ir gadījies satapties ar ķibeli, kad dzelzs detaļas (visbiežāk skrūves, monobloki, pedāļi) vairs normāli nav izskrūvējamas no alumīnija rāmja/klaņa, bet iznāk laukā jau kopā ar daļu alumīnija vītnes. Skumīgi, ja klanis vai, vēl bēdīgāk, rāmis pēc tam metams laukā, jo vītnes vairs nav.
Bija man arī viens Cr-Mo rāmis, kurā regulāri iemetinājās alumīnija stute. Otram, identiskam velo ar tādu pašu stuti, iemetināšanās nekad nenotika. Kausējumu īpatnības?
Sciet to sauc par galvanisko koroziju. Ceru ka nekludos (:
Risinajums vienkars - noverst metalu tiesu saskari, pa vidu ieliekot kaadu neitralo materialu. Uz vitnem var uztit teflona lentiites kas paredzeetas sciet santehnikas blivesanai. Vai ari lietot labu smeru.
Vai kādam ir zināšana, kādēļ tā notiek? [/quote]
Foruma dalībnieks Ansis ir Zinātņu Doktors cietvielu fizikā (Nopietni, nejokoju. Visu cieņu mūsu /foruma/ kolēģim).
Šeit derētu tieši Anša komentārs… Viņš visu izskaidros!
Vai kādam ir zināšana, kādēļ tā notiek? [/quote]
Foruma dalībnieks Ansis ir Zinātņu Doktors cietvielu fizikā (Nopietni, nejokoju. Visu cieņu mūsu /foruma/ kolēģim).
Šeit derētu tieši Anša komentārs… Viņš visu izskaidros![/quote]
Jā… paldies!
Es ievēroju, ka IMAGin to nosauca par galvanisko koroziju, kas ir pareizi, un tāpēc nolēmu nejaukties iekšā ar cietvielu fizikas gudrībām.
Interesentiem varu uzrakstīt, kāpēc no fizikas viedokļa divu atšķirīgu metālu kontakts ir lieta, kas praksē parasti noved pie nelaimēm. Visvienkāršāk skaidrojot, atšķirīgiem metāliem ir atšķirīgs elektronu izejas darbs - t.i., darbs, kas vajadzīgs, lai ārējo čaulu elektronus atrautu no metāla atomu kodolu režģa. Ja divus atšķirīgus metālus sapresē kopā tik cieši, ka pietiekami lielos laukumos attālums starp tiem nav ievērojami lielāks kā kristāliskā režģa periods (bez smērvielas ļoti stingri ieskrūvēts pedālis klanī der!:), izveidojas tā saucamais metālu kontaktpotenciāls (MKP). MKP vietā elektroni no metāla ar mazāku izejas darbu pārplūdīs uz metālu ar lielāku izejas darbu, jo enerģētiskie līmeņi tiecas izlīdzināties (= Fermī līmeņi, ķimiskais potenciāls - uz šo lietu attiecas daudz augstskolas fizikas terminoloģijas). Elektronu pārplūšana ir tikai nelaimes sākums, jo elektronu zaudējušais metāls paliek uzlādēts pozitīvi, ieguvušais negatīvi. Tad šie metāli sāk vilkt klāt visus lādētos un polarizētos draņķus no apkārtējās vides. Vislielākais bieds ir sālsūdens, kur sāls, kā zināms, normālos apstākļos ūdenī ir gandrīz pilnībā disociējies jonos: Na+ un Cl-, kas ir ļoti aktīvi. Klanis, ja ir atdevis elektronus un uzlādējies pozitīvi, sāks pastiprināti uzķert Cl- jonus, pedāļa ass vice versa Na+. Šī jonu uzķeršana mazina metālu elektrisko uzlādējumu, kādam MKP vietā dabīgi ir jābūt; MKP steidz to atjaunot, kā rezultātā caur nelaimīgo metālu savienojuma vietu atkal plūst cauri elektroni.
Šī elektronu plūsma car MKP un jonu uzķeršana no apkārtējās vides summā ir tā galvaniskā korozija.
Zinot, ka metāla režģa periods ir ap 0,7 nm, pietiek ar ļoti plānu smērvielas kārtiņu, lai tā gandrīz pilnībā bloķētu elektronu plūsmu.
man, lasot grāmatas, parasti rodas jautājumi.
šoreiz arī radās:
1)biju kaut kur agrāk citvalodā lasījis, ka smērēm ir divi pamatveidi, un viens no tiem var reaģēt ar atsevišķiem metāliem - kas ir kas, kuras ir tās smēres, ko alumīnijā labāk nesmērēt, ja tādas ir?
2)vai ir kāds tautai nezināms nesāpīgs galvaniski korodējušu mezglu vaļā dabūšanas veids, ķīmiskā vai kādā citā ceļā, varbūt kaut kas elektrolīzei radniecīgs?
[quote=blieztunmaukt]man, lasot grāmatas, parasti rodas jautājumi.
šoreiz arī radās:
1)biju kaut kur agrāk citvalodā lasījis, ka smērēm ir divi pamatveidi, un viens no tiem var reaģēt ar atsevišķiem metāliem - kas ir kas, kuras ir tās smēres, ko alumīnijā labāk nesmērēt, ja tādas ir?
2)vai ir kāds tautai nezināms nesāpīgs galvaniski korodējušu mezglu vaļā dabūšanas veids, ķīmiskā vai kādā citā ceļā, varbūt kaut kas elektrolīzei radniecīgs?[/quote]
Domāju, ka ar ķimiju, ir tādi flakoniņi, kurus tautā sauc par rūsas pārveidotājiem un parasti ar to ir līdzēts, protams, atkarīgs no katra gadījuma. Runājot par smērēm, zinu, ka vītnēm izmanto vara smēri, to parasti izmanto automašīnām riteņu uzgriežņiem, lai nesakožas kopā, no pieredzes ar velo zinu, ka skrūves, kas pakļautas stiprai sāļu iedarbībai, noteikti vajag iesmērēt, jo manam zieminiekam, izskatās, ka nojātie ritchey pedāļi paliks klaņos uz mūžu un dubļu sargu skrūvītes arī, jo pakļautas sāļu iedarbībai un slinkuma pēc netika iesmērētas.