Svētdien tika veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi aizvadīts Nordea maratons Rīgā. Uzreiz piebildīšu, ka pats nepiedalījos, jo manā uztverē piedalīšanās 5km distancē ir ņirgāšanas par maratonu (bet Latvijā jau patīk pārspīlēt mazu lietu nozīmi un nenovērtēt lielās lietas - tas labi parādās arī SEB sporta/tautas klases skaitliskajā attiecībā), bet uztrenēties vismaz pusmaratonam nav iedvesmas - viss aiziet riteņbraukšanā (kaut arī apzinos, ka darot abas lietas kopā, arī braukšanas rezultāts uzlabotos).
Bet ne par to stāsts - vērojot visu šo pasākumu (un jo vairāk visu ap šo pasākumu) no malas, nāk prātā jautājums: bet kāpēc par SEBiem (TREKiem, PHILIPSiem utt.) tik plaši nefano? kāpēc tik maz cilvēku interneta plašumos neizsaka savus “brīnišķīgs pasākums”, “ļoti pozitīvas emocijas”, “tik daudz smaidīgu un apmierinātu cilvēku”. jo tas taču viss ir! pēc katra posma/sacensībām. neskatoties uz dažu cilvēku neapmierinātu kurnēšanu, lielākā daļa ir apmierināta un gandarīta. kāpēc TV sporta ziņās stāsta par rallijiem, kerlingiem, tenisu, bet gandrīz nekad neparādās ziņas par tik masveidīgiem pasākumiem, kā MTB (man pašam liekas, ka šie pasākumi savā masveidībā atpaliek tikai no orientēšanās)?
un domājot par šo visu, saprotu, ka ir viegli pārmest sacensību organizatoriem pasivitāti publicitātes veidošanā (gan jau viņiem ir savi apsvērumi), bet tai pašā laikā retoriskais “bet ko tu pats esi izdarījis riteņbraukšanas popularizēšanai?” neļauj īpaši “sprēgāt”.
Pavisam vienkārši, piedalīties nordea maratonā un gatavoties tam ir daudz vieglāk un lētāk. Lai skrietu tev vajag tikai botas, nevis riteni pa vairākiem simtiem un transportu, tas pats ir ari ar treniņiem, tu vari paapļot pa tuvāko stadionu vai parku un būs labi, bet ar velo tas būtu garlaicigi.
Esmu dzirdējis, ka daudzi nevar noskrit pat 400 metru apli, tātad 5km jau liecina, ka cilvēks vismaz ir darba kārtibā. Un tas ka nenovērtē to, ko cits iegūlda, lai noskrietu pusmaratonu vai maratonu ir normāli, jo cilvēkiem tas vienkāršī neinteresē, maz ir tādi, kuri iedziļinās tādās lietās.
Atbilde ir vienkārša: Nordea neinteresē maratons, Nordea interesē sava atpazīstamība un reputācija. Vulgāri sakot, šis maratons ir Nordea PR pasākums, kuram tīrā veidā ar sportu ir maz sakara. Veiksme ir tā, ka rīkotājam Aigaram Nordam pašam ļoti patīk skriet, un viņš savam vaļaspriekam atrada donoru. Grūti spriest, kāda bija pasākuma budžets, bet, no Nordea puses ap 100,000 EUR velk… Visa mīkla ir mārketingā - ja SEB būtu augstākas ambīcijas, viņi vairāk investētu šo pasākumu popularizēšanā. Un tas, protams, ir naudas jautājums.
Es mēģinu iesaistīt riteņbraukšanā kolēģus un draugus, bet… “Ārprāts, kā tu vari nobraukt 50 kilometrus. Es būtu beigts jau pēc 10!”
Stereotips, manuprāt, jo riteņbraukšana taču ir vieglāka par skriešanu:
– skrienot nevar sēdēt astē,
– nevar atpūsties un ripot tukšgaitā,
– nevar tik labi atvēsināties, vienkārši palaižot krekliņa rāvējslēdzēju zemāk,
– skrienot visu laiku ir kratīšanās augšā-lejā-augšā-lejā, kamēr riteņbraukšana ir līdzenāka nodarbe (ja nebrauc ar cieto dakšu pa saknēm).
