Cēsis-Valmiera posmā pirmo reizi izmantoju pulsometru, sākumā viss gāja gludi un drīz vien pievienojos vienai ātrai kompānijai kurai arī turēju visu laiku līdzi, pulsometrs rādīja 180-192 sitienus. Apmēram pēc 1h10min kā ar bomi pa galvu dabūju un uznāca tāds lūziens, ka likās ātrāk kājām aiziešu. Līdz finišam bija kādi 12km kautkā jau nomocīju bet zaudēju ļoti daudz laika.
Laikam jau pārvērtēju savas spējas un pārāk ātri izlikos…
Jautājums tiem, kas izmanto pulsometrus - Kāds jums ir vidējais puls sacencibu laikā (distance ±40km), kādas metodes jūs izmantojat lai pareizāk sadalītu spēkus visā distancē?
Ja tas kautko nozīmē tad man 100kg un augums 1.92m
180-192 bmp???
Man MSR ir 195, attieciigi maksimaalais pulss lai saglabaatu aerobo zonu = 156-166bmp.
85% no MSR skaitaas ljoti intensiivs treninjsh vai sacensiibas. Es kaa reiz grasos pulsometru iegaadaat, lai uzmaniitu sevi un ietureetu shajaa normaa. Vai Nu Tu esi ljoti jauns vai arii mauc anaerobajaa slodzee un organisms ciesh no skaabeklja truukuma.
baiss pulss, visticamaak ljoti pamatiigs iebrauciens anaerobajaa zonaa (nezinu tavu vecumu un citus parametrus, bet ja tev max ir pat virs 200 (var jau buut) pat tad 192 ir ljoti daudz)
skaidrs ka ar taadu ilgi neiztureesi.
katram tas indviduaali un vislabaak aiziet pie laba sporta aarsta, lai ieveertee tavus parametrus un pasaka tavus aerobos un anaerobos sliekshnjus un citus svariigus ciparus.
pamatideja- jo lielaaks gabals jaanobrauc, jo zemaaks videejais pulss jaanotur, tas protams atkariigs arii no taa cik brauceejs trenneets un kaadaa kondicijaa ir pirms sacensiibaam bijis.
metodes- neljauties starta trakumam- peec tam to pienskaabi nevares no musiishiem aaraa dabuut.
izreekjinaat savu (shai distancei) optimaalo pulsu un maksimaalo un ieveerot abus.
ieest pirms, eest pa vidu un dzert visu laiku. ko- piemerotas lietas.
http://www.orient.lv/polar/intensitates_planosana.htm
shis ir ljoti labs paraugs intensitaates plaanoshanai. Taadeelj jau tas pulsometrs ir vajadziigs, lai nepieljautu paaraak augstu pulsu. Bet nu pie 200… tas jau ir nenormaali augsts (manupraat), bet varbuut kljuudos.
Es paarsvaraa vilku ar ~175 nu vienubriid man arii bija 192 un 10km solo velkot ja labi juutos varu sasniegt gluzji neticamus ciparus taa ap 182 videejais un ap 195 max neskatoties ka man ir 29 gadi augums 181 svars 80kg.
Man liekas, Tu dari sev pāri. Ja neesi profesionāls sportists, Tev nevajadzētu braukt tik ilgi ar tik augstu pulsu. Tas ir ļoti neveselīgi. Es labi zinu par ko Tu runā, kad sāku braukt tautā, man parasti scenārijs bija tāds: starts virs 40km/h, pulss uzreiz virs 180bpm un nekrīt lejā visas gonkas garumā … kājas piedzītas. Vidējais pulss 177-179bpm. Taisnība ir tiem, kuri saka, ka amatieri ir tā sportistu grupa, kurai visbiežāk raksturīgas pārslodzes.
Cēsis-Valmiera braucu mierīgi un mans pulss bija 148bpm/65km.
