"Full-suspension" xc riteņi

Pēdējā laikā mani ir pārņēmusi doma par tāda riteņa iegādi, kuram būtu amortizators gan priekšā, gan aizmugurē. Neliek un neliek mieru. :))
Paredzētais lietojums būtu tepat pa Latviju (pagaidām). DH braukt neplānoju. To, ka SEB maucamajos gabalos nekāda ieguvuma nebūs, tas tā kā būtu skaidrs.

Šajā sakarā jautājums / lūgums tiem, kam ir FS riteņi - padalieties pieredzē. Cik jūtama ir atšķirība no “cietastes”? Vai Latvijas apstākļos iznāk izmantot “fullīša” priekšrocības? Piemēram, tādā trasē kā Riekstukalnā? Labi būtu, ja uzrakstītu, ar kādiem modeļiem jums ir bijusi darīšana.

Labprāt uzklausīšu arī to cilvēku viedokli, kuri uzskata, ka šāda ideja ir galīgi garām. Vienīgais lūgums - nesāciet no tēmas “tu nu gan esi idiots, es par to pašu naudu nopirktu superīgāko cietasti ar pilnu XTR”, jo rēķināt māku pats un runa šoreiz nav par cenu, bet par reālu riteņa pielietojumu.

Paldies!

Atis

Grūti tā izreiz saprast ko Tu pats gribētu iegūt no FS velosipēda. Taču ja runa ir par labu FS velosipēdu, tad ieguvums būs gandrīz jebkurā trasē, tai skaitā arī SEBā. Labu FS vienmēr var nobloķēt un viņš kļūs par “cieto”, tāpēc argumenti par spēka zudumiem ir lieki. Mans FS velo 21,5" sver 11,6 kg, domāju ka tas ir tuvāk vieglajam galam un veiksmīgi konkurē ar “cietastēm” (man nav statistikas, bet subjektīvi novērtējot SEB maratonu tehniku, 2/3 ir virs 13 kg). To ka arvien biežāk XC un maratonos parādas FS ričuki nozīmē ka tehnoloģijas ir sasniegušas tādu attīstības pakāpi, lai apmierinātu braucēju izvirzītās prasības.
Man ir iespēja regulāri salīdzināt FS ar HT. Abi ir vienāda izmēra 21,5" un pēc ražotāja datiem galvenie ģeometrijas parametri arī ir vienādi. Tomēr braucot šie velo ir pilnīgi atšķirīgi. FS ričukam ir savs pilnīgi savādāks raksturs uzvedībā. Arī braukšanas maniere ir ļoti atšķirīga. Uz FS var daudz vairāk atļauties braukt sēžot (piemēram pa grantīti ar palielu trepi, vai saknēm bagātu kāpumu). No praktiskām lietām varu izcelt to ka ar FS var braukt ar cietām riepām, tādejādi pa asfaltu apdzenot līdzvērtīgu sāncensi ar HT bet mīkstākām riepām. Pārsvarā oponenti no HT piekritēju loka min visai subjektīvus argumentus par labu cietajiem, taču ja būtu iespēja bez piemaksas nomainīt savu braucamo pret labu FS, vismaz puse no respondentiem to darītu. Šis savukārt bija man subjektīvais viedoklis.

p.s. lai nebūtu jāatkārtojas palasi šo: http://www.xc.lv/mtb/forums/viewtopic.php?id=119

Paldies par saiti uz veco diskusiju! It kā pirms rakstīšanas pētīju arhīvu, bet nepamanīju.
Look pareizi norādīja, ka grūti saprast, ko es pats gribētu iegūt no FS, jo pats tikai no forumiem, ražotāju mājas lapām un dažādu riteņu apskatiem esmu ieguvis informāciju par FS.
Par ražotājiem runājot, loģiski, ka katrs reklamē sevi. Giant, piemēram, tiešā tekstā saka, ka viņu aizmugures piekares sistēma ir pati labākā pasaulē. :)
Nedaudz biedē iespējamās problēmas ar uzticamību / ilgmūžību, jo tā tomēr tāda sarežģīta tehniska lieta. Kaut kā neforši lasīt, ka kāds nomainījis 3 aizmugures amortizatorus 2 mēnešu laikā.
Lai gan, ja pareizi saprotu, šī joma tehniski attīstās visai strauji un, piemēram, 2003. gada modelim raksturīgas problēmas 2007. gada ritenī jau varētu būt novērstas?

