Dtrain radītā pretestība. Teorija un fakti. (Es nepīpēju kapronu)

Šodien darbā lasiju tēmu par pārslēdzēja rullīšiem un ejot no darba uz mājām aizdomājos par vienu lietu. Drivetrain sistēmas pretestību un ķēdes/zobratu berzi.
Viss attieksies vairāk uz šoseju, jo XC velosipēdiem tas nav tik nozīmīgi.

Tātad sāksim ar klani - Jo garāks klanis, jo vairāk lietderīgā spēka aiziet tā kustībai. Līdzīgi kā ratam - iegriezt to pie rumbas ir grūti, taču jāveic mazāks apgrieziens, bet pie aploka otrādi - jāveic lielāks apgrieziens, taču tiek pielikts minimāls spēks.
No tā izriet secinājums ka klaņa garumu ir jāizvēlas pēc iespējas lielāku, ja protams kāju garums atļauj.
Vēl teorijas pēc piebildīšu vēlvienu lietu par klaņa garumu. Pieņemsim ka klaņa gājiens ir aplis. Cilvēks nespēj griezt klani vienmērīgi, jo kad klaņa kājas ir perpendikulāri zemei, tad to virza nevis cilvēka spēks, bet inerce. Pierādijums tam varētu būt tāds, ka uzsākt braukšanu ja klaņa kāja ir perpendikulāra zemei ir ļoti neērta, krietni vieglāk ir uzsākt braukt kad tā ir paralēla zemei. Klaņa gājiens(aplis) 170mm klanim ir 1703.14=533.8mm. 175mm klanim tas ir 1753.14=549.5mm. Tātad ja aptuveni 10grādu leņķis esot klanim perpendikulāri zemei tiek virzīts ar inerci. Tad spēks tiek ielikts 533.8/360*350=518.9mm esot 170mm klanim un 534.2mm esot 175mm klanim. No tā secinam ka vairāk spēka varam ielikt lai veiktu klaņa paātrinājuma kustību, nevis tā inerces kustību.
Tālāk par zobratiem. Jo vairāk zobrati klanim, jo efektīvāk tiek pārnesta vilkme ķēdei, jo katram zobratam spiediens ir mazāks un tādējādi nav lauziens, kāds būtu teiksim liekot priekšā 22zobu zobratu un aizmugurē 11zobu zobratu. Būtu tas pats 39/18, bet ķēdei sanāktu stiprs lauziens un viennozīmīgi vieglāk būtu izmantot 39/18 nevis 22/11. Tāpat tiek pielikts mazāk spēka ķēdes saliekšanai, jo ķēde nav gumija kas spēku var daļēji atgriezt, bet jo lielāks zobrats, jo cilvēkam jāpieliek mazāk spēka lai ķēdi saliektu/iztaisnotu.
Tālāk mobobloks – Daudz nebūtu ko piebilst, bet līdzīgi kā ar zobratiem, vecajai četrkantei uz katru kanti tiek pielikts liels spēks salīdzinot ar octalink vai isis, kur spēks tiek vienmērīgi pārnests uz visu monobloka asi.
Vēl jāpiemin keramiskie gultņi kas ir vēlviens punkts ar ko palielināt pedalēšanas efektivitāti salīdzinot ar lodīšu vai adatgultņiem.

