Gudrā XC tauta, lūdzu iesakiet, kādu izmēru bremžu rotorus likt - 160 vai 185mm. Runa ir par Avid BB7 mehāniskajām discenēm (redzu, ka daži no Jums patreiz saviebjas :), bet šis komponents nav maināms).
Lai būtu skaidrāka bilde, īsumā aprakstīšu pašu riteni. Tātad, paredzēts Salsa El Santo fullsussera rāmītim (šim te baltajam - http://www.salsacycles.com/frames_05ElSanto.html ) piekarināt RS Duke SL dakšu ar maināmu gājienu (U-turn), Mavic CrossLand ratus, pārējais aprīkojums - XT un Ritchey Pro dzelži (stūre, stems un sēdekļa sute). Lietot paredzēts tādam pasmagam XC.
Nju, ko sakāt?
Vēl uzraksti cik viegls būs braucējs.
Grey, vai tad tam ir nozīme? Nu - tēvainis apmēram uz 80kg.
es domaaju pietiks ar 160, ja bremzes labas (un shiis ir)
man arii 160 un vairaak neprasaas, svars drusku lielaaks.
un neiet runa par LV-XC, bet vispaar. lielajos pakalnos bija labi un latvijas DH trasees pat var izdziivot.
Paldies. Vēl man tāds jautājums - kāpēc reizēm priekšā liek lielāku rotoru nekā aizmugurē? Vai tas ir ar kādu nopietnu mērķi vai tikai prikola pēc?
bremzējot, uz priekšējo ratu tiek pievadīts lielāks spēks, jo uz to ir lielāks smagums bemzēšanas brīdī. manuprāt tas ir aizgūts no močiem :)
tieshi taa, no mochiem.
prieksheejais rats bremzeeshanas briidii tiek papildus noslogots, krietni uzlabojas sakjere. to var izmantot, uzliekot lielaku rotoru, kam “apstaadinaashanas speeks” ir lielaaks.
aizmuguree tas nestraadaa, jo tur bremzeeshanas briidii sakjere samazinaas. riepa izsliid- efektiiva bremzeeshana nenotiek.
brauct sakjere/ svara sadaliijums apmeeram 40/60 prieksha pakalja.
bremzeejot saakot no 70/30 liidz pat 100/0 (au)
zinu ka močiem ir tā sauktais abs, pretslīdes sistēma, man ir šai sakarā jautājums - vai velopasaulē kaut kas līdzīgs ir sastopams dārgā gala hidraulikas sistēmās?
tipa, nu lai bremzējot pēkšņi uz visiem 100%, izslēgtu vai krietni samazinātu iespēju pārlidot pāri ragiem, kas amatieriem ir diezgan pierasta lieta ;)
nee cik man zinaams nav. mochiem pr.bremzee ir mezhoniigs speeks, ko gruutaak savaldit. un taapat cik es zinu “iistie” to abs neatziist, tas taads tuuristu, celjojumu mochu variants.
vislabaakais ABS ir iebuuveets smadzenees :) viss balstaas uz izjuutu.
var uztaisiit mehaaniskajaam- apvalcinjam vienaa vietaa ieliekam atsperi, kas saspiezhas tikai pie noteiktas slodzes. viss- kaartiigi uzspiezhot pa bremzi, atsperiite neitralizee lieko entuziasmu.
risinajumd: hidrauliku amatieriem nepaardot 8)
Pieņemot 16 cm par bāzes modeli (100%), varam viegli sarēķināt:
185/160 - 1 = 0,15625 = apm. 15 %
Tātad Irēna savu jautājumu var reducēt uz sekojošu: vai ir vērts likt lielo ripuli, lai bremzes rokturis būtu par 15% vieglāk jāspiež, un bremzes disks par 15% lēnāk diltu? Brīva izvēle…
Ansha nosauktie par buutiskiem ieguvumiem nez vai ir uzskataami. svariigaak buutu atziimeet, ka mazaak dils kluchi, bet tas tiiri teoreetiski, ar praksi tam var nebuut iista sakara.
taadi saimnieciski apsveerumi iisti neliimeejas kopaa ar shadas klases riteni.
es formuleetu taa: vai ir vajadziigas NEDAUDZ jaudiigaakas bremzes, njemot veeraa ka vienigais REAALAIS miinuss ir, ka lielaaks rotors ir nedaudz smagaaks. un vel paaris grami klaat par lielaaku paareju.
ja jaa, tad priekshaa droshi 185.
