Ir mēģināts :)
A, cik butu gada km normali nobraukt 15 gadigam sikalinam?
kā tas pa gudro saucās- VoMax? tas, ko iegūst dabas loterijā- vai nu ir, vai nav? ja pareizi atceros, to varēja uzlabot visai minimāli- visu nosaka ar kādiem parametriem tev ir bijis tas gods piedzimt.
ir lieli cilvēki, kas tomēr spēj apgādāt savu masu ar skābekli, un ir kam nav lemts, jo “šaurā vieta” ir plaušu nespējā to nodot asinīm pietiekošā daudzumā, vai sirds nespēja to novadīt līdz muskuļiem. ne velti “čempiona tips” visos izturības sporta veidos ir maza auguma ar mazu masu (vai arī izkāmējuša etiopieša tipāžs) man cik es sapratu no analīzēm, ir krietna rezerve, var kačāt būdu, loterijā ir paveicies.
(simts gadus neesmu bijis pie Dignas/ lasījis literatūru, piedodiet ja kāds ļaps paspruka)
VO2max - var tomēr nedaudz uzlabot (bet ar ļoooti ilgiem intensiviem treniņiem).
Vēl ļoti svarīga lieta ir W/kg! Tas ir cik lielu jaudu var attīstīt uz kilo ķermeņa masas, un šis rādītājs daudz labāk ir palielināms ar cītīgiem treniņiem.
trešais manuprāt ĻOTI svarīgs rādītājs ir laktāta (pienskābes) tolerance, tas ir cik ļoti muskuļu nogurums, kas rodas pienskābes koncentrācijas rezultātā strādājošajos muskuļos, ietekmē atlēta darba spējas.
Spēks kā tāds, ir pakārtots šiem 3 rādītājiem, bet tas nenozīmē ka pa ziemu nevarētu padarboties ar tīri spēka treniņiem, jo sevišķi MTB braucējiem kačāt muguru (vājā vieta daudziem, arī man) un presi, kājas, lekt ar lecamauklu un uz stepiem uc.speciālos vingrojumus internetā var atrast.
Ziemā vajag dažādību slodzēs, to kas nav darits vasarā, tā lai pavasarī atkal iekāriens ir kāpt uz velo :)
ā, un gandrīz aizmirsu, sporta klasē tas ir 2+ stundu minējiem svarīga ir organisma spēja kā enerģijas avotu pēc iespējas vairāk izmantot taukskābes, tas ir braukt “uz tauku” rēķina, netērējot tik daudz uzkrātās ogļhidrātu rezerves aknās un muskuļos.
to biker-> bet kā lai panāk, ka organisms mačā izmanto taukskābes par enerģiju? to var uztrenēt? cik esmu lasījis, tad mačā, kad vid. pulss ir tā ap 170 enerģija tiek ņemta pārsvarā no ogļhidrātiem, no taukiem tikai nedaudz, jo tie ir grūtāk pārveidojami enerģijā, salīdzinot ar ogļhidrātiem. tauki daudz vairāk tiek dedzināti ar mazo pulsu lēnajos treniņos.
Man vienreiz treneris uzdeva šādu jautājumu: “Kā izskatās sprinteri, kas skrien 200/400m un maratonisti, kas skrien 42km?”.
Lūk Maikls Džonsons (visu laiku labākais sprinteris 200, 300 un 400m):
Re kādi musīši! Viņa skrējiens ir no 19,32sek uz 200m līdz 43,18sek uz 400m. Šāds spēcīgs augums nepieciešams, lai īslaicīgi attīstītu milzīgu jaudu. Nu, tur laikam tiek patērēts viss tas, kas ir organismā uz sprinta brīdi. Pēc finiša muskuļos droši vien ir kāds spainis ar pienskābi.
Un te mums ir Rodžers Rops (eksluzīvā piecu veču kluba pārstāvis, kas vinnējuši gan Bostonas, gan Ņujorkas maratonus; šis vēl arī Hamburgas maratonā bija pirmais):
Nū, te nekāda zupa nesanāks: kauli, āda un cīpslas. Viņa skrējiens ilgst ap 2 stundām un 9 minūtēm uz 42km. Viņam neder spēcīgs sprintera augums, kas daudz sver un 2 stundas tādu staipīt ir nogurdinoši. Viņa augumā nav nekā lieka, jo viņam ilglaicīgi jāattīsta konstanta jauda. Droši vien pēc finiša no pienskābes ne smakas.
