Lasot šo diskusiju, man ir ļoti daudz ko teikt, bet ir slinkums rakstīt. Jau 10 pavasari gaidām, kad ātrāk nokusīs sniegs, lai atkal iegrieztos velo karuselī gan kā braucēji, gan rīkotāji. Esam izgājuši visiem vecuma etapiem cauri. Bērnam kā dalībniekam ap 9 gadiem vismīļākās sacensības ir bijušas Baložu velokross. Uz to uzcītīgi esam traukušies no tālās Smiltenes 7 gadus. Pirmās sacensības pavasarī, pirmā tikšanās pēc ziemas. Emocijas … Jau 9 gadu vecumā startējām 12 gadnieku grupā ,jo bija jābrauc tie 7 vai 9 km kā nu kuro gadu. Iesākumam tas bija ideālais variants. Tad tajos tālajos gados Sportlatam šādam vecumam bija ap 10 km. SEB bērnu mačus braucām tikai tāpēc, ka viņi tur bija, bet kaifa nekāda. Arī mēs bijām starp neapmierinātajiem, ka šāda vecuma bērniem nav kur izpausties. Lielākais prieks bija ap 10-12 gadu vecumu SEB sacensības bērnam izbraukt veselības klasē. Ap sevi sapulcināju 6 līdzīgi domājošos bērnus, kuriem papēži niez uz mammu un tēti skatoties, un devāmies trasē baudīt piedzīvojumu un krāt pieredzi. Ne vienmēr šie pasākumi jātver kā sacensības, izmantojiet jums piedāvātās nospraustās trases kā jauku izklaidi bērniem. Tolaik bija bagātīgi klāti uzkodu galdi, bāzām kabatās un vēlāk jau arī mugursomās visus tos gardumus ko tētis un mamma sacensību trakumā laižot pat nepamanīja. Ja km likās pa gariem, tad man bija rīcības plāns katrai trasei, kurā vietā varam ātrāk atgriezties finiša zonā. Ar katru reizi nobrauktie km likās arvien īsāki,līdz pieradām pie SEB piedāvātajiem ap 40km. Cepušies par visādām sacensību nebūšanām esam nemitīgi un paši arī esam iesaistīti to organizēšanā. Par SEBiem. Šī seriāla sacensības tiek rīkotas pilsētu centros, kas ir ļoti interesanti un aizraujoši gan dalībniekiem, gan pilsētniekiem. Tātad, arī bērnu startam ir jābūt turpat. Esam ļoti daudz domājuši un meklējuši risinājumus kā izveidot bērnu mačus šajā laikā, bet katru gadu atgriežamies pie viena un tā paša- Smiltenē apkārt Autoostai. Mums daudzi ir braukuši augumā līdz mirklim, kad lūdzam pateikt savu versiju. Turpat lejā ir skaists parks, bet kurš vēlēsies iet bērnu sacensības skatīties ārpus centra . Mazākajām grupām obligāti ir jābūt asfaltam,lai varētu braukt ar palīgritenīšiem. Katrā no pilsētām visas apkārtnes ieliņas tiek izmantotas dalībnieku transportam. Savukārt Vivus.lv maratoni notiek ārpus apdzīvotām vietām, tāpēc trasītes var izveidot nedaudz mežīņā. Bet vietējo skatītāju šajās sacensībās praktiski nav. Baltais un co nebūt nerīko bērnu mačus tikai ķeksīša pēc, bet problēma ir tā , ka ļoti krasi atšķiras bērnu augumi un spējas. Pagājušajā gadā mūs sauca par dulliem un nepieskaitāmiem, jo lielākajai grupai bija jau ievērojami garāks gabals jābrauc. Tie bērni, kam ir pieredze šādās sacensībās brauca svilpodami, bet jāņem vērā , ka uz pasākumu tiek atvesti pilsētas bērni un to vecāki mūs nesaprata. Ja atceraties pirmskrīzes laikus, tad bērni tika ļoti dāsni apbalvoti un nevienu pārmetumu nekad nebija. Ļoti labas sacensības ir Vidzemes MTB Mazsalacā. Ir mazie bērnu starti un lielākie var doties interesantā ap 25 km trasē . Vislabākie mači pagājušajā sezonā bija Pizika kauss. Tur bērni un vecāki varēja izpausties pilnībā. Ļoti interesantas pārredzamas trases, omulīga atmosfēra un skaisti kausi tieši bērniem. Nemaz tik auksti nebija!
