Žēl jau ne tikai savus ceļus un elkoņus. Žēl arī tehniku. Pēc tāda intensīva “zemes aršanas” treniņa ka tik nav jātaisno saliekti riteņi un uzsiti klaņi…
bez ironijas :)
viegli nebūs, uzreiz saku. bet sajūta, ka tu tu VARI, ir labs atalgojums.
tehniku nav ko žēlot, tas ir tikai inventārs, paredzēts lai tu izklaidētos. nu varbūt būs skrāpējumi, bet tādas lietas ir jāmācās meža taciņās, ne jau uz betona vai asfalta. ja salieksi riteņus, tad nu nafig tādus, uzbūvē normālus.
[quote=fubar]bez ironijas :)
viegli nebūs, uzreiz saku. bet sajūta, ka tu tu VARI, ir labs atalgojums.
…[/quote]
pagājušās vasaras vidū iegādājos klipšu pedāļus, tā kā sīka, zilumaina, pieredzīte ir… :D
braucu kādus 20% pa pilsētu, pārējais grants, takas, jūrmala…
Es labprāt arī bez ironijas pamestu nedaudz teorijas.
Pieaugot MTB entuziastu skaitam arvien vairāk ar velo brauc bijušie un esošie motokrosisti. Domāju ka visi kā viens piekristu ka braukšana ar velo nav pielīdzināma braukšanai ar moci. No tā izriet ka šeit pieminētie motobraukšanas paņēmieni nav pielietojami uz velosipēda. Tas protams nenozīmē, ka atsevišķi braukšanas elementi ar moci nevarētu tikt adoptēti braukšanai ar velo, taču visai nosacīti.
Pieminētā kājas likšana pie zemes braucot ar velo ir ļoti neefektīva un tas norāda uz braucēja vājo līdzsvara izjūtu. Braucot ar moci kāja no kāpšļa tiek noņemta tikai sēdus pozīcijā. Braucot DH ar velo, braucējs sēdeklim NEPIESKARAS, tātad arī kājas noņemšana no pedāļa ir visai nestabils risinājums (fubars pieminēja arī citas probl. kas ar to saistītas). Visa iepriekš minētā jēga ir tur, ka braucot ar velo, kājas ieklipsējam startā un izklipsējam finišā (tikai kritiens vai nepārbraucams šķērslis var būt par iemeslu kājas noņemšanai no pedāļa). Līdzsvara izjūta ir jātrenē regulāri, tā nav kumulatīva iemaņa, kuru reiz apgūstot var pēc ilgāka pārtraukuma cerēt uz tik pat labu rezultātu kā pirms tam.
Labas braukšanas iemaņas braucot no kalna, ļaus ietaupīt kaudzi enerģijas, ko varēs lietderīgi izmantot braucot augšā!
Galvenais, mazāk ar priekšējo bremzi spēlēties ;)
man liekas, ka tieši ar to arī ir jāspēlējas, tikai prātīgi. bremzēt vajag ar abām bremzēm, savādāk pakaļu viens-divi sametīs (bremzējot, smaguma centrs pārvietojas uz priekšu un pakaļējam ratam zūd saķere).
nē nu protams ka pavisam bez labāk nevajag. kaut gan varēt var un pat nav nemaz tik traki ar to sanešanu.
izejot cauri dažādām teorijām un viskautkā praktiski pamēģinot, es pats tagad daru tā:
ja iespējams, līkumos vispār nebremzēju. lieko ātrumu vajag dzēst pirms līkuma.
ja tas nav iespējams (tehniski grūtos un/vai stāvos līkumos), tad tikai VIEGLI slidinu pakaļējo bremzi. slidinot priekšējo, ritenis pārāk sasveras uz priekšu. XC velo to jūt mazāk, bet DH FS sasveras pamatīgi, dakšai gājiens samazinās uz pusi, un ģeometrija kļūst grūti vadāma, plus inerces spēks braucēju spiež pret un pāri stūrei. un ja ar saķeri ir švaki, tad labāk lai drusku paslīd pakaļējais rats, nekā priekšējais, vieglāk savākties.
ja stāvums liels, vēl jo vairāk- rokas nost no priekšējās bremzes. ar visu sasvēršanos maksimāli aiz aizmugurējā rata galīgi nav vēlams, ka dakša iesēžās. viena bedre/sakne, un kontrole var zust => biete.
nepretendēju uz absolūto patiesību, bet prakse mani šobrīd līdz šādiem secinājumiem ir novedusi.