Sprinters neskrien maratonu un otrādi.
Velosportā jau ir tā patās:
Te mums ir Alberto Kantadors (Le Tor De France 2007 uzvarētājs):
Arī nav nekāds muskuļkalns.
Tā ka daudz muskuļus vajag sprintam un velosprintam. Bet maratonam un velomaratonam vajag IZTURĪBU. Bāzīti.
PS: Parādīti daži ne-velosportisti. Nu bet piemērs uzskatāms. Taču ja moderatori nolems, ka posts neatbilst saturam… Tad viņeim ir visas tiesības…
PPS: un pēdējā bilde nav domāta kā TREK reklāma!
a Vino naw nekads vieglais;) un kalnos lido, razgelkas ari…visi sos sprinteri ir mukulaini (piem:Romka, Cabels, Makjuens u.c), viniem ir jabrauc tada pasa distance ka parejiem , un naw ta, ka baigas pienskabes sakrajas…to visu trene un ir (preperati) un pie ta pierod;)
tauta iesakiet. baze joprojam nav, bet ambicijas ir, tadel prata mulsuma bridi esmu pieteicies Tartu garajai distancei. tagad nevaru izskirties, vai gatavosanas procesam labak butu svetdien mieriga gara nobraukt kartigu sosejas treninu ar pulsu ap 70%, jebsu doties uz Api un izdauzities 55km distance ar visam no ta izrietosajam sekam.
prats teic, ka labak mierigi pa soseju, bet kajas nes un nes uz Vidzemes pusi. varbut kads var argumenteti nopamatot pareizo izveli? pielauju, ka ne man vienam sads jautajums ir aktuals.
Nevaru būt objektīvs šajā jautājumā, taču ja bāzes joprojām nav šodien, tad ar vienu izbraucienu pa šoseju nekas neizmainīsies. Savukārt izbraucot Apes maratonu organismam būs superkompensācija, to var izmantot uztaisot vēl pa ned. vidu kādu treniņu pa grantīti un tādejādi puslīdz sagatavoties Tartu.
[quote=Indulis]tauta iesakiet. baze joprojam nav, bet ambicijas ir, tadel prata mulsuma bridi esmu pieteicies Tartu garajai distancei. tagad nevaru izskirties, vai gatavosanas procesam labak butu svetdien mieriga gara nobraukt kartigu sosejas treninu ar pulsu ap 70%, jebsu doties uz Api un izdauzities 55km distance ar visam no ta izrietosajam sekam.
prats teic, ka labak mierigi pa soseju, bet kajas nes un nes uz Vidzemes pusi. varbut kads var argumenteti nopamatot pareizo izveli? pielauju, ka ne man vienam sads jautajums ir aktuals.[/quote]
Pilnīgi noteikti varu pateikt ka pa 1 vai 2 nedēļām neko neuztrenēsi, it sevišķi ja nav bāzes! Tagad vari sākt likt bāzi nākamajam pavasarim, pilnīgi nopietni.
Un ja nav bāzes, tad nebūs arī super duper kompensācijas, jo nav jau ko kompensēt (lasi - nekas nav uztrenēts).
Vienmēr labāk ir nedabraukt, nekā pārbraukt. Tākā vienkārši pabraukājies pagaidām, pa ļaunu nenāks.
posts varbūt nedaudz novēlots, taču ar tēmu iznāca iepazīties tikai tagad…
… organisms vienlaicīgi izmanto visus 6 enerģijas ieguves veidus (ATF, KF, anaerobā glikolīze, aerobā glikolīze, aerobā tauku un olbaltumvielu “dedzināšana”), atšķirās tikai to % attiecība - atkarībā no organisma enerģētiskā patēriņa (slodzes) intensitātes un ilguma. ATF, KF, glikozes resursi ir ierobežoti, anaerobā glikolīze ir ļoti neekonomiska, tādēļ izturības sporta veidos daudz nozīmīgāka ir organisma spēja iegūt enerģiju aerobās glikolīzes un lipolīzes (aerobā tauku “dedzināšana”), veidā. Par glikozes resursiem šeit, šķiet, viss ir skaidrs. Par lipolīzi - te viss ir nedaudz sarežģītāk: nenoliedzami ir tas, ka, jo ilgāk sportists strādā prevalējošas aer.lipolīzes režīmā, jo lielāka viņa konkurētspēja distancēs, kuras (riteņbraukšanā) ilgākas par 20-30min (nevis 2+ stundas!). Aerobās lipolīzes spējas ir uztrenējamas, tomēr profesionālajā sportā tās galvenokārt tiek uzlabotas ar farmakoloģisko preparātu palīdzību. Par tiem gan šeit neizvērsīšos, jo pielietojamie līdzekļi nav viennozīmīgi nekaitīgi - tos nepareizi lietojot var iedzīvoties dažādās, pat visai smagās problēmās. Vienkāršas lietas, ko varu ieteikt - lietot ar nepiesātinātām taukskābēm bagātu uzturu (sacensību dienās gan eļļu labāk nedzert :D) un tādu lietu kā kviešu dīgsti, to produkti, vai eļļa (dažreiz nopērkama aptiekās) kā arī visdažādākie bišu produkti.