Runa neiet par to, ka kaut kur nav labi organizētu sacensību bērniem, bet gan par to, ka populārākajās mtb sacensībās, kur piedalās vecāki (Sebs, vivus, sportlat) nevar noorganizēt patiesi labas, interesantas bērnu sacensības. Viņi tak drīz brauks tā paša seriāla tautas klasē. Kā Jūs stādaties priekšā, ja dzīvo Ainažos, tajā nedēļas nogalē mači Apē, un sīkos ar kaut ko vest uz citu Latvijas pusi uz bērnu sacensībām. Visur jau sacensības tiek organizētas kopumā labas, bet gribētos, lai uzklausītu nelielus ieteikumus, par ko visi katru gadu burkšķ, bet nekas nemainās. Sakārtot organizētu stāšanos startā, nelais kopā meitenes ar zēniem, ja to ir paprāvs pulciņš (vismaz 9-10 gadniekus) un pielikt pie distances garuma, lai visu neizsaka starta pozīcija. Es gan vairāk neizpratni no vecākiem esmu dzirdējis, ka 8-10 gadniekiem jābrauc piemēram 800m, nu tad lai brauc tādus 3-5 apļus. Par balvām, tad jau labāk diploms, kausiņš, medaļa par pāris latiem (nekā grāmatveikalu iestāvējusies prece).
Tiešām Vidzemes MTB Mazsalacā, pirmajiem bija gan kausiņš, gan trase, kur vajadzīga otrā elpa un uzvar stiprākais.
Novērotājs,
Atceros, kā pirms daudziem gadiem riteņvasaras sacensībās par uzvaru dažreiz tika dalīti ielūgumi uz minigolfu. Manuprāt, bērniem tas būtu liels stimuls, ja atrastos kāds sponsors, kurš piedāvātu ko līdzīgu.
Var vienkārši uzaicināt Ušakova kungu kādu trešdienu atbraukt uz Uzvaras parku un klātienē pavērot bērnu, viņu vecāku un organizatoru entuziasmu, cerībā, ka tomēr atradīsies pārsimts lati uz visu sezonu, kā rezultātā bērnam sanāks vismaz kaut kāds nieciņš.
ņemot vērā to, ka tuvojas vēlēšanas no politiķiem tiešām tagad varētu sagaidīt pārsteidzošu pretīmnākšanu :)
Par SEB bērnu mačiem - visdramatiskākais bērnu trases variants patlaban laikam ir Tukumā. Tās šaurās ieliņas ar 90 grādu pagriezienu starp mājām, kur trases apzīmējumu praktiski nebija, nu nav tas labākais priekš bērniem un jau pērn rezultējās ar kritieniem un traumām (pat samērā pieredzējušiem braucējiem).
Piekrītu, ka asfalta segums laikam būs neizbēgams, bet apļu skaitu lielākajām grupām drusku palielināt gan varētu.
Kā atvieglot dzīvi mazāk izturīgajiem? Nu vienkārši pēc līdera finiša ņemt nost arī visus pārējos, pat ja nav nobraukta pilna distance (kā tas notiek krosos), vietas skaitot pēc veikto apļu skaita un finišēšanas secības. Un tiem, kam tā ir debija sacensībās vai vnk spēka nepietiek, partijas uzdevums ir pieveikt vismaz vienu apli.
Lai vai kā mēs varētu spriest par tautībām, Ušakovs tomēr ir lāga cilvēks un parunāt ar viņu nebūs nekāda problēma, ja vien diskusijai būs mērķis.
Tāds pats vien kampējs ir, kā viņa priekšteči. Varbūt jā, atvēlēs tūkstoti sportam, ziņās parādīs, tikmēr miljoni izgaist, tāpēc arī dzīvojam tādā pakaļā, ka ir jālūdzās, nevis vienkārši nauda ir paredzēta sporta attīstībai.