Elpojošas jakas

nav runa par ātru vai lēnu braukšanu - galvenais ir turēt organismam tādu slodzi, lai minot nav auksti. +ja veic kardiotrenniņus/bāzi tad vienīgais veids kā trennēties ir ar pulsometru, jo ātrums ir ļoooooti stiepjams jēdziens un pēc tā neko īpašu par slodzi pateikt nevar.

1,5h jau taa ir ilgi, ilgaak par 2h trenneeties un jau no pasha saakuma manupraat nav pats labaakais, ja vienkaarshi ripinaaties pleziiram un dabu peetiit, tad jaa

es, piemeeram, apriilii kad saaku braukt ar velo vareeju 12km nobraukt ar ~27km/h videejo, tas zem pusstundas … ilgaak nespeeju jo kaajas netureeja :D tagad paaris nedeeljas atpakalj pameegjinaaju garaaku gabalu un tur sanaaca 102km ar ~25km/h … trenneejies neko neesmu, tik ikdienas pusstundiigie paarbraucieni no/uz darbu, shad tad pa stundu garam izbraucienam … pa manam labaak iisaaku gabalu bet ar lielaaku slodzi, ideaalaa variantaa protams ka kopaa ar pulsometru :)

Pēc pulsometra( ir GPS) es ap 17 -20 km/braucu , braucu tempā lai brīvi var elpot tikai caur degunu . gadus …oi oi cik nebiju uz velo kāpis un toreiz bij agrie pusudža gadi un TOP maršuts ezers mājas kāds 1,5 km , kautkur jau vēl aizšāvu bet īsi pārskrējieni .

Ja ir pulsometrs, tad jau ideaali - noskaidro savu max pulsu un tad brauc uz 60% no max pulsa, saakumaa ar 1h ir pilniigi pietiekoshi, ja par vieglu, tad var kaapinaat slodzi uz 70% no max pulsa.

Es te salasījies par apjoma treniņiem , bāzes likšanu u t t . Proti , jābrauc stundas zemā pulsā

ahh, nu tad jaaturaas pie plaana, ir labi, ka ir daudz briiva laika ko veltiit velobraukshanai

Ņemot vērā tavu nelielo pieredzi, manuprāt, maigi izsakoties, nebūtu korekti citiem ieteikt (īpaši iesācējiem), kā būtu jātrenējas!
Bez tam, šī tēma saucas “Elpojošas jakas”. Par treniņiem ir daudz un digti runāts citās tēmās.

gaga

Ļoti daudz brīva laika nav , bet skatoties pagātnē vajadzēja jau pāris gadus samazināt darba slodzi un vairāk laika veltīt fiziskām aktivitātēm . Savulaiku dzirdēts teiciens …Ja darbs traucē atpūtai tad jāmaina darbs

vienkārši jāmin pedāļi :) es šodien windstopperī un siltajā veļā (tiešām siltā) saģērbies riktīgi iesvīdu pēc stundas brauciena… pirmās ~10min likās baigi auksti, pēctam 20 min bija normāli, tad sāka likties par karstu. uz beigām vēl riktīgi uzminu, gandrīz izkāvos ar vienu dikti neapmierinātu gājēju un mājās jau atbraucu galīgi slapjš, kas nav pats labākais variants. nākamreiz jācenšas sabalansēt slodze, jo kad esi iesilis, tad var nedaudz samazināt, lai nav tā ka pārkarsti, jo lai kādi tur super audumi nebūtu - intensīvi svīstošu veci (mani piemēram) tas nepaglābs :)

man mugura iesvīst pamatīgi: plānais velokrekls un siltāka plānā velojaka , bet mugursoma pāri…

no mugursomas nepaglaabs neviena elpojoshaa jaka, ibo mugursoma ir kaa sildosha, gaisu necaurlaidiiga komprese uz muguras :D

Normālām mugursomām ir speciāla daļa, kas minimizē somas tiešu saskari ar muguru, un gaiss tur apgrozās tīri labi.