Tālāk pie kasetes. Tāpat kā klaņu zobratiem, tāpat kasetei efektīvāk noteikti būtu lietot lielākus zobratus jo katram zobam un ķēdei ir mazāks lauziens. Protams, nebrauks jau ar 53/23 visur kur var, bet labāk izmantot 53/19 nevis 39/13. Tas tā, salīdzināšanai. Vēl varētu veikt testu kuras firmas(shimano/miche/sram/kcnc/campa) ir mazāka berze ar ķēdi. Teiksim monobloka vietā ievietot motoru kurš tiktu monitorēts un rādītu pielikto spēku lai uzturētu 40km/h tādējādi atrodod pēc iespējas labāku kombināciju lai ietaupītu cilvēka resursus neupurējot ātrumu.
Tad nākamais – pārslēdzēja rullīši. Šis man lika aizdomāties, jot gad ir pieejami visvisādi custom made rullīši. Plaši pieejami KCNC 11/12t rullīši ar parastajiem un keramiskajiem gultņiem. Kā jau teicu, teorija saka ka griezt rullīti ar lielāku apkārtmēru ir vieglāk nekā ar mazu pieņemot ja svars ir vienāds. Tāpat ķēdes lauziens ir mazāks. Par spiedienu uz zobiem šeit runa nav, jo rullīši veic tik tādu ķēdes padošanu tālāk ar nelielu sevis pielikto pretestību, ko var samazināt lietojot rullīšus ar lielāku zobu skaitu un keramiskajiem gultņiem.
Visbeidzot gribētu uzzināt kas tad īsti ir labāk, platāka ķēde/platāki(ss/7sp/8sp sistēmas) zobrati vai šaurāka ķēde/šaurāki zobrati(10sp). Attiecīgi kuram drivetrain ir mazāka šī te ķēdes/zobratu pretestība.

Nu tas arī laikam būtu viss. Tā, kā fizika nav mana stiprā puse, tad kāds varētu manis teikto koriģēt(būtu ļoti vēlams), jo lietojot lielākus zobratus/keramiskos gultņus loģiski ka tiek samazināta drivetrain radītā pretestība un pieliekot vienādu spēku uz pedāli var pielikt kādu km/h klāt izmantojot šo te kombināciju. Grupā varbūt tas nav tik ļoti svarīgi, taču razģelkā gan. Par svaru neiet runa, tur neapšaubāmi mazāks svars ir labāk, jo jāpieliek mazāks spēks lai to visu bandūru iegrieztu.
Būtu ideāli uzkonstruēt sistēmu kur monobloka vietā būtu šis te iepriekš pieminētais motors ar monitoringu un varētu eksperimentēt ar dažādiem zobratiem, pārslēdzēja rullīšiem, ķēdēm, rubmām un gultņiem. Tad arī varētu saprast cik lielu spēka ietaupijumu dod manis pieminētais pieņēmums.

Rezumē – lietas kuras samazina pretestību –
Lielāki zobrati
Keramiskie gultņi
Garāki klaņi
Octalink vai isis.

Taču sim visam ir arī mazs mīnuss. Lietojot lielākus zobratus palielinās svars un ķēdes posmu skaits. Vai šis svars rada tādu par mīnusu kā tas pluss ko rada lielāki zobrati?

Paldies ka lasījāt manu samurgojumu un vēl lielāks paldies tiem, kuri to papildinās ar derīgiem faktiem.
P.S. Es tiešām nepīpēju kapronu!

bet darīt Tev laikam nav īpaši daudz ko,ne?
:s

ja nopietni, nopietni sarakstījis esi! daudz kam var tikai piekrist, elementāra fizika, bet šito pacietību to visu noformulēt + vēl uzrakstīt…
:s

Kasparz tevi jāsūta profiem ričukus skrūvēt.