Lai neatkaartotos,tad tepat,par liidziigu teemu-ir veelme iegaadaaties miikstastes all mountain - enduro raami,kaut ko liidziigu Azonic X Tension Propulsion,vai Club Roos XC 4,sie abi skita gana pievilciigi no CRC piedaavaataa klaasta,bet varbuut ir informaacija,kur Latvijaa ir iespeejams dabuut kaut ko liidziigu,un vai vispaar ir taada iespeeja?Nu cenaa liidz 500Ls?

Sveiks!
Pilnīgi pievienojos LOOKam. Patiesībā, ja mēs nerunājam par pārvietošanos pa gludu segumu, piem. šosejas sacensības, diskusija par/pret FS nepastāv.
FS galvenās priekšrocības- riepu saķēre un komforts (vibrato nesit ciet muskuļus). Protams praksē nav viss tik ideāli, dēļ tehnoloģiskiem trūkumiem, kā sarežģītas konstrukcijas, berze mezglos un t.t. Otra lieta - piekares ģeometrija.

Tāpēc ir jēga pieversties tikai t.s. top modeļiem. Cena protams ļoti augsta, kas bremzē izplatību Latvijā.
Varu rekomendēt paskatīties Cannondale, Rotwild RCC, Stork, var būt Specialized Epic, personīgi man nepatīk atomatiskais lock-outs, vel ir dazi ASV produkti, dabā neesmu redzējis, tāpēc nekomentēsu.

Man personīgais viedoklis, arī esot inženierim, ka XC un Latvijai visspiemērotākie ir t.s. Softail velosipēdi. Viņiem nav sviras ar šarnīriem aizm. trīsstūrī, bet monolīts elements ar uzdotiem elastības parametriem. Konstrukcija vienkāršāka un vieglāka. Gājiens ir mazāks, 65-70 mm, bet XC pietiekošs (saķērei). Izcils piemērs Cannondale Scalpel, vēl ir “high-end” rāmis no ASV - Castellano Fango, tērauda, bet viegls. Amortizātora vietā ir elastomērs, kura parametrus rūpnīcā piemeklē pēc braucēja svara un auguma, par piemaksu var koriģēt rāmja ģeometriju.

Par svaru. Labu konstrukciju svara starpība ar HT 400-500 grami. Lietojot izcilus komponentus un pārdomājot visu - 10 kg nav problēma. Ir " no plaukta" komplektācijas 10,5 kg.

Par ilgmužību. Ja mēs runājam par sacīkšu XC - mērķis ir ātrums, nevis izturība. Pēc savas pieredzes - nekas nelūzt, bet dilst. Remonts aptuveni katri 2000 km.

Ceru, ka noderēs,

Veiksmi!

  1. gadā no plaukta būs jau 9.3kg

Secinu ka FS vai HT ir jāizvēlas nevis skatoties uz braukšanas ērtumu un īpatnībām, bet dēļ cenas pērkot un tad cenas un čakara remontējot…
Kānekā jebkura kustīga detaļa ir potenciāla vieta kura čakarēsies, izdils, nobruks utt. ;)

Par mazo FS svaru esmu gan pārsteigts :o Nez cik svērtu tāds ritenis ja nebūtu tā ļurīgā aizmugure…

Baltais - cenu arī piemet tam ritenim ;)

Polijā gan manīju vietas kur FS ļurkājās un uz priekšu gandrīz negāja:
Stāvos kāpumos, kur dēļ noguruma un visa kā cita cilvēks minās ar maziem apgriezieniem uz katru pedāļa minienu līdzi šūpojot augumu. Tādās vietas es priekšu lokoju ciet un gāju garām uz urrā! OK tur vaina var būt arī pašā minējā, kas tā šūpojas, kam nav spēka… bet :]

