efektiivi un neefektiivi trenninji?

ievadam- nepatiik man asfalts zem riepaam, nu necieshu es ripinaat pa shoseju (pie tam ap 100 km) tikai taaapeec ka taa vajag. liidz ar to treneejos (kad nu vispaar to daru) taa lai buutu interesanti, peec iespeejas ietverot mezhu, tehniskus elementus, leecienus un tamliidziigi.

bet tas arii piesaista vienu probleemu(?) - ADRENALIINU.
ja es braucu kaut kaados sev noteiktos raamjos- parasti no 140-165 bpm kas apmeeram atbilst 70-80 % no mana max, tad arii nav nekaadu probleemu shajos raamjos notureeties da jebkur, esmu pieshaavies arii staavos kaapienos sasleegties pareizi, seedeet un braukt mieriigi.

IZNJEMOT NOBRAUCIENUS. tur pulss ielido taa 170-180, jo izdalaas sasodiiti garshiigais adrenaliins :(
uz pavisam iisu briidi, nekaadi citi paaugstinaatas slodzes simptomi nav, jo kur tad tiem rasties?

kaapeec es turos shajos raamjos- lai neiebrauktu “neitraalajaa zonaa”, ~ 80-85 %, kuraa treneejoties nav nekaada uzlabojuma. taa nu vismaz raksta.
tad shitie adrenaliina leecieni mani iemet neitraalajaa zonaa.
Jautaajums ir- vai tas ir taa kaa man liekaas, tb NEKAITIIGI, VAI tomeer NEVEELAMI?

ahoi, toposhie dakteri arii neko nesaka par sho jautaajumu?

Man jau šķiet, ka tas ir pilnīgi kaķim zem astes. Pareizāk sakot, ka fubaram tā ir visa treniņa sāls. Es domāju tie nobrauciem. Es domāju, ka no tiem nevajag izvairīties, it īpaši, ja tas braucējam ir kā medus maize un sagādā milzums pozitīvu emociju. Par kaitīgo ietekmi varbūt varētu sākt domāt, ja mēs dzīvot Alpos un tie nobraucieni būtu tā uz kādām 20-30 minūtēm. Latvijā diemžēl tādu neatrast. Varbūt varam apvienoties un uzrakt kādu kilometru augstu kalniņu kur pabraukāties.

paldies tev, drusku nomierinaji :)
kaut arii mums nav kalnu, tomeer gluzhi aiz garlaiciibas nost arii nav jaamirst. sigulda ir gluzhi baudaama un kopsh esmu pasaacis ar krosenieku trenneeties DH trasees, lielo kalnu truukums organismaa vairs nav tik izteikts.