Sodien atkal parasta situacija- braucu uz 32km/h no darba, Ziepniekkalna atkal Skiva apla tuvuma viens lohs veca BMW izgriez prieksa un ta leni leni brauc, jo uznemties jau atri ar veco auto nevar.
Nu tad man, jo apnicis jau, paspruka “Bledj, acis tev nav”. Uz ko samais “Stavi klusu”, uz ko es- “bledj, pats stavi klusu, pimpi”.
Pec tam pats kartejo reizi sakaunejos, jo attiecibu uzlabosanos starp autovaditajiem un mums tas neveicina. Ko Jus parasti sakat?
Esmu meginajis ari laipnak, bet tad gari sanak un autovaditaji nesaprot, ka kaut ko nepareizi izdarijusi, kaut es smagi esmu bremzejis un a) vai nu iespiests starp diviem auto b) aizmugureja auto notriekts c) ieskrejis pasa autovaditaja sanos. Nu stulbi. ko lai dara?
Nu, ir autovadītāji griezuši ārā no mazākas nozīmes ceļiem un iebrauktuvēm tā, ka es, braucot pa galveno ceļu, biju spiests bremzēt. Vienreiz vienu tādu es panācu līdz tuvākajam krustojumam, kur viņš apstājās, un es vēl nenorimušā sašutumā ar savu cietu plastmasas velokurpi izspēru viņam vienu aizmugurējo lukturi.
Visnaglākie jau patiesībā ir sabiedriskā transporta un mikrobusu vadītāji. It sevišķi garo autobusu vadītāji, kuri pabrauc tev garām un tad iespiež apmalē. Forša sajūta, kat tev uz 30 braucot lēnām tuvojās autobusa logi a kur palikt nav, jo uz apmales jau tik viegli neuzleksi.
.vaig mēģināt sāvākties, tā lai tai brīdī kad autovadītājs izlien priekšā izdodas uzsist ar pedāli vai kurpi kkur pa auto… lai sanāk pabiedēt tā kārtīgi, bet ja grib lekties, lai noteikumi ir Jūsu pusē (mēs tak pa galveno laidām) :)
…un vēl viens ieteikums… tā kā vakari palēnām sāk palikt agrāki, lietojiet priekšējās lampiņas… man pat liekas, ka pofig par pakaļējo migalku, galvenais, ka priekšā ira, jo braukāju arī ar auto un novērojums ir tāds, ka LOTI GRŪTI redzēt no tā pagalma griežot laukā, ka pa galveno ceļu ar >30 km/h tuvojas tumšs velosipēdists (atstarotāji šajā gadījumā arī nepalīdz)… tā lūk…saudzējiet arī sevi
es ar tiesi gribēju par šoferīsiem parunāt, jo man ar vakar bija labā situācija. Minos uz Biķernieku trasi pa Biķernieku ielu, jūtu, kautkas lielas aiz manis baigi velkas, palūru - autobus. Takā biš piebremzēju, lai brauc garām, jo nav īpaši patīkama sajūta, ka sitāds monstrs tev uz pakaļējā rata sēž. Un ko Jūs domājat, šis lēnām ripina garām, atver priekšējās pasažieru durvis - a tur tāds rittīgs opis pie stūres- skatās uz mani un kautko tur par trotuāru bļaustās ( īsti nesapratu). Galvenais, ka bija jau 9 vakarā un uz ielas biju tikai es un tas autobus !!! Nujā vispār ir jau diezgan pagrūti uz tukšas ielas riteņbraucēju apbraukt:-)))))) Blin, parāva skrobe, caur Biķerniekiem pa taisno nesos šim pakaļ - noķēru galapunktā ( Jugla 3) Piebraucu, prasu - kas tieši bija par pretenzijām - a šis jau manu būdu ieraudzījis:-)))) biš mierīgāks palika - vienā laidā mani par draudziņu sauc. Izrādās šim nepatīk, ka es pa ceļu braucu-vajagot pa ietvi!!! Es šim-vecais, kad Tu pēdejo reizi noteikumus lasīji, vaitad riteņbraucēji pa ietvi drīkst barukt!!! šis - nu jā tā jau esot ka nevar, bet kurš tad man kautko teikšot un tā, un uz ceļa es esot potenciāls līķis - labāk lai pa celiņu braucot. Tad es šim pajautāju, vai viņš kādreiz mūžā ir braucis ar riteni, un vai ir mēģinājis uz 30 pa ietvi braukt, kur uz katra piebraucamā ceļa ir apmales, un vislaik jālēkā augšā lejā!!! Karoc beigās večuks nomierinājās
Man arī ir bijušas kādas 3 reizes, kad ir gribējies vadītāju noķert un ar nagliņu novilkt pa sāniem. Viens bija kaut kāds biezais džips, pārējie divi - BMW. Galvenā problēma - kad mēģini nepakļūt zem mašīnas, parasti nav laika piefiksēt / atcerēties mašīnas numuru. Citādi jau varētu dažu labu pēc tam mājās apciemot kopā ar kādiem pāris karatē treniņu biedriem.