Es jau vienā diskusijā rakstīju, ka man īpaši nepatīk oponēt tiem, kuri ar šīs lapas tēmu - XC nodarbojas daudz ilgāk un nopietnāk par mani; taču ja jautājums attiecas nevis uz braukšanu un sportiskajiem panākumiem, bet tīri uz tehniki un teoriju, tad man tomēr gribas pievienot savu balsi par labu objektīvajai patiesībai. Piedodiet, braukšanas asi…
Tātad attiecībā uz šo:
“svariigaak buutu atziimeet, ka mazaak dils kluchi, bet tas tiiri teoreetiski”
es ļoti baidos, ka “tīri teorētiski” kluči (vienāda izmēra) dils vienādi daudz dažādu diametru diskiem. Diski gan ne - bet tikai tāpēc, ka lielāka diametra diskam ir lielāka darba virsma - proporcionāli garāks aploks. Vienādi strauji bremzējot, enerģijas disipācija ir viena un tā pati… kas attiecas arī uz klučiem.
Gramu atmešanas maniakiem iesaku aprēķinā iekļaut, ka mazāka izmēra diskam bremze jāstiprina zemāk, tātad papildus svaru dod garāka bremzes trose + apvalks:)
…par trosītes sagarināšanos labais :D :D
redzi te nu teorija sastopas ar praksi…
ja mees balstamies uz to, ka kluchi dilst taapec un tad, kad tie sliid pa diska virsmu, un ja kluchu nodilshanas mehaanisms tiek noniveleets lidz banaalam “garaaks nosliideetais celjsh- aatraak nodilst”
un pienjemam ka tiek bremzeets pareizi- nevis visu laiku slidinot kluchus, bet ar sameeraa isiem izjustiem (nekaadas ratu blokjeeshanas) impulsiem nomests aatrums liidz optimaalajam.
TAD: pateicoties lielo rotoru speekam, shie intervaali ir daudz iisaaki, jo aatrums tiek efektiivi zaudeets un ir jaatlaizh bremzes pirms saak izsliideet riepas.
liidz ar to kluchu “nobraukta” distance ir mazaaka.
turpretiim ar mazajiem rotoriem pirms un peec shiem intervaaliem (kas ir arii garaaki) ir nepiecieshams piepaliidzeet ar slidinaashanu, lai optimaalo aatrumu tomeer sasniegtu.
un rotori ir gramu skaitiitaaju naidnieki, jo ir nenormaali smagi :)
atshkjiriiba starp dazhaadiem izmeeriem ir meeraama desmitos gramu, kas kaartiigam weight weenie liek krist gjiibonii 8)
Viens no fizikas klasiķiem mācīja tā: jebkurai fizikālai problēmai vispirms izdariet enerģētisko aprēķinu. Visus pārējos spriedelējumus, aprēķinus un secinājumus tikai pēc tam!
Šai problēmai enerģētiskias aprēķins iet cauri, un tas ir ārkārtīgi vienkāršs. Ja braucējs, kura masa (kopā ar velo) ir piem. 80 kg, un viņš sabremzējas piem. no 10 m/s uz 5 m/s, tad bremžu sistēma disipē enerģiju:
m(v1^2-v2^2)/2=3000=3 kJ (ceru, ka skaitliski nekļūdījos)
Ko tas norāda? Mēs varam bremzēt kā gribam - nepārtraukti, ar lēniem impulsiem, straujiem impulsiem, izjusti vai neizjusti… vienalga, bet jebkādā gadījumā uz rotora virsmas + kluču virsmas tiks disipēti tie 3 kJ. Pārējais ir smalkākas nianses.
un kaa Fizika izskaidros shaadus 2 noveerojumu iz dziives?