Skriešanai gan ir liels pluss – tai vajag tikai kādu t-kreklu, šortas un sportiskākus apavus. Riteņbraukšanai vēl vajag pašu velo, kas maksā vismaz pāris simtus. Un tad vēlāk polsteršortas, ķiveri, cimdiņus… Uz sacensībām vajag transportēt gan sevi, gan tehniku.
Tādā ziņā skriešana vienkārši ir pieejamāka.
Nu un kurš gan nevar noskriet piecus kilometrus?
Par interneta plašumiem – būtu tik’ raksts, komentāri jau atrastos. :)
Vienības brauciens jau parādās ziņās katru gadu kā notikums. Būtu tas vēl mazāk komerciāls un lētāks, būtu vēl vairāk dalībnieku.
Tā pati orientēšanās, manuprāt, nav ar nemaz tik lielu publicitāti, neskatoties uz iespaidīgo dalībnieku skaitu. Kaut gan varbūt es vienkārši apgrozos nepareizajās vietās.
Iespējams, ka vienkārši nav pieprasījuma.
Ja pēc Krimuldas SEB un Pļaviņu Philips posmiem LNT un LTV sporta ziņās šos notikumus nepieminēs, es labprāt aizrakstīšu viņiem vēstuli, lai pajautātu, kāpēc par tiem nav ziņu. Tā tīri intereses pēc.
Gh, palasot pārējos komentārus, manējais laikam ir oftopiks. :)
Acīmredzot trūkst MTB lobētāju plašsaziņas līdzekļos … un ne tikai TV, tāpat arī laikrakstos un arī internetā … piemēram kaut vai delfi.lv sporta ziņās ir atsevišķi izdalīts autosports un formula 1, … a kāpēc nevarētu būt MTB vai kaut vai velosports kopumā? Rakstīt tak būtu ko. Nu nav tur lobija … vismaz pagaidām. Ir jaiesaista velosporta pasākumos masu mēdiju vadība :)
Ir ieteikums visiem sūtit e-pastus uz mūsu ziņu dienestiem un jautāt kāpec viņi neinforme tautu par tādiem pasākumiem, jo visa informācija tak ir piejama. Protams nenormāli pretīgi skatities ka LNT sporta ziņas rāda ka dienvidamerika futbolu spēle, bet TV3 vispar atteicas no sporta ziņam. Man jau liekas ka velo masveidība un arī kvalitāte Latvijā noteikti neatpaliek no kaut vai basketbola, bet par basiti katrās ziņas un par velo nekā…
Es nerunāju par pieejamību, bet gan par publicitāti. piekrītu, ka velosports ir dārgāks un mazāk pieejams par skriešanu, bet tas netraucē SEBos uz katru posmu pulcēt 2000+ dalībniekus. tātad - riteņbraukšana ir mazāk pieejama, bet ne mazāk populāra :)
Delfin, no skatītāju viedokļa grupas brauciens ir daudz interesantāks par ITT. Vot uztaisīt starptautiskus šosejas mačus pilsētas centrā (kaut ko līdzīgu Nordea maratona maršrutam) - tas būtu kaut kas :) žēl, ka šogad nenotiks Rigas GrandPrix, es jau plānoju doties uz Siguldu skatīties, kā lielie vīri min serpantīnā.
un par skriešanu: piekrītu, ka trenēties skriešanā ir vieglāk, jo treniņš aizņem mazāk laika (ja grib noskriet pusmaratonu, pilnīgi pietiktu ar 2 stundām nedēļā (3x20min darba dienās un 60 min brīvdienās), bet ja grib braukt MTB maratonu (50-60 km), treniņiem jāvelta vismaz 8-9 stundas (3x90min darba dienās un 4 stundas brīvdienās). tikai jāatceras, ka skriešana pa asfaltu ir diezgan kaitīga (celīšus var viens divi nobeigt), bet Rīgas mežos pilns ar suņiem, kas labprāt paskrien pakaļ.