aga un maksā tādas mugursomas tikpat cik pilns komplekts veloapģērba ziemai :)

vispār es tikko iemācījos braukt bez mugursomas - visu laiku braucu ar (iekšā pilnais remontkoplekts, kamera, pumpis, maks, atslēgas, papildus velo drēbes, ja paliek auksti), tagad kaut kā samazināju visu līdz minimumam, pumpis pie rāmja, kamera zem sēdekļa, atslēgas ņemu nevis 15 bet 2 un jakas aizmugurējā kabatā, turpat arī cepurīti vai plāno jaku bez problēmām var iestumt un kabatā pāris latus… teikšu godīgi - bez mugurenes patīkamāk braukt, vieglāka sajūta :)

[quote=fusio]
Pavasaros, vasarā, rudeņos vispraktiskāk manuprāt ir jau minētās jakas ar vēja aizsardzību priekšā - MT500 un FS260.[/quote]

MT500 ir vēja aizsardzība tikai rokām!!!

Es vispār vairs nepaļaujos uz membrānaugdumiem, sāku ar divslāņu climaway(lafuma), pirmās 2 sezonas bija OK, turēja lietu, elpoja puslīdz normāli, tad sāka izšķīst memrāna, vienkārši lobījās nost(divslāņu gadījumā to var labi redzēt no iekšpuses). Nodomāju, ka vienkārši prasta membrāna, vajag kautko labāku, jo patīk braukt cauru ziemu. 2 gadus atpakaļ paņēmu eVent membrānauduma jaku, šoreiz 3 slāņu. Sākumā viss OK, ūdeni tur, elpo labi(varbūt nedaudz labāk kā climaway, kautgan skaitļi runā, ka vajadzēt reizes 3 labāk būt, bet tā nav!!!). Jau pirmajā gadā sāku vilties, jo vienreiz pabiju 1 h intensīvā lietū, pleci slapji, karoče 30k mm ūdensnoturība ir par maz?!

Tagad daru tā, ja siltā laikā braucienā trāpu lietū, tad ļauju sev izmirkt un pēc lietus vienkārši izžūstu tāpat turpinot mīt, aukstā laikā vēl lietus man nav tagad gadījies, bet domāju iegādāties kautko līdzīgu pančo un vienkārši samazināt slodzi vai vispār nogaidīt kad pāries.

Žēl ka to naudu ko izgrūdu par membrānaudumiem neieguldīju labāk velo uzlabošanā :(

Mugursomas. Šobrīd lietoju Lowe Alpine airzone, pagaidām tikai labas atsauksmes, vienīgā vieta, kas svīst ir divi laukumi virs gurniem, kur ir polsterējums, pārējais ir nost no muguras.

Par MT500 taisnība - mana kļūda. :)

Par membrānām vispār - mana paša pieredze liecina ka 5000mm ūdensnoturība ir pilnīgi pietiekama. Spānijā dažas stundas pabiju intensīvā lietū un nekas, kas bija zem jakas nesamirka nemaz.

Jārēķinās gan, ka ūdensizturīga jaka ir tikai tad, ja vīles ir pilnībā noslēgtas un caur tām ūdens netiek iekšā. Tas maksā papildus, tāpēc var gadīties, ka ražotājs uz tā ir ietaupījis.

Membrānām nevajadzētu lobīties nost un tamlīdzīgi - ja tā tomēr notiek, tad jaka ir pa garantiju jādod atpakaļ pārdevējam/ražotājam. Jāņem gan vērā, ka membrānu jakas ir kaprīzas attiecībā uz kopšanu - mazgāšanas instrukcijas jāievēro precīzi, īpaši attiecībā uz mazgāšanas temperatūru. Savā laikā krustmāte man vienu jaku mazgājot nokāva pilnīgi.

Tas, ka tā ir noticis ar eVent audumu šķiet pārsteidzoši, jo tas ir viens no advancētākajiem, kādi ir pieejami.

No manas, arī ar velosportu nesaistītas, pieredzes ar mebrānaudumiem, domāju ka sarežģītos apstākļos (piem. iešana pa slapju mežu vai velobraukšana lietus laikā) abpusējais variants elpošana/ūdensnecaurlaidība nedarbojas, jo virsējais slānis ir samircis, ūdens tvaiks no iekšpuses nespēj iespiesties virsējā ūdenī. Visticamāk ka ražotāji tvaiku caurlaidību un ūdens noturību mēra apstākļos, kur šie skaitļi ir vislielākie.