-
dubljainaa laikaa slidinot aatraak dilst kluchi.
-
slidinaashana ir tavs ljaunaakais ienaidnieks lielajos kalnos, jo garos nobraucienos ljoti aatri nokarst rotori un tas var novest pat pie bremzhu atteikshanaas darboties. turpretiim normali bremzeejot tas taa nenotiek.
nupat es meegjinu spriest par lietaam (fizika) kur es ne bum-bum, bet nu tad taa drusku ;)
ir vairaaki veidi kaa ar vienu un to pashu energjijas daudzumu aptureet kustiigu kjermeni.
dazhi var to bojaat, citi ne.
tu vari apstaadinaat brauceeju gan ar gumijas lenti nostieptu paari takai, gan ar beisbola nuujas sitienu, gan uzdurot uz shkjeepa. visos gadiijumos brauceejs samazinaas atrumu no 10 m/s liidz 0 m/s, tikai ar dazhaadas pakaapes bojaajumiem.
arii kluchi var dilt tikpat dazhaadi, var jau uzlikt ar dimanta putekljiem noklaatus rotorus un apstaashanas notiks aatraak, bet ar katastrofaaliem kluchu bojajumiem. diemzheel mani dzen nost no kompja un nesanaks sho patizlo formuleejumu pabeigt ;)
-
dubljainaa laikaa slidinot aatraak dilst kluchi.
dubļu (smilšu graudiņu) izgrūšana no bremzēšanas virsmas ir lieta par sevi, kas enerģētiskajā aprēķinā netiek iekļauta. Pēdējā iemesla dēļ ir vērts apgūt pareizu (izjustu, impulsveidīgu) bremzēšanas tehniku, par ko Tu raksti - to atzītu pat visklasiskākais fizikas profesors (pie pilna prāta esošs)! -
… jo garos nobraucienos ljoti aatri nokarst rotori…
šī iemesla dēļ lielāka diametra rotors ir labāks. Mazāka enerģijas disipācija uz katru rotora virsmas garuma cm! Bez tam, bremzējot impulsveidīgi, rotors bremzēšanas pauzēs paspēj daļēji atdzist. Arī tā ir smalka lieta par sevi. Fizikāli aprakstāma un izrisināma, bet ne šīs diskusijas rāmjos.
Taču ne jau velti tos pr. riteņa rotorus darina ar lielāku diametru. Sākuma jaut. bija, vai Irēnas aprakstītajam “tēvainim” tāds ir vajadzīgs. Atmetot fizikas gudrības, es pievienojos uzskatam - ja tas braucējs nav “na polnuju katušku”, tad mierīgi var iztikt ar 16 cm - nu nesadegs un nenodils pārāk ātri! No otras puses, ja cilvēks nav zvērināts Weight Weenies, tad uzlikt priekšā 18,5 cm ne ar ko nebūs sliktāk. Ekstemālos apstākļos tikai labāk. Gala vārds lai pieder pircējiem…
Paldies, ļoti saturīga diskusija.
Mani no visiem apsvērumiem laikam visvairāk interesē tas, ko varētu pamatot apmēram šādi - pie vienāda enerģijas daudzuma (nu - tie paši 3kJ), disipējot to uz garāku rotora “ceļu” (lielāku diametru), ir vajadzīgs mazāks spēks.
Gribās uzlikt tos lielos rotorus. Tikai jautājums tīri no prakses - vai šādas bremzes nebūs arī grūtāk kontrolējamas, tb, nebūs par asu parastos apstākļos, tādējādi panākot pretēju efektu - pirksti nogurst no saspringuma, jo ir grūtāk tās precīzi modulēt?
Tieši otrādi, lielāks rotors ļauj precīzāk modulēt. Jo lielāks rotors jo vieglāk noķert atbilstošo bremzēšanas spēku, lai tas notiktu max efektīvi. Taču visas šīs lietas attiecināmas uz braukšanu kalnos, LV tikai laboratorijas apstākļos. 8)