Nu nezinu, nezinu…
Man vēl daudzkas par šo lietu būtu sakāms, bet vēlviena definīcija briest par kaļosiem.
Par riepu/kaberu rites pretestību esmu lasijis diezgan daudz, un vismazākā rites pretestība ir Michelin Pro 2 Light kopā ar latex kamerām. Latex kamerām salīdzinot ar butyl ir mazāka rites pretestība, bet to daļēji varētu novelt uz svaru.
Bet tas ko es īsti gribētu uzzināt ir zemprofila kaļosi versus karbona augstprofila. Klinčeri vai tubulari šajā gadijumā nespēlē lomu, bet pats princips. Protams vienmēr var nopirkt Lightweight Obermayer par 5000EUR un aizmirst par kaļosiem, bet cilvēciskā budžetā līdz 1000EUR bilde ir savādāka. Augstprofila kaļosi kā Mavic Carbone SL, Karbona Fulcrum, Capmpagnolo Bora, Hed’i vai tie paši duraace karbona kaļosi kuri maksā līdz 1.5kEUR protams būtu aerodinamiskāki par zemprofila kaļosiem, bet šie arī sver ap 1.5Kg. Magnēzija AC Mag 300 maksā 500EUR, bet sver 1.2Kg. Par spieķiem es nerunāšu, tur Sapim CX-Ray viennozīmīgi ir līderi aerodinamiskuma ziņā un tikai 10g(uz komplektu) smagāki par DT Revolution 1.8-1.5-1.8 kuri NAV aero profila.
Kritērijā vai sacensībās kurās ir ļoti daudz pagriezienu VIENNOZĪMĪGI labāki ir zemprofila alumīnija/magnēzija vai keramiskie aploki, jo tie ir gan vieglāk vadāmi, gan labākas bremzēšanas īpašības(karbonam un keramikai vajag speciālus bremžu klučus) gan arī viegluma dēļ ir labāks paātrinājums. Bet lielumlielais jautājums ir tāds, vai garās, taisnās distancēs atmaksājas augstprofila kaļosu aerodinamiskums un inerce? Vai tomēr zemprofila vieglie kaļosi būtu labāk ja ņem vērā braucēja radītos miktopaātrinājumus(katra klaņa pagrieziens rada mikropaātrinājumu, jo klaņa kustība nav vienmērīga pie katra apgrieziena)? Tāpat rāpjoties kalnos, vai tomēr būtu labāk smagāki un ripojošāki kaļosi, vai tomēr pretēji? Tomēr augstrofila smagākiem kaļosiem ir lielāka inerce, un tos vieglāk ir noturēt pie vienmērīga ātruma, taču grūtāk padodas paātrinājums.
Vot šo es gribētu reāli uzzināt, jo pie profiem ir braucēji kuri izvēlas vieglus zemprofila kaļosus kalnainos etapos, bet vairums tomēr brauc ar augstrofila kaļosiem. Nerunāsim par kontraktiem un par veco labo teicienu - ar ko dod, ar to brauc.
Teorija vienmēr ir veselīga līdz brīdim kad to pārbauda praksē. Tātad svars versus aerodinamika. Razģelaks metam pie malas, tur bez diska un Deep dish nav ko darīt :)

Kasparz, piedod, bet tev hašišs nav izvēdinājies, vai?
Izlasīju pirmo sacerējumu knapi līdz pusei, 100% muļķības!

  1. “Jo garāks klanis, jo vairāk lietderīgā spēka aiziet tā kustībai.”
  • par lietderību ir jēga runāt darba/enerģijas interpretācijā, bet ne spēka. Pēc pamatskolas formulas A=F*s. Ar īsāku klani jāpieliek lielāks spēks F, bet apgriezienam gājiens s ir attiecīgi mazāks tā, ka reizinājums nemainās. Klaņa garums nemaina fizikālo lietderību! Kājas garums un anatomija nosaka, cik garu klani kājai ir visizdevīgāk griezt!
  1. Klaņa gājiens(aplis) 170mm klanim ir 170*3.14=533.8mm
  • pamatskolā māca, ka l = 2PIR. Šai aprēķinā ir aizmirsts divnieks:)
  1. “Jo vairāk zobrati klanim, jo efektīvāk tiek pārnesta vilkme ķēdei, jo katram zobratam spiediens ir mazāks un tādējādi nav lauziens”
  • mehāniskais spriegums NAV lauziens. Ja mehāniskais spriegums ir materiāla elastības robežās, enerģijas zudumi nerodas.
  1. “Tāpat tiek pielikts mazāk spēka ķēdes saliekšanai”

Tiešām! Cik liels spēks ir vajadzīgs, lai saliektu normālu saeļļotu velo ķēdi? Salīdzini to ar pedalēšanas spēku! Ar 100 reizēm cauri netiksi, pat 1000 sanāks!