Nez… es labaak pieturos med viedoklim, kur 80-90% no max pulsa ie pieljaujami tikai ap 30min ja nejaucu. Labaak jau nu pamazaam treneeties un sagatavoties slodzei. Nekaa chakareet sirdi. Lai gan runaa, ka sirds jau principaa nemaz nav vajadziiga :D
APTUVENI, katram tas ir individuaali. pulsometros jau ir iekshaa programmas, kas APMEERAM izreekjina tavu max un zonas. bet iisti precizi to var pateikt aarsts.
man peec shiis formulas sanaak MSR 193, bet reaali ir apmeeram 205.
ilustraacijai: es uz taada pulsa 180-193 reaali varu nomaukt labakajaa gadiijumaa vienu apli SEBaa, bet divus nu nekaadi. mans optimaalais pulss 70-80 km distancei (plakans japinjkross) ir 160-170 pie vislabaakaas formas.
Par to eest dzert: dzert jau labaak braucot izotonoskos dzeerienus. Ir visaadi garshiigi un ir apiekaas nopeerkami pulveriishi galiik leeti, bet baigi negarshiigi :D
max var noteikt pats, tam vajag pulsametru.
vismaz 5 minuutes brauc iesildoties, un tad gaaz ar pilnu atdevi, vislabaak kalnaa, gaaz kaapinot tempu,kameer vairs nevari aatraak (labaak to visu staavaa kalnaa) un tad turies shajaa slodzee liidz komai ;)
maksimaalais cipars kas paraadiisies uz pulsometra arii buus tavs max,taa vienkaarshi.
Vieniigi teoreetiski to labaak nedariit ja nav droshiibas par savu veseliibu :)))) Bet metode manupraat tieshaam pareiza :) Iisteniibaa man tad MSR ir baigi augsts… ap 230 :D
Nu moshka jaucu… laikam jau ka jaucu… reaali lielaakais ko esmu fikseejis bija laikam… skrienot ~193bpm. Bet man kautkaa pie taada pulsa kad jau sirdi kaklaa juut paarsitieni meedz buut.
Paldies par viedokļim un padomiem, pagājušo gadu braucu (čaiņiku-Capsicam klasē:) ) un arī divus posmus tautas klasē (bez pulsometra) un cīnijos katru rezi uz augšu (beigās jau pieriebās katru reizi no beigām braukt) itkā jau grūtības sliksnis likās tāds pats un nevienu reizi nebija lūziens, par pulsu neko nezināju jutos ļoti OK! šogad reāla cerība nobraukt uz tiešām labu laiku un še tev nolūzu :(, pie tam ziemā tā nopietnāk gatavojos…
Man 23 gadi
[quote=fubar]max var noteikt pats, tam vajag pulsametru.
vismaz 5 minuutes brauc iesildoties, un tad gaaz ar pilnu atdevi, vislabaak kalnaa, gaaz kaapinot tempu,kameer vairs nevari aatraak (labaak to visu staavaa kalnaa) un tad turies shajaa slodzee liidz komai ;)
maksimaalais cipars kas paraadiisies uz pulsometra arii buus tavs max,taa vienkaarshi.[/quote]
Tieshi taa tas buus kas liidziigs conconi testam par kuru esamiibu reiz palasiiju internetaa, ps starp citu nemaz nevajag kalnus varpat noteikt pashreizeejo max pulsu velkot pa shoseju peec iesildiishanaas liidz komai tjipa 10km TT vakar Aadazjhu blvas izciinjaa pirmaa pusdistance pret speeciigu veeju gaaja taa kaa pret sienu 33km/h griesti ko bija iespeejams uzspiest.
Man arī tā pati problēma, sacensību vidējais pulss ir 180-185 bpm (max ~200). Kaut kā kājas neļauj mīties lēnāk, tautas klašu attālumi arī nav tik lieli, lai nenobrauktu. Vai kāds var pateikt kā izmainīsies patērētais laiks, ja braucot pēc aparāta rādījuma šo vidējo pulsu samazinātu par 15 bpm? Tīri pulss atšķirtos par 8%, ja laiks arī, tas jau būtu krietni vājš rezultāts (-80 punkti pēc SEB un Baložu sacensību skaitīšanas metodes). Vai ir pamats cerēt, ka ar mazāku pulsu varēšu kopumā braukt līdzīgi?