Nesen aizdomājos par to cik liela ietekme uz ripošanas vieglumu un kvalitāti ir Rāmja (MTB) ģeometrijai, šoreiz gribu vērst uzmanību nevis uz ģeometriskajiem parametriem ko var izlasīt ražotāja mājas lapā (augstums, garums, …) bet uz rāmja izgatavošanas precizitāti. Skaidrs ir viens, ka alumīnija rāmi metinot uzkaršanas un atdzišanas rezultātā rodas novirzes no paredzētajiem ģeometriskajiem raksturlielumiem, bet cik lielas?
Droši vien, ka ideāls rāmis ir tas kurš nodrošina ratu, sēdekļa, klaņu centra, stūres centra būšanu vienā plaknē. Sāku pētīt savējo rāmi un mēģināju noteikt cik daudz (maz) viņš ir novirzījies no ideāla. Tā kā rāmim ir dažādu diametru un liekumu trubas vienīgie normālie atskaites pinkti ir centra ass, sēdekļu stute un dakšas štoka ass. Ja rāmis ir nedaudz šķībs (pakaļējas rats neatrodas vienā plaknē ar priekšējo) ir dažādi iespējami noviržu gadījumi
Pakaļējais rats atrodas paralēlā plaknē ar priekšējo - spieķošanas vaina
2.Pakaļējais rats neatrodas vienā laknē ar priekšējo un neatrodas arī paralēlā plaknē (kautkā mistiski sasķiebies) - mājas apstākļos šo var koriģēt ar apaļo netāla vīlīti ļoti nedaudz pievīlējot aizmugurējā rata guļvietas.
Mājas apstākļos mērot ar Makgaivera metodēm (distaņču slēpes taisnā mala, u.t.t), un pēc vairāku stundu darba, kur nemitīgi mērot, pievīlējot rāmi (pa simtdraļai, jo baidījos izkoriģēt par daudz) un spieķojot ratu, šķiet, ka panācu to, ka rati atrodas vienā plaknē (škietami, cik nu precīzi ir iespējams to notiekt mājas apstākļos).
Izmēģiinot felleri dabā (varbūt man tikai tā likās) ripoja labāk. Katrā ziņā braucot bez rokām vadība tagad ir ideāla, ripo tur kur tu gribi un ļoti stabili, nevelk ne uz vienu ne uz otru pusi.
Krāmējoties un štukojot man radās vairāki jautājumi:
Vai kāds zin kā mēra ramju precizitāti, atbilstību ģeometerijai, vai ir rāmju precizitātes klases… ?
Kur LV var nomērīt rāmja precizitāti un to pieregulēt, vai ir speciāli stendi kur to darīt?
Cik ļoti rāmja ģeometrija ietekmē ripošanu (doši vien, ka šosejai tas ir ļoti būtiski un MTB tik ļoti šo starpību nejūt) personiskā pieredze?
nu viens variants ir - lāzeri… taisnāku “lineāli” vnk neatrast!.. jāspīdina pie viena rata - gaimas staram ir jāiet gar 2 punktiem (jānoregulē stūre lai kaut cik dabūtu paralēli otram ratam) un tad jāskatās kur stars iziet otram ratam… jāizmanto dūmi lai ar acīm redzētu :)
Es neatbildēšu uz visu, bet, ja pakaļējais rats neatrodas vienā plaknē ar priekšējo, tas ripošanai var traucēt ļoti ievērojami. Izdari vnk eksperimentu: paņem vienu pašu ratu pirkstos aiz ass galiem un paripini pa grīdu. Ripo labi! (cerams). Tad pamēģini to ripināt uz priekšu mazliet sāniski. Uzreiz konstatēsi, ka tā tas negrib ripot - tas sanāk kā ieslīpi maukt nost riepu! Efekts ir jo stiprāks, jo labāka ir saķere ar ceļa segumu. Arī citi parametri spēlē lomu; vislielākais ātruma zudums sanāk šosejniekam pa gludu asfaltu. Tāpēc (varbūt neesi ievērojis) ir šosejnieku rāmji, kuriem ass gropes ir izslīpētas dziļas, un tajās no aizmugures ir ieskrūvētas skrūvītes tā, lai riteņa ass atduras pret skrūvīšu galiem. Ieskrūvējot šīs skrūvītes rāmja gropēs vajadzīgajā dziļumā, tiek veikts riteņa plaknes regulējums.
Par ekstrēmām rata novirzēm no plaknes ir skaidrs, ka labi jau nebūs.
Bet cik ļoti ietekmē ripošanu, pieņemsim, rati plakņu novirze par 1-2mm, ņemot vērā ka baikam 2,1 collu resna riepa un brauc pa granti vai meža taciņu, iespējam ka atšķirība varētu būt nejūtama? Kāpēc tad baikiem ražotājs neparedz tādas skruvītes rāmī kā šosejas velo?
Kārli, ja vien var izdarīt testu, tad izdari to!:)
Atrod kādu līdzenu asfaltētu nolaidienu, vēlams aizvējā un ar konstantu asfalta tīrību. Noripinies 5-10 reizes, atzīmē, cik tālu katru reizi aizripo. Tad uz vietas ieregulē pakaļējo ratu rāmī šķībi un ripinies atkal. Ļoti svarīgi saprast: lai varētu teikt, ka ir konstatēta atšķirība, nepieciešams lai 1. un 2. sērijas rezultāti atšķirtos jūtami vairāk nekā izkliede starp tiem 5-10 mēģinājumiem vienas sērijas ietvaros!
Veiksmi!