LOOK, Tu noteikti piekritīsi, ka gadsimtu atkaļ dāmu velosipēdiem veidoja superbow formu vairāk skaistas formas pēc, mazāk tāpēc, ka lika to rāmi uz triecienu stenda un skatījās, kā locīsies un amortizēsies caurules, dāmai braucot pa hard MTB / DH trasi.
Ja superbow rāmji nav izkonkurējuši un pat neizrāda tendenci izkonkurēt visus pārējos (un laiks tam ir bijis jau diezgan daudz, man liekas, vairāk kā 5 gadi), tad šo rāmju priekšrocības acīmredzot atduras pret citiem trūkumiem. Un nostabilizējas līdzsvarā. Ražotāji un reklamētāji, protams, cīnās tālāk…
No superbow Eagle (= vecā tipa padomju Orļonoks) atceros, ka galvenā problēma bija šo lokveida cauruļu atlūšana nost no sēdekļa caurules. Ja lokveida caurules no triecieniem tai vietā grib kustēties mazliet uz augšu-leju, un to notur tikai piemetinājums sēdekļa trubai, tad tas mezgls ir kritisks attiecībā pret metinājuma stiprību.
LOOK , kas tavuprat ir ideāls rāmis, šodienas tirgū pieejamos ekseplārus?(vismaz brendu?)
Sieviešu rāmjus MTB loka ar ieliekumu uz leju, vismaz Cube, Ghost - ir vēl kaukādi mūs zemē nepazīstami redzēti. Cik saprotu, ļauj saglabāt pieklājīgu ‘stand over’ ar 100+ dakšu
TREK liekas nopietni ir patestējuši savu Madoni.
Kvalitativs freims noteikti bus razotais ne-kina un ne no konvejera (pilns ebay)
pratigak tiesi frumos meklet atbildes - kur razots, nevis kads brends. Jo ka mes visi zinam, tiek pasutinats tur kur etaka razosana - kina
[quote=Delfins]Pamatā ir trīstūri, bet nu kā paskatās.
Izliektas formas augšējā truba dot labāku stingrību. Ansis tev varētu sīkak apskaidrot. Labs piemēr ir arī OLA - ja spiež uz virsmu, spēki vienmērigi izlīdzinās un ja ir labs materiāls uz to tad tas ir nelokāms. Taisno trubu rāmjiem vienmēr būs “staigāšana” (ja no augša spiediens ies)[/quote]
Pilnībā nepiekrītu. Vienmēr visstingrākā forma būs trīsstūris ar taisniem stieņiem. Šiem dažiem paraugiem ar līkjām rāmju caurulēm ir kautkāda sava inženieru doma, bet tas nav lai palielinātu rāmja stingumu garenvirzienā. Tieši otrādāk, tas rāmis sanāk padevīgāks pret slodzēm, kuras tiek pieliktas rāmja plaknē, un tādejādi, kā Jau LOOK teica zinamā mērā amortizē. Bet vai tas ir pozitīvs faktors, vai negatīvs, man grūti pteikt. Piemēram, palielinoties rāmja deformācijām, braucot pa lielākām bedrēm, dakšas gals arī vairāk deformājas velosipēda garenvirzienā. Man šis fakts nelikas naks labs.
Fizika ir vienkārša
likt abosrbēt visai ieliektai trubai (augšējās trubas saliecas un absorbē enerģiju - karbonam tas ir ļoti ļoti labs rādītājs), nekā visu vienā mezglā. Karbonam tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir kompozīts, nevis metāls un tas vnk noplaisās. nu vismaz man tā liekas, karbonam ir vieglāk.
ALU gadījumā tas var izliekties un atpakaļ “neaiziet”
Cik es esmu redzējis jaunākos rāmjus, man ir izveidojies savs priekšstats, kādā virzienā tie progresē. Es runāju par modernajiem rāmjiem ar ieliektu (olas) augšējo cauruli, bet kas nesadalās divās, sēdekļa caurulei gar sāniem ejošās caurulēs. Tādā veidā tiek atrisināta atlūšanas problēma, no otras puses, saglabāts ieliektas caurules lielāks lokanums attiecībā pret taisnu.
Bet pamata jautājums jau ir, kāda ir mērķfunkcija, vai vnk sakot, ko mēs gribam? Gribēt elastīgāku rāmi, kas mīkstāk iet pa grumbuli, ir viens. Gribēt rāmi, ar kuru trasi var veikt pēc iespējas ātrāk, ir kaut kas cits, kas nesakrīt pilnībā ar pirmo.
Par brendu nevaru būt objektīvs, zināmu apsvērumu dēļ.