Feina tēma. Man te būtu ko stāstīt un stāstīt.Drīz būs 6 gadi kā STRĀDĀJU PAR kurjeru. Bet ņemot vērā ka klikšinu ar vienu pirkstiņu, tas būtu pa ilgu. Nesen beidzās tiesas process pret mani kurš ilga 4,5 gadus. Neizturēja nervi un atspārdīju vecu peugeut pirms tam saņemot sejā 2x piparu gāzi.Tas prieks man izmaksāja nepilnus 300 ls(gandrīz Crossmax kompl). Citu reiz no rīta braucot uz darbu Mūkusalas aplī smagais ar fūru speciāli tā konkrēti piespieda pie maliņas. Tā bij ziema , dabūju lekt kupenā. Tilta vidu sastrēgumā šo noķēru. Šis jau izkāries pa logu gānās uz mani tīrā mātuškā. Es šim apstājos priekšā, pieslēju riteni pret bamperu, pakāpos uz pakāpieniem un mēģināju viņa mēlē. Durvis maita noslēdzis. Pēc pāris min sapratu ka tā neko efektīvu nepanākšu. Apkārt sastrēgums-cirks pa velti. Ziemā braucu ar velokurpēm. Nokāpu no viņa augstās kabīnes un izbliezu ar kāju priekšējo tuv/tāl gaismas lukturi.Kā viņš IEBAUROJĀS!!! Fiksi paķēru ričuku un muku.Apkārtējo autiņu šoferi aplaudēja un smējās. Bet esmu nācis pie slēdziena ka nevajag bojāt nervus ne sev ne citiem. Bez tādiem krāniņiem neiztiksim un visiem lukturus neizsitīsim. Piebrauc viņam blakus, pasmaidi, uzslavē. Parādi to ka esi pamanījis viņa laipnību, bet esi pārāks par viņu…Bet pēc izsistā luktura bija feina sajūta. Atceraties ko teica kaķis Leopolds?
Leopolds teica: izsitam lukturus, a peec tam var arii zhitj druzhno 8)
kurjeram staasts labs.
man ir bijis taa:
arii par kurjeru straadaaju ilgi un dikti, paaris reizes labi atlidoju pret atveertaam durviim, saapiigi, bet ne tik interesanti.
ak jaa , viena reize bija laba. braucu garaam savai maajai, un durvis shofera pusee atraava kaiminjiene :)
man veel tagad plecam deltas musiitii ir sajuutama bedre no taa gadijuma. bet toreiz es biju apskauzhami laipns. nolaapiitais sievieshu sharms.
bet labais staasts ir taads:
es apdzenu staavoshu mashiinu un paarkaapju taadeejaadi satiksmes noteikumus (ja skaitiitu cik reizes dienaa, skaits sajuktu) aiz manis braucoshajam taksistam tas nepatiik.
shis mani iespiezh staavoshajaas mashiinaas un aizbrauc.
pie luksofora panaaku, protams attieciigi vaardi no abaam puseem, bet nu nekas veel taads iipashs.
(toreiz man nebija taisniiba, nebiju nekaads apbizhotais, vienkaarshi 2 auni gadiijushies viens otram pretii)
man it kaa pietika, bet izraadiijaas ka tam otram iisti ne. shis nometis aatrumu gaida ka es piebraukshu blakus.
kad esmu piebraucis, shis paver logu, demonstree man tuteni un skaita visaadus miiljvaardinjus ar DZheka Uzshkjeerdeeja sejas izteiksmi. es noskaitu vinjam vinja diagnozi un kratos prom, nu jau uz trotuaara.
tas viss uz chakenes. beidzaas taa dalja, kut mashiinas staav un starp trotuaaru un brauktuvi nekaa vairs nav.
tad tas idiots piebrauc man blakus un MET AR IILENU! cilveeki pilna iela, vareeja ja ne man, tad kaadai tantei traapiit.
paldies Dievam, trenneejies dzheks bija pamaz un ne man ne kaaadam citam netraapiija.
tas iilens veel ilgi man maajaas meetaajaas par pieminju.
nummuru pierakstiiju, bet zajavu taa arii neaizvilkos rakstiit, laika nebija.
taa arii shito kjeemu vairs ielaas nemaniiju, bish bailiigi jau bija braukt peec tam, ja nu notriec?
