viena lieta mani mulsina. lai cik labi iet uz prieksu pa tacinam, plavinam un kalniem gan augsa, gan leja, tikko ir klat lidzenums - grantene, asfalts - ta ir cauri. ar izturibu it ka problemu nav. elpa ir un speks ir, bet kajas neklausa. kalna min, bet pa lidzenumu - pilnigs atteikums. garam iet visi - berni, pensionari, sievietes un citi, kam nav slinkums.
vai tas ir tikai del mazas treninu kilometrazas - gada nobraucu ap 500-800km, ieskaitot sacensibas? vai varbut ir kadas citas nianses, ko janem vera? vai varat ieteikt citus treninu veidus, kas var aizvietot ilgu pedalu griesanu?
Ilgu pedāļu griešanu var aizvietot tikai varbūt ilga slidošana un slēpošana. Stipri pamaz būs 500-800km sezonai, tāds cipars mēnesī būtu jāgriež, lai brauktu sacensībās nenodarot sev pāri. “Nav bāzes” jebkurš riteņgrauzējs pateiks…
sogad macos uzkrati 300km. treninos varetu but kadi 150km. pedeja laika spiediens bija uz skriesanu un 1-2x nedela svaru zale. liekas, ka ar to nebus gana un jaklausa jusu ieteikumam - jaliek baze. citadi Tartu varetu iet smagi.
Skriešana so-so, bet svaru zālē tiek trenētas pavisam citas fiziskās īpašības, kas nebūt nepalīdz labāk braukt ar felleri, galvenais, kas ir jātrenē ir sirds un plaušas, svaru zālē tu audzē gaļu, kurai vajag daudz asiņu (skābekli) ja paralēli svariem tu dubultā neliec bāzīti, tad tas drīzāk nāk par sliktu…
Tie 300 un 150 km ir krietni par maz. Tur jau tā lieta, ka Tauta pa taciņām nemočī bet atpūšas. Tiklīdz uz taisnes tā ieslēdz NOSu.
Man personīgi būtu daudz, ja es būtu spējīgs nobraukt nedēļā 3 treniņus pa 50 km=150 km. Un ja sāktu martā, tad jau līdz pirmam SEB posmam būs sabraukti 1200 km, kas viennozīmīgi garantē labas iespējas cīnīties par salīdzinoši augstām vietām. Bet ja kilometrāžas nav nekādas (=0), tad lai kā gribētu 200 -niekā iebraukt nebūs pa spēkam.
Protmas ideāli ir ja ziemā var slēpot, lai braukšana galīgi nepiegriežās. Daudz noslēpojot ziemā, būs labi rezultāti pavasarī, jau pēc pāris izbraucieniem.
Viss pieminātais attiecas uz mani, kā uz veselības līmeņa braucēju. Sportistiem būs krietni nopietnāk.
to bobcom: … Bet var jau arī slavenos 70 km ziemas krosus ;)
nutas bija pirms paris gadiem (2005ziema), citas komandas brauc ar laivam, vai ko citu… bet manejai bija 70km pargajiens (pedejie 10km skriesu)… un taa bija reizi gada un izturibai ir tiri ok, sezona normali krakijas, saubos, ka tas naca par sliktu;)
Vai jums sievas/draudzenes nerāda vakaros neapmierinātas sejas, ja uzreiz pārnākot no darba pārģērbjaties un uzlecat uz velo un prom uz pāris stundām? Es savējo vēl pagaidām mierinu ar textu ka sezona tūlīt beigsies un lai atļauj bērnam kādu hobiju dzīvē :) , kautgan es jau tā cenšos pārspīlēti bieži nebraukt pa vakariem
Nezinu kā sievas un draudzenes, bet mani mājinieki jau sen uz mani šķībi skatās un ir uzstādījuši diagnozi - tā nav normāla.
SM iesaisti sievas un draudzenes arīdzan aktivitātēs, gan izturēsies saprotošāk. Pēc maniem novērojumiem labdabīgāk pret citu hobijiem izturas tie cilvēki, kam arī pašiem ir kādas aizraušanās.
