Atbilstoši dabas aizsardzības plānu izstrādes procedūrai, turpmāk ir jānotiek vairākām plāna izstrādes uzraudzības grupas sanāksmēm, kuras vienmēr ir atklātas un pieejamas visiem interesentiem; plānu izstrādes laikā ir iespējams iesniegt priekšlikumus un diskutēt ar plāna izstrādātājiem un ieinteresētajām pusēm.
Kā cilvēks ar studiju un profesionālās darbības laikā iegūtām zināšanām par dabas aizsardzību, gribētu pakomentēt cello izteikumu :)
Lai arī riteņbraukšana atzīstama par videi draudzīgu sporta veidu (salīdzinot ar motosportu, piemēram), nav tā, ka velosipēds pārvietojas pa gaisu un neatstāj pēdas dabā. Paskatoties uz zemsedzi pēc sacensībām, nav jābūt biologam, lai redzētu, ka tā ir stipri ietekmēta (teiksim, pēc nobraucieniem Pļaviņās daudzviet sūnas vienkārši bija izmaltas un zemsedze norauta, ne sliktāk kā pēc kvadricikliem), pie tam ar riteni var iebraukt tur, kur ar motorizētu transportu nevar. Tā ka daudzreiz dabas aizsardzības organizācijām būs taisnība - varbūt sacensību organizatori nevainīgi ieplānojuši trasi pāri kaut kādam strautiņam un dūksnājam, bet izrādās, ka tā ir viena no trim vietām Latvijā un piecām Eiropā, kur sastopams kāds aizsargājamais augs. Līdz ar to - ja sacensības ir plānotas aizsargājamā dabas teritorijā, tad būtu labi pakonsultēties ar tās apsaimniekotājiem (visticamāk, ar Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālo struktūrvienību http://www.daba.gov.lv/public/lat/par_mums/struktura/) un noskaidrot, kur drīkst braukt droši (un tādu vietu ir vairums), un kur labāk nevajadzētu. Vairumam teritoriju ir veikta dabas vērtību kartēšana, tā ka ir iespējams precīzi noskaidrot vietas, kur atrodas aizsargājami biotopi vai sugas, ko labāk nepakļaut izbraukāšanai ar velo.
Gadījumā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu - noteikti ir iespējams atrast kompromisu starp sacensību rīkotāju/dalībnieku interesēm un dabas aizsardzības prasībām, galvenais ir runāt ar rezervāta darbiniekiem un meklēt risinājumus. Ja vajag palīdzību vai konsultāciju, dod ziņu :)
Atgriežoties pie Ogres Zilajiem kalniem - dabas aizsardzības plāna laikā, visticamāk, tiks aktualizēta informācija par dabas vērtību atrašanās vietu (tātad arī neformālie braukātāji var ņemt to vērā, izvēloties savus maršrutus) un pie reizes tā ir iespēja iestrādāt plānā velotūrisma aktivitātes.
Nezin, kāpēc līdz šim neviens nav satraucies un reāli aizsargājis dabas parka teritoriju. Tā vien liekas, ka tuvāk Ogrei, katrs dara, kas vien ienāk prātā, dedzina ugunskurus - malka protams nāk no meža, taisa piknikus(tusiņus) pēc kuriem mežā paliek: pudeles, stikli, papīri, plēves, kā arī liela daļa Ogres suņi(to saimnieki) tur atstāj s**us utt., līdzīga aina paveras pie karjerām. Cerams šis aizsardzības plāns sakārtos arī šīs nekārtības.
Aizsardzības plānā runāts par orjentēšanos, slēpošanas un rekreācijas attīstību - cerams, ka ar velo arī varēs pārvietoties parka teritorijā un dubļainā sniegpārsla arī būs.
Liels paldies par info, šitais ļoti interesē! Biju jau kļuvis bēdīgs, ka nekur nevar atrast info par to, kur vērsties ar iniciatīvu ZK sakarā.
Prieks par to, ka meitenes nekautrējas dalīties ar informāciju! :)
Ir tikai viena problēma - vietējā informatīvā telpa sirgst ar kaiti izplatīt informāciju PĒC notikuma, bet būtu labi par šīm sanāksmēm uzzināt PIRMS tām.
Antuanete, šaubos, ka velo iekš iebrauktas takas/ceļa nodarīs pāri mežam, bet izciršana un aršana nodara 100x lielāku skādi. Un tas, ka sūnas norauj uz takas ir tīrais nieks. (jo pret pārejo meža platību tā ir niecīga daļa)
Tieši tāpēc ir iemesls sarosīties, jo vienam otram darbonim niez izveidot mistisku atpūtas bāzi pie karjera utt. … lieki teikt, ka tāda vides “sakārtošana” nozīmē troksni, alko-nikotīn-narko atkarīgo pulcēšanos un dabīgās vides pārveidošanos par parastu placdarmu.
Kas attiecas uz pilsētas pusi - jāpiekrīt, bet tik traki nav… tāpēc arī ir ierīkotas atpūtas vietas, lai cilvēki var atpūsties organizēti, nevis ārdoties pa visu mežu. Pastaigu laikā šādus tādus atkritumus savācu un izmetu.
MrKey - informācijai par uzraudzības grupu sanāksmēm jābūt publicētai pašvaldības (šai gadījumā - Ikšķiles novada un Ogres novada) informatīvajā izdevumā un/vai mājaslapā, kā arī noteikti tā tiek publicēta Dabas aizsardzības pārvaldes pasākumu kalendārā. Pašvaldību izdevumus gan daudzi nelasa un mājaslapas arī ne vienmēr ir līmenī, tā ka visdrošāk ir ik pa laikam pārbaudīt Dabas aizsardzības pārvaldes kalendāru.
