Sen nav bijušas reportāžiņas no manis. Un atkal ir noticis kas interesants. Atkal es sēžu pie datora un domāju, kā lai vārdos ietver savus iespaidus, savas domas, redzēto un piedzīvoto. Bet šoreiz kas galīgi ne ar sportu saistīts.
Trešdien man zvana Aldis no balles deju kursiem “Manieres” un saka, ka sestdien vajag atteikt visus plānus! Būšot smalka balle, vajagot pārstāvēt. Es jau uzreiz pretī lieku argumentu, ka ir jau arī daudz labāki dejotāji par mani. Nē, tur vairāk būšot smalka defilēšana, vajagot mācēt uzvesties pa smalko un pārzināt balles etiķeti. Pagodinājums liels, es piekrītu. Un tad tik sāku izmisīgi ķerstīt no atmiņas, kā tad tur īsti bija jāuzvedas ballē? Kāda bija tā etiķete? Kur rokas jātur, kā stāju jātur, kā jārunā?
Es vēl uzprasu, kas īsti par balli, kam par godu? Balle Jelgavas pilī, bet kas īsti tur paredzēts neesot līdz galam skaidrs… Bet pārstāvēt vajagot. Nu ko, piekritis jau esmu.
Pienāk sestdiena. Smokings, aproču pogas, taurenītis, josta, balles kurpes – viss ir kaujas gatavībā. Tā kā balles viesiem no Rīgas līdz Jelgavas pilij paredzēts autobuss, tad pašam jātiek tikai līdz viesnīcai Latvija. Braucu ar trolejbusu. Esmu uzmanības centrā, jo smokingā ar trolejbusu cilvēki parasti nebrauc.
Esmu klāt. Satieku pārējos Manieristus, esam pieci pāri. Pamazām sarodas arī pārējie balles viesi. Skaistas kleitas, uzvalki, smokingi, renesanses laikmeta kleitas, aksesuāri, frizūras – daudzi ir pamatīgi sagatavojušies.
Sēžamies skaistā zilā autobusā, kas sākumā šķiet nespēs mūs visus uzņemt. Viss ir kārtībā, vietas visiem pietiek un pusē piecos mēs dodamies uz Jelgavu. Iepriekšējā nakts nav lāga izgulēta, autobusā ir tumšs, man nāk miegs un es mazliet nosnaužos.
Esam klāt. Veram pils durvis. Iekšā mūs sagaida pāžu goda sardze. Dāmas renesanses laikmeta kleitās ar tā laika frizūrām mūs piereģistrē.
Mums izdala nelielus māla rokdarbiņus, man tiek sirsniņa.
Tālāk ejam pa tumšu koridoru, kura malas izliktas ar svecēm. Izskatās skaisti, sveču virtenes rāda mums ceļu tumsā. Ceļš ved uz garderobi. Te notiek pēdēja mirkļa uzpucēšanās un mēs varam doties uz svinīgo atklāšanu.
Klausoties svinīgo uzrunu man top skaidrs kur esmu nonācis. Es saprotu kāds ir šā pasākuma mērķis. Un jāatzīst esmu pārsteigts un pat varētu teikt patīkami šokēts, ka ir cilvēki, kas dara ko tamlīdzīgu, cilvēki, kas organizē, cilvēki, kas atbalsta. Spriediet paši: visi līdzekļi, kas tiks iegūti balles laikā, tiks ziedoti Latvijas insulta slimnieku biedrības „Vigor„ atbalstam. Ir arī otrs mērķis – piesaistīt sabiedrības uzmanību Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam, kā arī likt atdzimt balles kultūrai un izsmalcinātas uzvedības etiķetei. Izrādās, šie mazie māla suvenīri, ko mums iedalīja reģistrējot, viņus ar savām rokām veidojuši cilvēki, kas pārcietusi insultu.
Tagad es saprotu, ka daži no viesiem, kas pārvietojas ar traucējumiem, tie ir insultu pārcietušie cilvēki. Es redzu, ka viņi ir spējīgi, lai gan ar grūtībām, bet ir spējīgi staigāt, sarunāties – dzīvot. Es redzu cilvēkus kas viņiem ir palīdzējuši, atbalstījuši, vadījuši rehabilitācijas kursus, atdevuši savas dvēseles siltumu un mīlestību citiem cilvēkiem. Brīvprātīgi devuši to, lai citi varētu dzīvot. Vigor – tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – „dzīves spēks”, „dzīves enerģija”. Man prātā nāk desmit gadus veci notikumi, kad manam Tēvam bija insults. Pēc insulta viņš nodzīvoja tikai nedēļu. Bet tā nedēļa bija mokoši gara, izmisuma pilna, jo nebija šādu cilvēku. Nebija kur meklēt palīdzību vai atbalstu. Tagad es redzu, ka šādi cilvēki ir. Es uz viņiem skatos. Mēģinu saprast, ko es jūtu? Es viņus apbrīnoju! Tie ir gaiši, patiesi cilvēki, viscēlākajā vārda „cilvēks” nozīmē. Man ir patiess gandarījums, man ir pagodinājums par to, ka es esmu šeit nonācis. Jo tagad es redzu, tagad es zinu, ka mūsu vidū ir šādi gaišie cilvēki. Cilvēki, kas pašaizliedzīgi palīdz smagā dzīves brīdī citiem. Redzu, ka ir arī citi uzņēmīgi cilvēki, kas spēj uzrīkot labdarības balli, lai viņiem palīdzētu. Šī jau ir trešā balle.