[quote=KKTK]Secinu ka FS vai HT ir jāizvēlas nevis skatoties uz braukšanas ērtumu un īpatnībām, bet dēļ cenas pērkot un tad cenas un čakara remontējot…
Kānekā jebkura kustīga detaļa ir potenciāla vieta kura čakarēsies, izdils, nobruks utt.[/quote]
manam FS iet otrā sezona un par cik tas nav nekāds “maximas monstras”, tad pagaidām visi kustīgie šarnīri ir kā jauni. Ami esmu pumpējis 3-4 reizes un tas arī viss ko man ir prasījis FS papildinājums. Ir konstrukcijas uz gultņiem, tātad viss kas nepieciešams ir reizi 10 gados nomainīt kādu. Ja FS braucot kalnā šūpojas tas nav FS kurš domāts XC vai maratoniem (tāds drīzāk ir domāts braukšanai lejā nevis augšā).

chakars, kaa jau LOOK mineeja, nav praktiski nekaads.

par shuuposhanos- 1. jaaseezh ar attaisiitu lokautu, tad arii uznaaks apskaidiiba par lielaakajaam FS priekshrociibaam, viena no kuraam ir sakjere, otra- kolosaals speeka ietaupiijums arii kaapienos.
leezenos kaapienos ar labu sakjeri un gludu reljefu var arii aiztaisiit lokautu un pat kaajaas pieslieties, ja kaadam speeku nav kur likt.

  1. jaaregulee piekare trasei. tur arii lielaakais softtail-u truukums- kaa ir, taa nu buus buut.
    zato normaalam FS:
    maratons- uztaisam cietu, taa, ka tikai uz kaartiigu tesienu nostraadaa.
    tehnisks XC- miikstaaka un juutiiga piekare nobraucieniem un protams tas pats ir vajadziigs arii saknjainos kaapumos. dual air spiid shajaa zinjaa, veel joprojaam nevaru piedod RS atteikshanos no negatiivaa spiediena reguleeshanas aizmugureejiem amiishiem.

es dodu priekshroku gaajienam 100 mm abos galos, 75-85 liekas ka ir pa maz.
tas taads all-mountain vairaak, nevis XC-racer. bet taads richuks buus stipri baudaamaaks, ja patiikaas tehniska braukshana.

Par saķeri viss skaidrs, bet varētu lūdzu izskaidrot? Kā var kāpumā ietaupīt spēku spaidot amīti?

tieshi atbildot- nekaadi. nevajag to amiiti spaidiit. man ar miiksto regulaaciju amiits straadaa ne vairaak kaa 1 cm pie visniknaakaas pedaleeshanas.

tas ir saistiits ar sakjeri, rats neizsliid (vai izsliid mazaak) un nav jateeree speeks bukseejot paari slapjaam sakneem un akmenjiem. nav jaceljaas kaajaas, kas pateeree daudz vairaak speeka. nekrata, kas atslogo daudzus muskuljus.

“viena no kuraam ir sakjere, otra- kolosaals speeka ietaupiijums arii kaapienos.”- no vienas puses- taisnība ir uzrakstīta, tikai tas otrs ir izrietošais no pirmā, vai pirmā paplašinājums (tāpēc 2. punkts pats par sevi nav patstāvīgs, tādā gadījumā jāizvērš arī visas citas saķeres izraisītās priekšrocības:)))

Lai arī mana rosīšanās XC lauciņā ne tuvu nav tik dziļa, lai es domātu par FS, es ar interesi lasu šo topiku. Šai sakarā atcerējos, ko man savulaik mācīja kā topošajam fiziķim: ja kaut kāda svarīga jautājuma noskaidrošanā var izdarīt eksperimentu (testu), tad noteikti izdari to!