Tieši tā, ne jau vienā kājā stāvot :)
Nepiekritīšu. Varu sameklēt pāris situācijas/vietas un pierādīt (vismaz censties :), ka noņemot vienu kāju nost no pedāļa līkums ir izbraucams ātrāk. Tā protams ir agresīva braukšana, kas notērē vairāk jau tā limitētos spēkus, bet varbūt tomēr ir nepieciešama, lai iegūtu labāku laiku vai vietu.
Te es runāju par reizēm, kad aizmugurējais ritenis ĻOTI varbutīgi izslīdēs, jeb tas ir tieši nedaudz nepieciešams dēļ līkuma reljefa vai dēļ bremzēšanas nepieciešamības.
Uz DH tas īsti neskaitās. Tur cilvēki katru līkumu kā bobslejā izpēta un izkopj līdz kaulu smadzenēm. Bet īsti nezināmos līkumos kuros jūti, ka ej uz limitiem, labāk izklipsēties ;)
A priekšejo bremzīti tikai pirms līkuma taisnē aiztikt ;) (izņemot asfaltu)
To>KKTK
Tevis rakstītajā ir nopietnas pretrunas.
Gan jau kalns parādīs kas ir kas.
[quote=KKTK][Varu sameklēt pāris situācijas/vietas un pierādīt (vismaz censties :), ka noņemot vienu kāju nost no pedāļa līkums ir izbraucams ātrāk.
Te es runāju par reizēm, kad aizmugurējais ritenis ĻOTI varbutīgi izslīdēs, jeb tas ir tieši nedaudz nepieciešams dēļ līkuma reljefa vai dēļ bremzēšanas nepieciešamības.[/quote]
ātrāk jau tu neizbrauksi tikai dēļ tā, ka kāja ārā no pedāļa. tā jau tāda drošināšanās vairāk, tipa- ja izslīdu, tad vismaz kāju pie zemes un provēju savākties. bet šī te drošināšanās ir uz stabilitātes rēķina. tā kā ja prasmes atļauj, ātrāk līkumu var izbraukt ar abām kājām iekšā. pieliekot kāju, tu izbrauc ātrāk tāpēc, ka jūties drošs. patrennējoties neņemt ārā kāju, tu arī sajutīsies drošs, un līkumu izbrauksi VĒL DAUDZ ĀTRĀK!
un pakaļas slidināšana ir slikta metode. lai gan arī ar savu pielietojumu reizītēm, tomēr lielāku efektu var panākt ar spēku spiežot aizmuguri- līdzīgi kā ņem virāžas. ātrums arī tā nodzēšās nedaudz.
nū, viena reize vienmēr ir pirmā. tā izpēte vairāk attiecas uz pilnīgi “matainām” vietām, kur ir jāstāv, jākasa pakausis, un jāizdomā KĀ VISPĀR TIKT LEJĀ :) un protams profi štuko kā izbraukt ātrāk un iegūt laiku.
Vot tur jau tā lieta, ka profi mauz lejā neskatoties. Viens krīt, cits slīd, cits vienkārši nobrauc… Bet viņi nekasa pakausi. Reāli brauc uz (manuprāt) saprāta un riska robežas. par to viņi arī ir profi, jo tā braucot un riskējot iegūst laiku…
Es pats kautkā uz aklo nemaucu, bet ir gadījies ka pārbrauc kalna galam pāri, deguns jau uz leju, un atad aptver ka lejā ir “ziepes”… un tad nekas neatliek kā ekperimentēt un maukt lejā… 95% jau viss izdodas, tikai adrenalīns gan galvē:)
nav tā. viņiem gan ir pieredze un prasmes tā darīt (maukt lejā nezināmā trasē un na hodu izdomāt ko darīt), bet neesmu vēl redzējis nevienu, kas tā dara, ja vien ir izvēle.
iesācēji mauc neskatoties. profi kā minimums vienu reizi lēni noripina, ideālajā variantā izstaigā trasi.
arī XC prātīgi cilvēki vispirms iepazīstas ar trasi, lai gan tās ir “bikucīt” mazāk bīstamas.
kā reiz, pa tēmu:
http://de.fishki.net/picsw/022008/27/video_1/mud_wrestling_downhill_mountain_bike_racers_what_a_mess
[quote=fubar]kā minimums vienu reizi lēni noripina, ideālajā variantā izstaigā trasi.
arī XC prātīgi cilvēki vispirms iepazīstas ar trasi, lai gan tās ir “bikucīt” mazāk bīstamas.[/quote]
Jā, tas arī tiesa. ka izbraukt trasi noder.
nu man liekas uz jautajumu ir atbildets ar to ka japilnveido brauksanas tehnika…
pie tadam reizem parauj sturi un atgazies uz aizmuguri…bus vieglak un ertak piezemeties…=)