Sveiki!
Mūsu kaimiņu foruma dalībniekiem notikusi ļoti liela nelaime: nedēļas nogālē piedaloties Latvijas čempionātā triatlonā Venspilī, krita un smagu traumu [galvas kausa lūzumu] guvusi sacensību dalībniece Olga Titova. Lūk negadījuma aculiecinieka stāsts:
„Es, Mārtiņš Pevko, biju aculiecinieks šim negadījumam…tas notika Parka ielā pie mājas Nr. 5 vai 9. Es un Toms Flaksis burtiski braucām ļoti līdzīgā tempā, viņš mani apdzina taisnēs, es atkal viņu apdzinu paātrinājumos pēc pagriezieniem. To es stāstu tāpēc, ka izbraucot no parka pa diognāli uz Parka ielu Toms F. mani atkal apdzina, es centos neatpalikt, braucu kādus 5 - 8 m (mazliet paralēli no viņa) aiz Toma, šķērsojām pirmo goļošo policistu, kad pamanīju, ka pretimbraucošais sportists savas braukšanas joslas pusē pirms uzbraukšanas uz guļošā policista ar uz leju nodurtu galvu (man ir 2 varianti) - vai 1) lika pudeli turētājā uz rāmja stap kājām, vai 2) brauca ar elkoņiem atbalstījies uz guļamstūres, JO uzbraucot uz guļošā policista (paugurs uz augšu) man un Tomam pretimbraučais sportists zaudēja kontroli pār stūri (atkal 2 varianti) - vai 1) liekot pudeli turētājā pazaudēja acu kontaktu ar ceļu, vai 2) elkonis no sitiena pret guļošo policistu noslīdēja no guļamstūres (man pašam tā bija pirmajā aplī), un 45% ļeņķī diognāli iebrauca pretējā braukšanas joslā un tiešā trāpījumā virsū Tomam. Trieciena spēks un troksnis (krakšķi) bija nežēlīgs. Uzreiz sapratu, ka pretimbraucošais sportists dabūja pamatīgāku triecienu, jo ar galvu (saliecies) ielidoja Toma ritenī. Tāpat man likās, ka pretimbraucošais ir augumā mazāks un vieglāks, jo tas pret Toma augumu un ķermeņa masu faktiski izšķīda.Man smadzenes sekundes simtdaļās raidīja signālu, ka es būšu nākamais sadursmes upuris, jo tas notika manā acu priekšā. Izvairījos par milimetru tiesu. Parāvu stūri pa kreisi un izdevās apbraukt. Labi, ka pretim nebrauca vēl kāds sportists, jo biju iebraucis pretējā joslā. Paskatījos atpakaļ - abi augumi gulēja nekustīgi un pats galvenais, ka taisnā līnijā uz muguras. Sapratu, ka vismaz tas ir labi. No velo nost nekāpu. Pēc 5 sekundēm jau biju pie ceļu policista, kas dežurēja Parka un Vasarnīcas ielas stūrī un kliedzu, lai izsauc ātro palīdzību. Kad redzēju, ka viņš nesteidzas skriet uz savu auto, lai pielietotu rāciju, es viņam pārliecinoši (lai viņš man piedod) kliedzu, ka tas ir ļoti nopietni, jo ir notikusi velobraucēju frontālā sadursme. Policijas profesionālās leksikoloģijas lietošana iedarbojās un policists aizskrēja uz savu auto. Es turpināju distanci. Braucot atpakaļ pa Vasarnīcas ielu redzēju, ka notikuma vietā Māris Priedēns bija noliecies pār joprojām uz zemes bezsamaņā guļošā sportista. Piebremzēju un jautāju vai ok, vai nevajag ko palīdzēt. Māris pamāja ar galvu, ka nē. Toms jau bija atžirdzis un stāvēja uz savām kājām. Nodomāju, ka saprotams, ka ātrā palīdzība tik ātri vēl nevarēja atbraukt un turpināju distanci (velo 2 aplis). Trešajā aplī atkal braucot pa Vasarnīcas ielu virzienā uz mix zonu redzēju, ka ātrā palīdzība vēl nav atbraukusi, mani sāka pārņemt izmisums un tāda zināma līdzatbildības sajūta, jo savām acīm redzot to sadursmi skaidri zināju, ka traumas ir smagas un ar ātrajiem kavēties nedrīkst. Ceļa malās stāvošajiem cilvēkiem (to nebija daudz, jo lija lietus) un tiesnešiem jautāju, kas šī ir par ielu - visi brīnījās un nezināja, iegaumēju mājas numurus. Braucot tālāk gar parku pa Loču ielu redzēju, ka ātrās palīdzības ekipāža stāv pie dežurējošā policijas auto un kaut ko sarunājas. Nopriecājos, ka varēšu nosaukt vismaz mājas numuru un norādīt uz negadījuma vietu. Piebraucu klāt, ieteicu, lai ar signālu un bākugunīm brauc pa velotrasi, jo tās būs visātrāk atrast negadījuma vietu, policists neatļāva un ekipāža aizbrauca pa apkārtceļiem. Teikšu atklāti - no zināma šoka un emocionālā pārdzīvojuma nebiju spējīgs tā kārtīgi turpināt sacensības, kaujas spara skala bija nokritusies uz nulli. Nokāpu no velo un abi ar Tomu F. ar kājām gājām uz auto uzvilkt sausas drēbes. Sarunā ar Tomu noskaidroju, ka pretimbraucošais sportists ir sieviete. Vēlāk izrādījās tā ir Olga Titova. Dievs lūdzu sargā viņu un dziedina viņas veselību!
Man ir 2 secinājumi notikušā sakarā - 1) vienmēr, es pasvītroju, vienmēr vajag apstāties un painteresēties, kas noticis, ja redzat uz zemes nekustīgi guļošu sportistu vai cilvēku. Dažreiz tas ir dažu minūšu jautājums, lai izglābtu kāda dzīvību. Īpaši velosportā, kur ir lieli ātrumi un attiecīgi paaugstināts dzīvības risks. 2) nedrīkst atslābt un zaudēt uzmanību uz velo, visas darbības uz velo ir jādara ar lielu pārliecību un koncentrēšanos.”
Patlaban meitene atrodas Venspils slimnīcā, kur mediķi cīnās par viņas dzīvību. Lai veiktu operāciju, no Rīgas tika izsaukts viens no Latvijas labākaijiem neiroķirugiem E.Puķītis. Cik man ir zināms, operācija norītēja veiksmīgi, bet Olga vēl joprojām atrodas bezsamaņā un ir pieslēgta pie dzīvības uzturēšanas aparāta. Viņas transportēšanai uz Rīgu un turpmākajai rehabilitācijai ir nepieciešami [arī] materiāli līdzekļi, precīza summa pagaidām nav zināma, bet nav ne mazāko šaubu, ka tā būs mērama tūkstošos latu. Skaidrs arī tas, ka tādas naudas jaunai ģimenei nav. Sakarā ar to, mēs savās velo aprindās vācam naudiņu Olgas dzīvības glābšanai. Laipni aicināti sekot šim cildenajam piemēram un samest naudiņu, cik nu kurš var.
Saņēmēja [Olgas mamma]: Natālija Titova 010851-10983
IBAN: LV94RIKO0001301501733 (DNB Nord Banka)
Ar norādi: Palīdzība Olgai
Paldies!