No šeit izlasītajiem stāstiem skaidrs ir viens - ja atspārdi kādam mašīnu (nodari materiālus zaudējumus), tad bēdz (un aizbēdz), nevis vēlāk tiesājies…
Pat vislielākajā apjukumā ir jāatceras, ka vislabākais riteņbraucēja “draugs”, bēgot no autovadītāja, ir dzelzceļš. Tad vēl jebkādi grāvji un upītes - bet par tiem bēgošajam riteņbraucējam ir jābūt drošam, ka viņš tur tiks pāri. Ielaisties jebkādā laika vilcināšanā ir ļoti riskanti, jo gan jau kāds pazvanīs un izsauks policiju.
Tikko kā ir laiks atelpai, pārvelciet riteņbraucēja kreklu uz otru pusi (ja pēc krāsām iekšpuse tam atšķiras no ārpuses).
Nu ko varu teikt šajā sakarā…
Ir gadījies pamētāties ar pāris fakučiem, bet visā visumā auto šoferīši ir kļuvuši kulturālāki laikam ejot uz priekšu.
Šogad jau sāku just, ka mani laiž, bet es pateicībā pamāju ar roku.
Ir progress attiecībās starp Velo un auto :)
Nu nazinu gan vai šogad auto vadītāji palikuši pieklājīgāki. Braucu pa pilsētu diezgan daudz-sliktu gadūjumu jūra.
Ar autobusu un trolejbusu vadītājiem cīnos noliecot, labākajā gadījumā izsitot sānu spoguli (rokas sagriezt nevar, jo tas ir pielīmēts pie pamatnes), vieglo auto īpašniekiem - aizmugurējie lukturi vai aizmugurājais spārns.
Skarbi protams, bet tie kas to saņēmuši nākošreiz VARBŪT padomās pirms izpildīt kādu mļķību.
Bet tu nepie’jauj iespēju ka tu ar to šoferi vari satikties pēc tam klātienē? Ka viņš ir dzēris vai narkotiku reibumā, ka pie sāniem viņam ir šaujamais un daudz spēcīgu advokātu? Vai m]Ēs paši netaisām bieži sūdus un uztveram tā it kā tas būtu norma?
[quote=concorde]Ar autobusu un trolejbusu vadītājiem cīnos noliecot, labākajā gadījumā izsitot sānu spoguli (rokas sagriezt nevar, jo tas ir pielīmēts pie pamatnes), vieglo auto īpašniekiem - aizmugurējie lukturi vai aizmugurājais spārns.
Skarbi protams, bet tie kas to saņēmuši nākošreiz VARBŪT padomās pirms izpildīt kādu mļķību.[/quote]
Man gan šķiet, ka šie paši šoferi nākamreiz, ieraugot velobraucēju, vēl vairāk speciāli dusmās centīsies atriebties visai velobraucēju sugai kā tādai :( Bet nu jā- man arī reizēm ir situācijas, kad tā vien gribas ar velokurpi pa sānu…
Mmm, nedomaaju ,ka spershana pa lukturiem vai saaniem ir pareizaakaa izveele. Manaa skatiijumaa tas ir tik vien kaa huligaanisms. Turkat esmu pati redzejusi TIK daudz bezkaunigu velobrauceju… kas notiktu, ja katrs vadiitaajs tada situacija kaptu ara un megjinatu iespert?
Situacijaas, kad man sanak sakjershanaas ar shoferiem, ja ir iespeja, megjinu vinjam paskaidrot (nu labi, dazhreiz ari skarbaakiem vardiem) bet ja tas liekas bezcerigi, vienkarshi nomierinos. no tadas bljaustishanas un spardishanas tikai nervi tiek kaitinati.
lukturi izbombiit tas toch ir kara pieteikums.
vai tu esi gatavs karot, mosh tas otrs ir slims un tevi noshaus uz vietas? vai panaaks un notrieks?
vaardi veel taa, lai gan ir cilveeki, kurus arii lamaat nevajadzeetu, bandiiti utt.
katru reizi peec taada kashkja esmu aizdomaajies par to cik tas viss bija lieki un potenciaali biistami.
Paldies Dievam, Latvija nav amerika, un te katrs otrais ar stroķi apkārt nestaigā. Taču izdauzot lukturi, būtu jārēķinās, ka var palikt bez riteņa vai zobiem.