[quote=x-f]Skriešanai gan ir liels pluss – tai vajag tikai kādu t-kreklu, šortas un sportiskākus apavus. Riteņbraukšanai vēl vajag pašu velo, kas maksā vismaz pāris simtus. Un tad vēlāk polsteršortas, ķiveri, cimdiņus… Uz sacensībām vajag transportēt gan sevi, gan tehniku.
Tādā ziņā skriešana vienkārši ir pieejamāka.
Nu un kurš gan nevar noskriet piecus kilometrus?[/quote]
Tieshi tā arī ir. Pie kam ar ričuku par pāris simtiem uz tevi sačos saktīsies kā uz kkādu marsieti.
Tā tas ir ar daudziem citiem sportiem - piemēram, visiem, kas ar bumbu saistīti - tur tie izdevumi ir stipri, stipri mazāki.
[quote=Delfins]Uztaisi sacenes rīgas centrā - razģelku :)
Finišs pie Brīvības pieminekļa. Skatītāji domāju garantēti :D[/quote]
:D:D:D es gar zemi, jāpadomā ar kādiem ripuļiem startēt šajā pasākiumā, gaidu kādu ziņu;-)
sporta ziņas arī ir produkts, kas jānotirgo. pārdot var ziņas ar glamūru daudzmiljonu līgumu sportistu gaitu atspoguļojumu, bet kam varēs pārdot reklāmas laiku pirms sporta ziņām, kurās vēstīs, kurš uzvarējis iknedēļas magnētā, sportlatā vai mtb weekend warrior’u varoņdarbu aprakstus?
Gaidam preses guru detalizētāku komentāru, taču manuprāt svarīgi ir zināt, kā tās lietas notiek. Žurnālisti nav slinki un ieliks rakstu, ja organizotoru preses daļa PATI iedos informāciju. Žurnālisti paši skrien tikai uz lieliem pasākumiem, kas jau ir populāri, piemēram, LBL fināliem.
Arī garlaicīgas ziņas var pasniegt interesanti. Nolasīt rezultātus kad fonā vienkārši redzami MTB braucēji nevienu neaizraus, bet to pašu ar video kā divi sportisti cērpas Siguldniekā līdz krīt pēc finiša?
[quote=garaiz]Tieshi tā arī ir. Pie kam ar ričuku par pāris simtiem uz tevi sačos saktīsies kā uz kkādu marsieti.
Tā tas ir ar daudziem citiem sportiem - piemēram, visiem, kas ar bumbu saistīti - tur tie izdevumi ir stipri, stipri mazāki.[/quote]
tā nemaz nav - es savas pirmās 2 sezonas nobraucu ar velo par 180 LVL (Alivio šifteri, Deore p.pārslēdzējs, Acera pr.pārslēdzējs) un Maximā pirktu kasku, pie tam pirmo pussezonu - ar kedām un platajiem šortiem, kas man netraucēja sezonas pēdējā posmā startēt no pirmā koridora (ok, tad gan manīju dažus pārsteigtus skatienus). ja piedalīšanās sacensībās galvenais mērķis nav izrādīšanās, var iztikt arī “pa lēto”. bet tas protams nemaina faktu - skriet ir lētāk.
bet viss ir nosacīti - labas skriešanas botas arī maksā 100 un vairāk LVL, tas pats attiecas arī uz sporta tērpiem. un aktīvi skrienot, vienu pāri gada laikā var noskriet līdz miskastei.
tā jau ir - lielākā daļa pat nestādās priekšā, kas tas tāds MTB ir un kā tas izskatās. atceros, ka es info par SEB maratonu ieraudzīju nejauši internetā. kad ierados Cēsīs un ieraudzīju, kas tur notiek, biju “uz pakaļas”. pazīstu cilvēkus, kas pēc Baložu velokrosa apmeklējuma teica, ka nekad nebūtu iedomājies, ka MTB Latvijā ir tik nopietns (nu, ka viss ir “baigi kruta”). ko tad viņš teiktu, redzot SEB tautas klases startu?
