maza nozīme, riepas platumam - lielāka, bet vislielākā, kā izrādās ir riepas frontālajai pretestībai, kas platai riepai ir proporcionāli lielāka. Manos eksperimentos ar studentu mēs atradām tādas sūnainas takas, kuras nevarēja nosaukt pa cietām, bet 1,9 riepas ripoja labāk par 2,1-2,3 !
Cits, primitīvāks skaidrojums par šo tēmu - nav vienalga, vai grimstot vide beržas gar riepas sānu malām, vai neberžas. Smiltis beržas, dubļi un sniegs - puslīdz, sūnas nē.
Riteņa svars mainās atkarībā no apstākļiem, piemēram, braucot pa dubļiem, protektorā ieķērušies māli mēdz ceļot kopā ar riepu ne vienu vien apgriezienu. Jo riepas diametrs lielāks un jo blīvāks protektors, jo “pievienotā” masa lielāka.
Ansi, kā tad tur palika ar to Tavu ekspermentu…
Starpcitu, velobraukšana nav dragreiss tikai pa taisno, braucot jāņem vērā ne tikai viegla ripošana, bet saķere līkumos! Kas dažbrīd varbūt ir svarīgāka lieta par to cik viegli riposi pataisno…