Es pamanos nobraukt nelielu cilpu (30km) no rīta pēc 6, kamēr visi vēl guļ un paspēt uz 8:30 darbā. Tā paretāk 40-50 km vakarā. Tāpēc jau manis minētie 1200 km mēnesī nesanāk, jo arī katru dienu nepiecelsies un 30 km tas tā kā bišku par maz, lai sacensībās nobrauktu ap 40 Km.
Bet labāk, ka Tu brauc nevis skaties TV , va spēlē spēles. Tā tomēr ir Tava veselība par kuru Tu rupējies.Protams, ka intereses ir jāsabalansē un jāmēģina tuvinieki iesaistīt, jo vairāk jo labāk priekš demokrātiskas sabiedrības un lielākas izredzes panākt citu labvēlību(-:
Zinu, ka KarlisB zin, ko runā, bet vai tad ar to svaru cilāšanu ziemā ir tik traki? Es personīgi tik negatīvi neizteiktos. Tā ir lieliska iespēja (gandrīz vienīgā), nostiprināt rumpja (muguras un vēdera) muskulatūru, kas riteņbraukšanā ir ļoti nozīmīgi, īpaši MTB. Piedevām, mazliet uzkačājot kāju muskulatūru un tad to “iebraucot” uz velo - miniena spēks tomēr pieaug, īpaši sprintā.
nav jau tā, ka “svaruzālē” tikai masu audzē. plašas iespējas variēt ar svaru un atkārtojumu skaitu, nav jau visiem pēc “kačoku” programmām jāstrāda. daudzstāvu māju iedzīvotāji var dīdīt kājas arī uz trepēm - visdažādākie skrējieni, lēcieni-palēcieni augšupvirzienā dod diezgan normālu slodzi (kamēr kaimiņi neizsauc policiju;)
Protams, ka nav tik viennozīmīgi. Pirms riteņbraukšanas darīju visu ko arī diezgan daudz gāju uz svariem u.t.t. Tagad pārsvarā braucot ar ričuku pie maksimālajām slodzēm kājas velk, spēka pietiek bet savu salīdziniši lielo masu es nespēju pietiekami apgādāt ar skābekli un sirds tā rezultātā uzskrien uz ļoti lieliem apgriezieniem, nav līdzsvara starp organisma dažādām darba sistēmām. Ja sirds un plaušas ir stiprākas par kājām un pirmās nogurst kājas, tad uz svariem var iet, nekāda vaina, saprāta robežas. Manuprāt ļoti būtiski ir panākt līdzsaru starp dažādām organisma sistēmām, kas nodrošinās iespējami lielāko veiktspēju pie mazākā svara = ātrākā braukšana!
patiesībā - kāpnes ir ļoti labs veids, kā trenēt kājas. ģimnāzijas laikā trenējos 5 un 10 km skrējieniem. ziemas periodā vismaz reizi nedēļā treneris lika veikt dažāda veida palecienus pa skolas kāpnēm uz augšu. var jau protams līdzīgu efektu panākt arī svaru zālē, bet trenēties ar savu svaru tomēr ir daudz veselīgāk (mazāka iespēja kaut ko sačakarēt). bet jāņem vērā arī tas, ka šāda veida darbs ir jāveic pirms sezonas, nevis sezonas laikā.
Izskatās, ka ja nau laika treniņiem, tad labāk ari nebraukt mačos. Visam jābūt samērīgi. Bat pats glvenais to vajag saprast pirms tam, nevis pēc tam.
Filozofiska atkāpe, par mācišanos no citu kļūdām.
[quote=klanisss]Izskatās, ka ja nau laika treniņiem, tad labāk ari nebraukt mačos. Visam jābūt samērīgi. Bat pats glvenais to vajag saprast pirms tam, nevis pēc tam.
Filozofiska atkāpe, par mācišanos no citu kļūdām.[/quote]
Var jau braukt, tikai tā mierīgāk :)