Kas notiek? Vai tad 3stūris vairs nav izturīgākā ģeometrijas forma? Tas ka šitas rāmis man izskatās kā sienā ietriecies, ir mana personīgā probēma, bet kā nākas ar rāmja izturību?
Vai tiešām karbona tehnoloģijas spēj nodrošināt tādu izturību, ka velo rāmji jau var būt pilnīgidajebkādas formas? Gan jau jā, bet vai tiešām “stilīgam” izskatam taisa visādus izliekumus, bet smaksā ar lielāku svaru? Un kāpēc? Jo tak svars parasti ir tas cipars, kas pārsvarā visiem interesē…
A shaped downtube to deflect rocks (ko, ko?), an integrated seat collar clamp, and super light rocker links all showcase the engineering we’ve put into our Altitude RSL frame. Every tube shape was designed to maximize stiffness and minimize weight i[/i]. Never before has a bike this light felt so good on rocky, rooty, and just plain nasty trails. (Man jau liekas, ka pie restorāna kalna pakājē noparkots baiks nav pieminēts, kā galvenais labā fīlinga garantētājs)
Turpat saitā TEAM rāmis ir klasiskajā divu trijstūru formā…
inženieriem līdz ar datoru nenormālas jaudas lielumu spēj tagad nosimulēt praktiski visu. es šaubos, ka tur tik mākslinieks uzzīmē freimsetu un melnstrādnieki to visu salipina no karbona audiem iekš preses :) apakšā ir smags darbs pie izstrādes un testiem.
Nezinu gan, vai tas ir tikai stilam, jo tak arī pro ričuki ir tādi paši, un tur jau tomēr (vismaz teorētiski) pirmajā vietā jābūt augstākai veiktspējai.
Manuprāt, kā viens no iemesliem rāmju formu maiņai ir iespēja kaut kā iemontēt amīti, tāpēc līdz ar HT norietu pazūd arī trijstūra forma.
Augšējās caurules ieliekums ir tāpēc, lai būtu parocīgāk tikt virsū ritenim, kritiena gadījumā “dzīvībai svarīgi orgāni” neatdurtos pret rāmi u.tml. Ne par velti ražotāji pie rāmja ģeometrijas norāda “stand-over height”.
Runa ir par MTB. Protams, WC XCO un visādos maratonos vēl kādu laiku būs, bet tomēr priekš “general MTB”, manuprāt, HT tomēr ir noiets etaps. Pietiek kaut vai aizbraukt uz kādu MTB kūrortu, kur HT ir diezgan ekskluzīva lieta :) Protams, vienmēr būs cilvēki, kas par MTB sauks SEB un visādas grantenes, kur mierīgi var ar šosejnieku vālēt, bet tas jau cits temats :)
Atradis uz ko skatīties - MTB kūrortu :D
Tur tāpat kā slēpošanas kūrortos 20% ir tikai tie ko var saukt par braucējiem, pārējiem ir tusiņš un aliņš. Un mīkstiem dibentiņiem un apaļiem vēderiņiem protams ka komfortablāks ir fūlītis :]
Biju nejauši blakām vienai .at slēpošanas trasei kur pa vasaru DH parks uztaisīts. Nu garlaicīgi. Jauni pukas, kas vēl nemāk braukt un onkuļi gados, kas nekad īsti nav mācējuši braukt. Tā nu tur pēc “labākajām” slēpošanas tradīcijām 4x kalnā stājas, grupējas un tad turpina šļūkt lejā. Uz vienas rokas pirkstiem bija saskaitāmi tie kuru braukšanas prasmes bija vismaz apskatīšanas vērtas. Domāju arī arī DH tiek izstumti un degradēti ko līdz meinstrīms paņem priekšā kaut ko… tāpat liekas ar MTB. Var jau būt ka kļūdos…
FS un HT ir gaumes jautajums, nevis labak vai ertak, un paskatoties jaunos ramjus no HT visiem ir puslidz viendas formas, tikai atskiras novirzieni no atseviskjiem razotajiem.
Šim ieliektajam rāmim, manuprāt, mīnuss ir samazinātais stingums garenvirzienā, salīdinot ar klasiski taisno. Par stiprību, izturību gan jau ir padomāts.
Vai tik pirms kāda laika visos forumos nebija diskusija par to, kāda dakša labāka — cietā vai mīkstā? :D Manuprāt, ar rāmjiem būs tas pats scenārijs :) Pamuldēs, pamuldēs, beigās brauks ar FS.