Vairumam top ražotāju, augšgala modeļi ir ļooti līdzīgi (netik daudz vizuāli, kā funkcionāli).
Protams ir arī izņēmumi, taču ne reti šādas “novirzes” izdzīvo vairāk par vienu sezonu tikai tad, ja tas nekaitē braukšanas īpašībām.
Lielā mērā tehnisko progresu velobūvē diktē šosejas velo (grupu braucieniem), tieši šajā poligonā tiek apstiprināta vai apgāzta teorija, tālāk tas tiek “ieskalots” arī citās disciplīnās. Šoseinieks bez klasiskiem amortizatoriem ir jūtīgs indikators, kas uzreiz parāda vai sastopot ceļā nelielu negludumu, trieciens absorbējas pr.dakšā, tālāk rāmī, un kā uz to reaģē aizmugures ritenis atkal caur rāmja “asti”.
Teoriju pārsvarā zin arī mazie ražotāji, taču ierobežotās finanses, neļauj izvērst plašu eksperimentālo bāzi, lai radītu ko jaunu. Tamdēļ jauni tehniski risinājumi parādās pārsvarā tikai “smagsvara” spēlētājiem.
No Ķīnas tuvākajā laikā nenāks nekas vairāk, kā labi nokopēts izstrādājums. Varbūt ar laiku tiks radīta kvalificēta inženier-tehniskā bāze, jo nauda un tehnoloģijas viņiem jau ir. Velorāmis pie patreizējām “gudro galvu” radītspējām aizņem ~3 gadus.
Pie patrezējām tehnoloģijām uztaisīt monolītu rāmi, kurš nedeformētos nav problēma. Diemžēl šāds rāmis pilnīgi nav derīgs braukšanai (lasi slikti ripos). Divus gadus atpakaļ manās rokās nonāca top brendu (karbona) rāmju salīdzinošais tests. Pirmais kas iekrita acīs, laterāli “mīkstākais” ieguva augstāko novērtējumu kā kalnā “vieglāk” braucošais, tas pats bija arī par ripošanu. Lieki piebilst ka ciparos rādītāji bija labāki par alu rāmjiem. Globālā mērķfunkcija ir radīt rāmi kurš maksimāli noamortizē visus iespējamos negludumus saglabājot pārējās velosipēda gaitas īpašības. Katrā svara kausa pusē liekam kaut ko iekšā un braucam testējam.
Jo cietāks, jo labāk - neiztur nekādu kritiku, pat no teorijas viedokļa.
Khm, labu laiku atpakalj, bij tak mums ieksh Lv viens apsviediigs cilveekss, kuram paaris meeneshi pagaaja izprojekteeshanai, taalaak kameer Pulo fabrikaa uzrazjoja, i bij gatavs vinja personigais brends prieksh RUF tirgus. Un nekaadus mega miljonus tur nevajadzeeja… ;)
Var jau aizbraukt medībās un no 300 metriem ar pirmo šāvienu iebliezt stirnai acī (kam negadās), bet pamēģini to izdarīt regulāri. Tāpat ir ar meistariem kuri “uz celīša” uztaisa kādu rāmi, bet kur ir teikts ka tas ripos. Cita lieta ja meistars ir savu produktīvāko dzīves periodu pavadījis laboratorijā, kāda lielā brenda “maizē”, tad var būt puslīdz drošs, ka arī ārpus laboratorijas sienām, šī persona varētu radīt ko ievērības cienīgu. Šādu piemēru ir vairāk nekā pirmā brīdī varētu likties.
Un ja tā labi padiskutē par tām ogles iespējām!!!
Šis CEEPO dampis nav UCI legāls, šis iet uz IronMan distancēm;)
No teorijas viedokļa sāks izturēt, ja pēkšņi atcerēsies (!), ka klaņu griešanai labāks ir max ciets rāmis - kas tāpēc minimālu daļu no pedalēšanā ieliktās enerģijas pārvada uz rāmja ritmisku locīšanu.
Visi publicētie testu rezultāti ir pakļauti noteiktām interesēm. Pat ja nemelo, vienmēr izlemj, kādus rezultātus publicēs, kādi faktori tajos testos darbojas, kādi nē. Tas ir kā ar apdomu izlikt galdā dažas kārtis no daudzām, pārējās paturot slēptas. Es zināmā mērā strādāju kāršu turētāju pusē (ne tieši velo lietās), tāpēc to zinu un rakstu.