Tad lūk, ja te ir tādi labi braucēji, kuriem ir pieejama gan cietaste, gan FS, būtu ļoti derīgi sameklēt kādu tehiski sarežģītāku apli, nobraukt ar vienu un otru, un publicēt rezultātu. Astoņi cipariņi mm:ss/mm:ss izteiktu ļoti daudz.
(Piebilde: ja ir aizdomas, ka apļa laikos lomu spēlē progresējošs nogurums, vajag braukt ar īsām atpūtām ar vienu velli 1. un 4. apli, ar otru 2. un 3.)

Par HT un FS salīdzinošiem testiem.

Tie ir veikti citās valstīs daudz un dažādi. Tāpēc sen ir skaidrība šajā jautājumā.

Cita lieta ir izvēlēties saviem mērķiem piemēroto, jo universāls nav.

Vēl divpiekaru velo ir sarežģītāk noregulēt (piekari), jāzin kā sasniegt vajadzīgo balansu. Piemēram moderniem Foxiem pedalēšanas platformai ir regulējams slieksnis. Toties ieguvums liels.

Domāju ka pietiek vienu reizi pamēģināt labu FS, atgriesties nevarēs… un ekspertam nav jābūt.

Ja piemēram jābrauc Riekstukalna aplis (pēdējā posma), tad es to noteikti ar FS paveikšu ātrāk. Taču galvenais kapēc man negribētos pārkāpt atpakaļ uz HT ir tā bauda braucot. FS norij saknes visādus akmeņainus posmus tu brauc kā kings, uzlecot nav jābaidās vai tik nesasitīsi pak.ratu utt. Citiem vārdiem sakot ar FS tu nevilšus sāc meklēt pēc iespējas sarežģītākas vietas treniņos un ar vieglumu pārvari tās, tur arī rodas tā bauda. Profiem tas ir savādāk, taču man ir svarīgi gūt prieku no braukšanas. Labs FS iet kalnā tā ka prieks, un jo ilgāk es braucu jo retāk izmantoju lock-out.

p.s. mans novērojums: stipri pedalējot ar FS pr.dakša šūpojas uz pusi mazāk nekā HT (acīmredzot daļu kustības norij aizm.amītis), tādejādi saglabājot gājienu amortizējošām funkcijām.

par 200% pievienojos LOOK peedeejam postam, preciizaak to nevar pateikt :)

arii par p.s., tieshi taadi pashi noveerojumi.

varbūt varam salīdzināt to šādi - iedomājamies savu auto. Diez vai kādam pat prātā ienāks apšaubīt amortizatoru lietderību. Ar velo ir tieši tas pats. Look un fubar jau minēja - saķere, stabilitāte, komforts. Pats trīs gadus nobraucu ar FS (GT-idrive), kuru gan biju pircis pilnīgi citiem mērķiem, nevis lai piedalītos kādos mačos, tādēļ tas bija krietni pasmags.
Šogad pārgāju uz labu HT, taču tikai tādēļ, ka līdz labam FS nepavilka. Un joprojām sajūtu nostaļģiju pēc stipri smagākā FS, uz kura varēju mierīgi sēdēt pie jebkura kratekļa, kamēr konkurenti, kājās piecēlušies lamāja saknes un bedrītes. Šogad arī es tās lamāju:).
Neko vairāk, kā iepriekšējos komentāros rakstīts, nepateikšu, jo tur viss jau ir. Vien to, ka nākamais velo man droši vien atkal būs FS.

Es arī apsveru iegādāties FS. Vai lietpratēji nevarētu pakonsultēt kāds būtu labāks no price/performance viedokļa. Ar cik naudiņām vajadzētu rēķināties, lai sāktu izbaudīt FS prieku, nevis tikai nosaukumu?

Biju šonedēļ iegājis “Veloservisā”. Tur bija diezgan daudzi FS. Interesantākie šķita Giant Trance un Anthem. Trance ar lielāku gājienu, Anthem laikam tāds tīri XC sacensību variants ar mazāku gājienu.

Skatoties bildes no Baldones sacensībām, ievēroju, ka viens brauca ar Trance 3.

Nu tad jau vienīgā vieta kur sabojāt FS piedāvāto baudu ir ieraugot tā cenu :]