paldies LOOK un Biker par ieteikumiem. diemzel, laika brauksanai daudz nesanak, jo nesen atsaku treninus cita sporta veida, kapec ari pirms tam spiedu uz svaru cilasanu. nobraucu Api, iepriekseja diena 1h parullejot pa asfaltu, lai kajas pieradinatu pie pedalu griesanas. sanaca ciesami, tapec tapat rikojos ari pirms Tartu. rezultata no 8. koridora beigam finiseju starp pirmajiem 1400. nekas spidoss, bet ar tadu bazi laikam jau nav slikti. lidz 65-70km gaja labi, bet tad gan baze beidzas. beigas braucu un domaju - kaut tikai finiss nebutu pret kalnu.
A kas Tev liedz braukt tikai prieka peec?? Tautas klasee daudz taadu kas brauc tikai prieka peec!! Jo saproti lai apmierinaatu savas ambiicijas peec laba rezultaa naaksies treniniem veltiit loti daudz laika. Kaa minimums 1-2h 5-6reizes nedelaa, saakumaa un pec tam veel ilgaak!!
tiee 500-800 km sezona, ja nopietni sanaak kaadi 10-15 trenini iesaaceju liimenii,
Personiigi peec pasa pieredzes (nu jau 3gadus nopietni nebraucu) lai brauktu labi sezonaa vaacu ap 12 000 km (no februaara beigaam liidz novembrim), veelaa rudenii skriesana, uz ziemas pusi un ziemaa sleeposana un svaru zaale,kaa arii basketbols, no pavasara tikai braukksana, lai iestraadaajaas kaajas. Vienu gadu braucu arii ziemaa, bet tur kur es dziivoju taas ziemas bargas, nu tad uz pavasari to richuku negribeejaas redzeet, taapeec ziemaa labaak pamainiit ritenbrauksanu ar ko citu, nu ja vien neesi PRO brauceejs. Ar to darbu ko izdariiju Sporta klase Junioru vecumaa Unibankaas savaa grupaa braucu triiniekaa, Elitee 10 -niekaa.
Tachu tam visam apaksa bija triis gadu trenesanas sosejaa pirms tam. Un arii paraleeli baikam treneejos lielaakoties uz sosejas, baiks retu reizi tehniskai brauksanai tikai.
problema ta, ka braucot pa soseju prieka nav nekada. lidz ar to tie kilometri nekrajas. otrs iemesls protams ir prioritates dzive, kadel ari laika velo treniniem ipasi neatliek.
macos braucu vairak del piedzivojuma un rezultata ne del vietas. ir jau patikami ienemt pec iespejas augstaku vietu, tomer galvenais pamocit sevi. un nakosreiz meginat labak.
paniku seit foruma sacelu tikai tadel, ka ieprieksejos Sportlat macos man tiesam gaja garam pilnigi visi dzimumi un vecumi, lai ari es it ka ar kaut kadu fizisko kulturu pirms tam biju nodarbojies.
Tur jau taa lieta ka ar richuku brauksi labi tikai tad ja brauksi daudz!!!
Es domaaju un taa arii vienmeer visiem saku, ka ja tu nebrauc vismaz 1,5-2h tad riteni ara vispar nav ko nemt. Jo ja tu izbrauc pusotru vai vienu stundinu, to jau var saukt tikai par pabraukasanos ta ka jaizlemj pasiem ko tad isti grib.
A dažreiz tā pabraukāšanās ir tieši tas kas vajadzīgs…
Kas lēni nāk, tas labi nāk…