Protams, katra paša izvēle, ar ko braukt — kaut ar ērenpreisu :)
KKTK — ražotājiem tomēr primārā auditorija ir tie 80%, tāpēc loģiski, ka lielākā daļa sortimenta tiek ražota priekš viņiem, nevis “braucējiem”.
Pro ričuki ir tādi, ar kādiem ražotājs grib lai parastā tauta brauktu. Tie tur MTB kūrortā tomēr veido ražotāja galveno peļņas daļu. Tapēc piekritīšu, ka veiktspēja pirmajā vietā tiešām kādu reizi var būt tikai teorētiski. Atšķirības un zaudējumi ja arī ir, ir salīdzinoši nelieli. Profs labi nobrauks ar jebkādu augsta līmeņa velosipēdu. Trenētība, tā teikt.
Primārā auditorija ir tie kas pērk, un tam nav nekāda sakara ar to, kādas ir braukšanas iemaņas. :) Ja “sēnes” ir daudz un vēl labi maksā, uz tur būs orientēts tirgus, vai ne?
Primārā auditorija ir tie kas pērk, un tam nav nekāda sakara ar to, kādas ir braukšanas iemaņas. :) Ja “sēnes” ir daudz un vēl labi maksā, uz tur būs orientēts tirgus, vai ne?[/quote]
neizslēdz variantu ka ne visi brauc pēc zelta medaļām, un cik nu katram tas rocības un vēlēšanās braukt ar topa velo.
Tehnoloģisko progresu virza sports, nevis “čaiņiku” iegribas. Nepiekrītu tam ka HT ir palikuši nemainīgi trīsstūri (tā var spriest tikai pavārs/mājsaimniece). Karbona rāmju straujā tirgus pārņemšana ir saistīta ar jaunu īpašību piešķiršanu rāmim (līdz ar to arī velosipēdam kopumā). Visi tie šķietami liekie izliekumi pastiprina amortizējošas īpašības rāmja garenvirzienā, saglabājot šķērsvirziena stingrību (abas īpašības vistiešākajā veidā nosaka velosipēda “ripošanu”). Metāla konstrukcijas ir gandrīz izsmēlušas savu potenciālu, taču tas nenozīmē, ka evolūcija ir apstājusies. Alumīnija cauruļu hidroformēšana ir pavērusi jaunu horizontu pētniecībai, taču “ogles” tehnoloģijas jau tagat piedāvā daudz progresīvākus risinājumus, un galvenais uzlabojums ir gaitas īpašības. Ipriekšminētas ir novērojams tirgus sadalē, “ogle” sportam un lietotājiem “kas pazīst drēbi”, savukārt metāls masām.
p.s. oglekļa šķiedras kompozītmateriāls ir ar ļooooti labām rezonanses slāpēšanas īpašībām (materiāls - amortizators). Neviens rāmjos izmantotais metāls nevar pat gaismas gada attālumā pietuvoties šiem rādītājiem.
Pamatā ir trīstūri, bet nu kā paskatās.
Izliektas formas augšējā truba dot labāku stingrību. Ansis tev varētu sīkak apskaidrot. Labs piemēr ir arī OLA - ja spiež uz virsmu, spēki vienmērigi izlīdzinās un ja ir labs materiāls uz to tad tas ir nelokāms. Taisno trubu rāmjiem vienmēr būs “staigāšana” (ja no augša spiediens ies)
Tieši tajā pastieptajā priekšā arī tas suns aprakts. Otra “globālā” fiška apslēpta ultra plānās caurulēs (augšējā un apakšējā), taču mezgli - stūres, ped. centra un sedekļa stutes izpildīti monumentāli biezi. Pie šādas konstrukcijas rāmis pilda paralelogramma/trapeces funkcijas kur “purns” pārvietojas uz augšu (turpinot dakšas kustību). Līdzīgas kustības ir arī aizmugurējā daļā. Ar to gribēju vērst uzmanību ka šķietami stingrākā figūra trīsstūris, velo rāmī patiesībā ir trapece, un viss tiek darīts, lai tas nekļūtu par trīsstūri. Cīņa ir par šķērsvirziena (laterālo) stingrību un abu šo dažādo īpašību realizāciju noslēgtā sistēmā.