Maratona popularitāte, pirmkārt, ļoti cieši ir saistīta ar perfektu mārketingu un sabiedriskajām attiecībām - palasiet intervijas ar mr.Nordu - cik mērķtiecīgi viņš un viņa komanda ir gājuši gan uz maratona atpazīstamību, gan uz dalībnieku skaita audzēšanu.
Otrkārt, gribās mums vai nē, bet skriešana tomēr ir plašākām tautas masām pieejams sporta veids.
Treškārt, masu medijos ziņas par sacensībām parādās, ja sacensību organizatori tās sniedz, respektīvi, sūta preses relīzes un uztur personiskus kontaktus ar sporta žurnālistiem. Pagājušogad, cik atceros, IJSA diezgan centās, lai informācija tiktu atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, taču šogad laikam stratēģija mainījusies.
Man liekas, ka ar preses relīzēm vien te nebūs līdzēts. relīzes ir jāpapildina ar fotoesenci un video no pasākuma. nav jāizgudro jauns ritenis - parasta “mirstīga” dalībnieka smaidīga un apmierināta seja pēc finiša spēs paveikt daudz vairāk par sausu rezultātu konstatēšanu (kā tas parasti notiek “atskaitēs” par SEBiem: uzvarēja tas, Rietumu Banka ir tādā vietā, piedalījās tik cilvēki - kārtējais rekords, punkts).
Common! Nordea maratonu rīkoja reklāmas/sponsorēšanas aģentūra - tātad mārketinga/reklāmas/PR untml. speciālisti. Par miskastes (ar msg par pudeļu pārstrādi) bija sponsorētas, nemaz nerunājot par maxima un cc kravas auto, kas pārveda mantas. Pasākums dalībnieku un sponsoru orientēts, es domāju, ka virzīts arī uz peļņu rīkotājiem. Organizēts ļoti respektabli.
Velo pasākumus, savukārt, rīko veloentuziasti, kam pamatnodarbošanās nav taistīt PR/reklāmu/mārketingu.
Es nedomāju, ka velopasākumi daudz iegūtu no tamlīdzīgas publicitātes. Mazie pasākumi (a la sportlat, trek, tml.) tiek organizēti pietiekami profesionāli un starp savējiem ir labi atpazīti un novērtēti. Par lielajiem (SEB un Rīgas VM) iespējamie braucēji sūdzas arvien vairāk. Lielais dalībnieku skaits kopā ar mazpieredzējušiem, bet agresīviem braucējiem tikai rada bīstamas situācijas trasē.
Es domāju, ka tirgū noteikti būtu vieta SEB alternatīvai, ja pasākumam pieietu profesionāli arī no mārketinga viedokļa un piedomātu pie darba ar sponsoriem un organizēšanas. Organizatoriski galvenā problēma, manuprāt, ir kārtība un drošība trasē.
īsumā: celt publicitāti būtu jēga tikai tad, ja organizatoriem būtu spēja tīri organizatoriski labāk nomenedžēt pasākumu ar lielāku dalībnieku skaitu.
Ierakstiet TVneta meklētājā “mtb” un tur būs vairāki raksti.
Lielākoties kā informācija avots norādīti tieši sacensību organizatori (kas ir ok), taču ziņas lielākoties ir pirms sacensībām, tātad paredzētas, lai informētu potenciālos dalībniekus (kas arī ir ok). Tās ziņas gan nav diez ko interesantas lasīšanai, bet tas tā. :)
Kā pietrūkst un par ko arī Egīls uzsāka diskusiju, ir tas, ka nav ziņu pēc sacensībām – rezultāti, atsauksmes, viss, kas piederas pie ziņas pēc sacensībām. Šajā gadījumā ir samērā maza nozīme organizatoru sniegtajām ziņām, tur vajag tieši žurnālista darbu.