Uzstājas “Classic Duet” dalībnieces Gaļina Poļakova (mecosoprāns) un Larisa Ļutjko (soprāns).
Skaņdarbus izpilda kamerorķestris Gaudeamus Orchestra Guntara Bernāta vadībā.
Repertuārs smalki pieskaņots pasākuma atmosfērai. Polonēze atklāj balli. Tai seko valsis un rumba profesionālo dejotāju izpildījumā.
Polka meistarklašu dalībnieku izpildījumā. Uzstājas “Classic Duet”. Tam seko dāmu un kungu saloni. Dāmām tiek piedāvāta modes skate. Kungiem dārglietu izsole. Dārglietas ir meistara roku darbs. Katrs darbs ir unikāls un otra tāda nav un nebūs. Meistars ir 2.grupas invalīds, kas pārcietis insultu. Bet ar Vigor atbalstu ir atgriezies „dzīvē”.
Seko kafijas pauze. Paulig kafijas meistari veido kafijas zīmējumus. Agrāk es to redzēju tikai internetā. Tagad savām acīm vēroju, kā meistars manu acu priekšā veido mākslu, kuru es pēc tam vēl varu baudīt! (šeit neliels piemērs)
http://ru.youtube.com/watch?v=MuSslRqPheA&feature=related
Es nolemju piedalīties labdarības loterijā. Es jau zinu, ka man nav veiksmīgā roka uz loterijām. Bet man mērķis nav kautko vinnēt. Lai tā nauda nonāk tiem cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība.
Seko meistarklašu paraugdemonstrējumi. Vīnes valsis, ekosēze un pavanna. Pavanna tā ir ļoti skaista deja no 16.gadsimta. Dāmas pilnīgi pārvērtās pateicoties tērpu maiņai.
Aprakstīt deju nav iespējams, tas vai nu jāredz, vai pašam jādejo. Lūk, skaņdarbs, kas skanēja:
http://ru.youtube.com/watch?v=7YFCiMDovQc&feature=related
Un to var nodejot! Es to redzēju savām acīm, kā ap 20 pāru dejoja. Un viņu apmācība bija trīs mēnešu meistarklases.
Notiek loterijas izloze. Balvas ir dažādas, smalkas un vērtīgas. Tiek izvilkts 132.numuriņš. Es esmu vinnējis loterijā… Šķiet, ka pirmo reizi mūžā. Eju pakaļ balvai. Tagad man ir mākslas darbs, fotogrāfija uz auduma. Šķiet, ka saucas tekstīlfoto. Redz kur es mājās ar mobilo nofotografēju:
Blakus pieliku DVD vāciņu, lai varētu saprast, cik milzīga tā „glezna” ir.
Uzstājas “Classic Duet”. Tam seko Zibens-meistarklase, kurā visiem dalībniekiem māca dejot Polku. Tas bija ļoti interesanti un jautri! Pirmo reizi mūžā dejoju, nu labi – mēģināju dejot polku. Vēlāk arī mēs varam uzdejot kādu ierastu balles deju. Valsi un Vīnes valsi. Mana partnere ir vislabākā dejotāja visā ballē!
Pasākums tuvojas nobeigumam. Pēdējās pateicības runas. Apkopoti loterijas un izsoles rezultāti. Visi tiek aicināti uz salūtu. Salūts ir krāšņs! Nobeigumā ir kas neredzēts. Es to nosaucu par eņģeļa spārniem, kad tūkstošiem zvaigžņu lēnām krīt melnajās debesīs.
Ir pusnakts. Mēs dodamies uz autobusu, lai dotos uz Rīgu. Man ir burvīgs noskaņojums! Jo es uzzināju par Renesances ballēm! Par brīvprātīgo biedrību Vigor. Esmu kolosāli pavadījis laiku, noklausījies skaistu mūziku
un soprānu dziedāšanu, noskatījos uz skaistām dejām, pats skaisti dejoju.
Paldies Aldim un Lindai!
EdgarsJ
http://www.renessances.lv/index.php?id=2&L=1
http://www.insult.lv/index.php?m1=1&lang=3
http://www.manieres.lv/lv/1a.html
PS: Nākamgad pasākums notiks Lietuvā. Es noteikti piedalīšos!
PPS: kāpēc es izrakstīju šo rakstu veloforumā? Tāpēc, ka uzskatu – šie cilvēki ir pelnījuši, lai par viņiem zinātu pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa!