Būtībā divas samērā nesvarīgas lietas, par kurām labprāt palasītu jūsu viedo viedokli:
Ja braukšanas virzienā ir viena ne ļoti plata josla, kuras labā mala ir bagātīgi piesātināta ar ūdeni, vai es - velobraucējs - drīkstu braukt tai blakus kreisajā pusē, tādējādi kavējot satiksmi (mašīnām ir iespēja mani apdzīt, iebraucot pretējā joslā, protams, sagaidot, kad tur nav pretī braucošo)? Vai mašīnām būtu tiesības lietot skaņas signālu šādā gadījumā? Vai es drīkstu ignorēt šos skaņas signālus?
Ko var darīt, ja tiec apšļakstīts no galvas līdz kājām? Vai pasmaidīt un mierīgi turpināt ceļu (kas, protams, ir vienkāršāk, ātrāk un nervtaupošāk), vai arī ir reāla likumīga iespēja sodīt ļaunuma sakni? :)
Piezīme: neizdariet secinājumus, ka man personīgi kas tāds būtu atgadījies.
Cita piezīme: Ja temats kvalificējas kā nevienam noderīgu informāciju nesaturošs, tad man nav iebildumu, ja admini no tā atbrīvosies.
Noteikumos stāv rakstits “pec iespējas tuvāk brauktuves labajai malai” ( ja pareizi atceros, tad pērn noņēma to 1m principu aizstājot ar pec iespējas tuvāk.)
Tātad, ja brauktuves mala ir ar necauredzamām peļķēm, kā rezultātā var neredzēt bīstamas bedres/vaļējas notekūdeņu akas, tad var braukt blakus pa vietu kur nav peļķu.
It kā autovadītājam pienākās 1 soda punkts par gājēju apšļakstīšanu, bet velosipēdists jau ir transportlīdzekļa vadītājs, nez kas notiktu ja sodītu autovadītāju par to, ka viņš braucot blakus ar citu autiņu to ir nošļakstījis…
Morāle, nevēlies tikt noliets no galvas līdz kātiem, esi uzmanīgs, kā teicienā ( Pieredzējuši velokurjeri spēj redzēt notikumiem pa priekšu 15 sekundes), tātad ja redzi lielu peļķi un tev tuvojās auto, tad domā, kā izvairīties no šļakatām laicīgi :)
Attiecībā par apšļakstīšanu-ko tur daudz iespringt-tāpat, braucot slapjā laikā jārēķinās ar izmirkšanu.
Manuprāt-vienīgais, ko var tad darīt, ir skaļi uz sevi nolamāties, ķipa-kāpēc es tāds lohs pamanījos ar savu velo trāpīties vienā vietā ar peļķi un garāmbraucošu automašīnu:))
no manas pieredzes riskants pasākums. ļoti jāskatās uz atpakaļu - ko dara un cik tālu atrodas tā mašīna. kad ir iespējas droši apbraukt, es apbraucu, bet ar milzīgu paātrinājumu, lai netraucētu mašīnas. tomēr viņām tas ceļš ir vairāk vajadzīgs, jo brauc jau vizmaz 2x ātrāk. ja nav pārliecības, tad bliežu caur peļķi ar piepaceltām kājām vai arī sabremzējos līdz minimumam. derētu atcerēties, ka auto vadītājs nevar uzminēt vai tu šito peļķi apbrauksi vai arī laidīsi tai cauri un viņš tomēr brauc ātrāk.
es vienmēr lamājos. vai nu pie sevis vai uz blakus esošajiem kokiem, stabiem un sazin ko vēl. :D kaut kā taču ir jāizlādē negatīvās emocijas. reti izdodas saķert to pašu auto vadītāju, bet arī tad kad ir izdevies - panākumi nekādi. parasti sausā beņķī sēdošais neko nesaprot vai negrib saprast.
Ja ar smaidu uz lūpām vai priekā atplestu muti dragāt pa peļķi, jo kāds trolejbusa vadītājs, kurš jūtas kā karalis, ir tevi piespiedis braukt tuvāk bortam, var sagādāt patiesi jaukus un neaizmirstamus brīžus, tad kāpēc to nedarīt?!
Kāds bija otrs jautājums?
Es nepaļaujos uz to ka autovadītaji var apdzīt mani, ja braucu pa joslas vidu. Tikpat labi tur var braukt baļķvedējs uz 80km/h un otrā josla var būt aizņemta. Gribu teikt to, ka pārvietošanās uz joslas vidu jāizvērtē pēc situācijas, atkarībā pa kādu ceļu brauc, kādā satiksmē. Citreiz der izbraukt cauri peļķei, pedāļus paturot horizontāli.
Es izvēlos trotuārus - nav jādomā kas un kā. Tas ir vnk dīvaini pēc/lietus laikā cerēt nepalikt slapjam.
Un labāk pa bruģi, jo tur peļķes un dubļi reti kur ir.
Tev ir tieši tādas tiesības, kādas tu vari aizstāvēt ar pieejamām metodēm. Kolektīvās tiesības ir spēkā tik ilgi, kamēr kolektīvs aizstāvēs kolektīva locekli tiesību pārkāpumu gadījumā, pretējā gadījumā tiesības reāli nepastāv.
Citiem vārdiem sakot, tiesības uz kaut ko - tas ir forši, bet jāvadās pēc situācijas. Es piebremzētu pirms peļķes un pagaidītu, kad var droši apbraukt. Nošļakstīšanas gadījumā tev ir tiesības izpaust savu reakciju, bet vadītājam ir tiesības nejusties vainīgam.
Kaut kur es nesaprotu šo domāšanu “manas tiesības” kategorijā, jo šis termins vairāk asociējas ar nihilismu, nevis savstarpēju cieņu un izpratni.
Manā skatījumā - mazliet jāpaciešas, vēl joprojām liela daļa autovadītāju ir stresaini un spriedzi var izpausties neprognozējamā veidā pat nevainīgā situācijā.