Kas attiecas uz “kāršu turēšanu” velo lietās, viens no maniem Parīzes fizikas studiju draugiem vēlāk aizgāja strādāt uz Michelin. Protams, viņš man nedrīkst neko stāstīt konkrēti. Bet es viņam pajautāju, wtf, kāpēc visi publicētie riepu ripošanas testi ir pa gludu virsmu (pārsvarā pat pa cietu); vai jūs nevariet izpētīt un nopublicēt ripošanu cauri dubļu slānim ar zināmu iegrimi? Viņš man atbildēja, ka Michelin’am ir testi gan cauri dubļu, gan visiem iedomājamiem slāņiem, bet šādu datu publicēšana būtu neprognozējama riepu tirgus sašūpošana, iespējams, pašam Michelin’am par sliktu.
Es necik negribētu apstrīdēt, ka LOOK rokās ir nonākuši ripošanas testi, viņš tos ir izvērtējis, bet lieta tāda, ka šajos ripošanas testu apstākļos noteikti ir atmesti ne tikai mazsvarīgie faktori.
tad jau šosejniekiem jāliek amortiņi, ja jau ciets ir slikti.
man liekas termins “neripo” īsti neattiecas tik daudz pie rāmja, cik pie ratiem+riepām+spiedienu.
Nu tas tā teorētiski, pieņemot, ka rāmja(freimseta) masas +/- vienādas, tad lielākoties ripošanu iespaidos rati+gumija+spiediens.
PS: aerodinamika pati par sevi.
Rāma monobloka daļas cietība spēlē lielu lomu!, to es sapratu kad sanāca pabraukt gan ar Focus Summit, gan Merida 906 2004gada modeļa Pro issue, Merida uz uzrāvienu iet labāk kā Focus Summit.
Pieļauju ka tas viss ir fufels pret karbona izstrādājumiem, jo pašlaik tādu man nav un nav iznācis ar ko tādu izbraukt, domāju ka domas ātri vien mainītos.
Rāmja apakšējās trubas izliekms visbiežāk ir estētikas jautājums, kā arī ir vairāk vietas ielikt pudeli (sevišķi svarīgi mazā izmēra rāmjiem)
Personiigi mani visvairaak kaitina “miikstie” raamji (hardteili) - tad kad min no visas sirds, juuti kaa raamis “veerpjaas”… vot zjelejas sajuuta riktiigaakaa… :(
Shito joku esmu sajutis Trekam un Meridai, vot Cannondale nevienam shito neesmu maniijis (neesmu jau ar daudziem braucis, tik ar tiem kas LV tirguu pieejami. ;) )
Cik es kaut kur esmu lasījis par amortizāciju (atstāsts neprecīzs), tad cietajā variantā priekšējam ratam šķērsojot negludumu, kopumā jāpaceļ teiksim 30kg (kas ir 40% no kopējā svara) un tas jāpārvērš augšup ejošā kustībā. Esot kaut kādai amortizācijai šis augšup vērstais kustības lielums ir mazāks, un paliek vairāk enerģijas taisnvirziena kustībai uz priekšu. Vai fizikāli tā ir taisnība?
[quote=A Vanags]Personiigi mani visvairaak kaitina “miikstie” raamji (hardteili) - tad kad min no visas sirds, juuti kaa raamis “veerpjaas”… vot zjelejas sajuuta riktiigaakaa… :(
Shito joku esmu sajutis Trekam un Meridai, vot Cannondale nevienam shito neesmu maniijis (neesmu jau ar daudziem braucis, tik ar tiem kas LV tirguu pieejami. ;) )[/quote]
kā ir ar aluminija rāmi, vai tas ar lokas tik daudz kā karbons?
[quote=update][quote=A Vanags]Personiigi mani visvairaak kaitina “miikstie” raamji (hardteili) - tad kad min no visas sirds, juuti kaa raamis “veerpjaas”… vot zjelejas sajuuta riktiigaakaa… :(
Shito joku esmu sajutis Trekam un Meridai, vot Cannondale nevienam shito neesmu maniijis (neesmu jau ar daudziem braucis, tik ar tiem kas LV tirguu pieejami. ;) )[/quote]
kā ir ar aluminija rāmi, vai tas ar lokas tik daudz kā karbons?[/quote]
Tieshi Meridas aluminija vieglais viens briinums bij visljurdziigaakaa lieta uz kaa vispaar biju kaapis…
tā ir. un lokās tāpēc, ka trubas maza diametra, smagas.
bija 2 sosejnieki - Alu merida un skandinieks Koga… Koga krietni ielika pec cietibas. bet ripoja ari labak neka merida. kaut gan braucot pa latgales celiem - stipri vairak sitās, nebij tik miksta :)