Uzminot ātrāk, rodas sajūta, ka kājas neiztaisnojas ‘‘līdz galam’’, proti braucu it kā saliektiem ceļiem. Rodas nogurums vai sasprindzinājums kājās… Sēdekļa augstums noregulēts atbilstoši teorijai : kad pedālis lejā: kāja uz papēža taisna, uz purngala- nedaudz ieliekta… Klipšu nav, krosenes. Un tomēr minoties, dīvaina sajūta…
a reguleeji seedekli ar tiem pashiem apaviem ar kuriem brauci? apavu zoles nav vienaada biezuma, nomainot apavus var naakties reguleet seedeklja augstumu arii
ar tiem pašiem apaviem …reizēm gan ‘‘aizmirstos’’ tas no siskniņklipšu laikiem- minoties uz pedāļa lieku purngala daļu vairāk, nevis pēdu pa vidu…vai arī kāja iztaisnojas uz tik īsu brīdi, ka nespēj ‘‘atpūsties’’ un smadzenes nepiefiksē…ātrums apm. 30 -32
Ar pašu purngalu tas ir riktīgs overkill, vismaz priekš manis. Tas ir kaut kas līdzīgs zemajam startam vieglatlētikā.
ja vēl būtu klipenes un otra kāja palīdzētu pievelkot, bet tā… nu nez.
nu ja tu paskatītos kā brauc daudzi pro sportisti, tad redzētu, kad kāja pilnīgi taisna nekad nav. vispār šī ir individuāla lieta un nav vienota standarta… kaut kur lasīju par sēdekļa augstumu - kā tu zini, ka sēdeklis ir normāli, ja nekad neesi viņu licis vēl augstāk? un tad kad jūti, ka ir par augstu tad laid zemāk
tā ‘‘fiška’’ bija sajūtā, ka kāja pilnīgi iztaisnojoties, nedaudz atpūšas…es nedaudz paliku augstāk arī …it kā labāk…šodien braucu ar citām kedām, taisnība, ka jūt atšķirību…tiesa kāja noslīdēja tieši ātruma no pedāļa…pat noraustījos
tāpēc vajag kontaktus… nez, man bija bail braukt ar “taisnām” kājām bez klipšiem - pazūd saķere ar pedāli… un ar šausmām skatos uz jaunām hipstermeitenēm un tantukiem, kuras min savus pilsētas velo gandrīz ar pirkstgaliem spiežot pedāli lejā…