Piedod, tālāk ar lasīšanu netiku:(

  1. Tā formula riteņbraukšanā nederēs, ja runājam pār apgriezieniem. Vieglāk ir veikt lielāku apgriezienu nekā pielikt lelāku spēku. Tā, kā daža no klaņa veidtā apļa cilvēkam pedalējot sanāk virzīt pēc inerces(kad pedāļi ir perpendikulāri zemei) tad garākam klanim ir lielākskurš šo spēku var lietderīgi pielikt. Cilvēks nav motors kurš veic vienmērīgu kustību.

  2. Sajaucu rādiusu ar diametru. Vainīgs.

  3. Vai labāk visu savu pedalēšanas spēku atvēlēt 22/2=11 zobratiem vai tomēr 53/2~26 zobratiem? Tomēr katram ķēdes posmam sanāk divreiz lielāks spriegums. Katrs materiāls ir elastīgs. Cik daudz, tas jau ir cits jautājums. Tāpat kā pedāļiem. Ir SPD sistēmas pedāļi ar mazu saskares laukumu starp kluci un pedāli, un it šosejas Time, Look pedāļi ar 2/3 reizes lielāku saskares laukumu. Tieši šī arī ir tā efektīvā enerģinas pārnešana, jo neviens ņūtons neaiziet liekā kustībā, bet tiek novirzīts tieši tur, kur to vajag.

  4. Lūk šī te bilde no Ulriha velosipēda.
    http://weightweenies.starbike.com/phpBB2/download.php?id=5120
    Te skaidri redzams ka ķēde tiek minimāli izliekta. Lai arī spēks kas tiek pielikts lai saliektu ķēdi ir minimāls, taču par minimālismu es arī runāju!

Nesapratu par octalink un isis labumu - viss tak tur tāpat ir savilkts kopā nejēgā - tātad to var uzskatīt par vienu veselu detaļu!

Kasparz, ja tu aizstāvi savu fizikālo domu, tas ir apsveicami, bet pamēģinu izdomāt līdz galam, vai tev tiešām var būt taisnība…

“Vieglāk ir veikt lielāku apgriezienu nekā pielikt lelāku spēku.”

  • padomā, ka, veicot lielāku apgriezienu, kājām jāveic lielāks aplis. Uzturot to pašu kadenci, lielāka apļa gadījumā kājām jākustas ĀTRĀK. Vai tad kustēties ātrāk sportā nav grūtāk?
    Formula A=F*s klasiskajā mehānikā ir derīga vienmēr. Nu nevar elementāri ievinnēt darbu, pagarinot klani. Veiktais darbs apgrieziena laikā ir neatkarīgs no klaņa garuma, tātad klaņa garums jāizvēlas, kādu kājai ir ērtāk griezt. Ja ar īsāku klani sanāk griezt pārāk smagi, uzslēdz smalkāku pārnesumu!

piekrītu Ansim, proza ir proza, bet fizikas likumus vēl neviens nav atcēlis.
Kasparam žetons par centieniem rakt dziļi. kaut man būtu tik daudz laika :)

[quote=Ansis]Kasparz, ja tu aizstāvi savu fizikālo domu, tas ir apsveicami, bet pamēģinu izdomāt līdz galam, vai tev tiešām var būt taisnība…

“Vieglāk ir veikt lielāku apgriezienu nekā pielikt lelāku spēku.”[/quote]
Bet ir tāda lieta, ka cilvēks nespēj pielikt spēku vienmērīgi un ir zona kurā spēks tiek ieguldīts, un zona kurā klanis griežas pēc inerces.

Nez ko Ansis teiktu par šo:

lapa par ovaliem zobratiem un ekscentra sistemu:
http://www.rotorbike.com/2006/index.htm

piedzinas mehaanisms uz skidrumu:
http://www.powerengine.com/aitx000liquidbik.htm

[quote=LOOK]Nez ko Ansis teiktu par šo:

lapa par ovaliem zobratiem un ekscentra sistemu:
http://www.rotorbike.com/2006/index.htm[/quote]
Manuprāt šis arī atspoguļo manis teikto, ka vairāk zobrati tajā diapazonā kad tiek pielikts spēks ir labāk, un zonā kurā darbojas inerce tiek lietots mazāks zobratu skaits.

Ovalie domāti lai piešmauktu nāves punktu. Rausic varēs par praktiku pastāstīt.

TU droši vien domāji zobu skaitu, resp. pārnesuma koeficientu.

p.s. ovāliem zobratiem ir viens liels mīnuss, proti mainīgais ķēdes nospriegojums “apēd” itkā iegūto enerģijas labumu.
koks ar diviem galiem. Tāpēc tika radīta ekscentra sistēma, taču tur parādās liekā berze.

Nē, es nedomāju pārnesuma koeficientu. Šas došos uz darbu un brīvā brīdī uzzīmēšu ko es ar to domāju. Principā īsi sakot to, ka klani iegriezt kad tas ir paralēli zemei ir daudz vieglāk, nekā kad tas ir perpendikulāri. Attiecīgi pareiza šī ovālā zobrata pozīcija ļautu ielikt vairāk spēka tajā momentā, kad to klani ir vieglāk iegriezt tādējādi lietderīgāk izmantotu katru apgriezienu. Nu kautkā tā.

Tas tieši arī ir mainīgs pārnesuma koeficients!!!

Ar pārnesuma koeficientu tu domāji spēka pārnesuma koeficientu, vai zobratu pārnesuma koeficientu?

Tas ir viens un tas pats.
Mans novērojums - fizika nav Tava stiprā puse, taču centieni izprast lietas būtību ir apsveicami.
Roc dziļāk un es piemetīšu vēl kādu sistēmu ar enerģijas uzkrāšanu.

[quote=LOOK]Tas ir viens un tas pats.
Mans novērojums - fizika nav Tava stiprā puse, taču centieni izprast lietas būtību ir apsveicami.
Roc dziļāk un es piemetīšu vēl kādu sistēmu ar enerģijas uzkrāšanu.[/quote]
Tas nav viens un tas pats, vismaz tu nesaprati ko es gribēju pateikt, bet nu lai paliek.
Fiziku beidzu mācīties pirms 3. gadiem un dabuju 5. Stulbs blakussēdētājs gadijās ;(

Ko Ansis domā par ovālajiem zobratiem? Varbūt neticēsiet, bet viņš tādus jau izmēģināja Harkoviešu Sputņiku un Start-Šosse laikā. Tas bija ap 1988.g., kad tādi zobrati - kaut kāds ķīniešu ražojums parādījās Centrāltirgus velobūdā kā liels brīnums. Un skrūvju caurumi derēja Harkovas klanim!
Tad lūk, pabraucu ar tādu, sākumā sajūta dīvaina, ka pārnesums mainās atkarībā no klaņa stāvokļa, bet pie tā varēja pierast. Sliktākais bija ķēdes spriegotāja staigāšana turp un atpakaļ. Turklāt tas staigāja ar divkāršu kadences frekvenci - min uz 90 apgr/min, jamais pļekājas uz 180 reizēm/min! Pareizi LOOK saka, ka tur aiziet krietna daļa enerģijas - ja spriegotāja atsperi minūtes laikā 180 reizes paloca ar roku, roka ir nogurusi!
Bija arī cits mēģinājums izvairīties no “nāves zonas” - klaņus likt nevis taisnā līnijā (180 grādos), bet izvēlēties vadošo kāju, un tad tad otru klani likt kādos 175 grādos. Šī sistēma atmira, jo drausmīgi kropļoja sportistam kāju kustību simetriskumu.
Man liekas, mūsdienās vairāk kā 90% labu velobraucēju teiks, ka labākais risinājums pret “nāves zonu” ir laba pedalēšanas tehnika…