Delfin - izlasi uzmanīgi to, ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Tev varbūt tās ir kaut kādas sūnas uz takas, savukārt, biologs pateiks, ka tās ir afigenna retas sūnas, kuras pēc bojāšanas atjaunojas tikai 5 gadu laikā (figurāls piemērs, protams - parasti jau šādas atradnes ir iekļautas dabas liegumos, bet ne vienmēr). Tāpēc arī tiek izstrādāti dabas aizsardzības dokumenti, kuros fiksē vietas, kas nav pakļaujamas antropogēnai slodzei.
Izciršana - nu, no tā nevar izvairīties, tāpēc arī ciršu veidus regulē ar teritorijas zonējumu un apsaimniekošanas noteikumiem.
Antuanete, vai ir kāds kantoris, kas mēģina novērst meža piesārņošanu?
Baltās kāpas un Bolderājas kāpas mežos tā vien šķiet, ka vecos klozetus, auto riepas un špakteļspaiņus var izmes jebkurš.
Nu, ar šo diemžēl ir problēmas - vides inspektoru ir maz un tie nevar šmucētājus pieķert pie rokas :( Principā par piesārņošanas novēršanu un pārkāpēju sodīšanu atbild Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (konkrētajā gadījumā - Lielrīgas pārvalde). Tāpat atkritumu izmetējus var sodīt arī pašvaldības policija, jo tiek pārkāpti pašvaldības saistošie noteikumi. Dzīvē, protams, ļoooti reti ir gadījumi, kad kāds tiešām tiek pieķerts un sodīts.
Ko iespējams darīt - ja redz kādu šmucētāju, tad aizrādīt, fotografēt, sūtīt bildes uz reģionālo vides pārvaldi; ja tas notiek aizsargājamā dabas teritorijā - uz attiecīgo Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo administrāciju. Valsts mežu teritorijās var informēt attiecīgo mežsaimniecību; Baltā kāpa un teritorijas starp to un Bolderāju ir Rīgas mežu aģentūras apsaimniekošanā, bet nemācēšu teikt, cik intensīvi viņi tur kaut ko apsaimnieko un pieskata.
Ja arī nekādas darbības nesekos, tad cilvēki vismaz pierausies, jo redzēs, ka apkārtējiem nav vienalga.
Man rodas jautājums par Ragakāpas dabas parku. Tur pastaigai no abām autostāvvietām (jūras malā un pie zvejniecības muzeja) ir izveidota dēļu laipa, informatīvie dēļi. Pati kāpa vietām drupinās nost, vietām ir skaisti sūnu lauciņi. Tomēr Magnētam tur atļauj rīkot orientēšanās sacensību posmu (Lielupe A). Zinot orientēšanās sporta masveidību Latvijā, nav brīnums, ka pēc tiem mačiem dažviet dabas parkā ir paskats, ka tur mežacūkas būtu ārdījušās.
Varbūt Magnēts atļaujas savām sacensībām noteiktās teritorijās ir dabūjis kaut kad senāk, un neviens šo jautājumu attiecībā uz vēlāk izveidotu dabas parku neaktualizē?
Šeit ir Ragakāpas dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (IAIN) http://daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/dabas_parki/ragakapa/
Principā IAIN noteikts, ka parka teritorijā aizliegts “5.7. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;” (zem kā principā var pavilkt arī masveidīgu orientēšanās pasākumu), konkrēti attiecībā uz sporta veidiem ir aizliegts “5.8. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;”. Tas gan attiecas uz masu pasākumiem, nevis individuāliem “treniņbraucieniem”, ko parka teritorijā neapšaubāmi veic ne viens vien foruma dalībnieks :)
Līdzšinējos vispārējos īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumos (uz kuriem ir atsauce Ragakāpas IAIN) bija noteikts, ka masu pasākumu (virs 50 cilv.) rīkošana jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi; tikko pieņemtajos vispārējos noteikumos šī punkta vairs nav. Tā ka, ja līdz šim Magnēta rīkotāji ir skaņojuši sacensību norisi ar Dabas aizsardzības pārvaldi, tad viss ir kārtībā.
Jāsaka ka Zilie Kalni ir pamatīgi piemēsloti, izrakņāti. Tur ir taka pie takas, un diezgan intensīva cilvēku un tranposta kustība (priekš meža).
Nedomāju ka velo nodara nopiento ļaunumu. Visvairāk jau tur izvanda kvadracikli, (kuri gan pēdējā laikā pateicoties krīzei ir diezgan izmiruši).
Bet visvairāk jau piesārņo atpūtnieki ap ezeru, jo nu tur diemžēl ir reāla mizkaste (pāgājssezon 2 reipas uz stikliem tur pārdurtas).
No Antuanetes rakstītā noprortu ka plāns paredz vairāk tiesisko regulējumu un noteikumus par to kā aizargāt dabas liegumu. Viss tas ir labi, bet kamēr Ikšķiles policija vai arī Cūkmens neķers ap ezeru piknikotājus kuri mēslo, tikmēr visis plāni paliks tikai uz papīra…
Tā kā man nesanāks laikā piedalīties planu apspriešana, mans novēlējums tikai - lia pēc tam izdomā arī reālu darbojošu kontroles mehānismu…
Ogres Zilo kalnu nākotnes koncepcija ir īpaši svarīga nākotnes sporta attistībai Latvijā, jo katostrofālais sporta bāžu trukums rada bāžas par nākotnes olimpiešu sniegumiem un vispār par iespejamību piesaistīt bērnus un jauniešu olimpiskajai kustībai (slēpošānā,…xco…un c.). Sakartotas sporta vides neesamība ir liels mīnuss visa Latvijā un tādu perfektu vietu, ka Z-kalni neizmantot sportam ir noziegums: Rīgas tuvums, reljefs, infrastruktūra…viss perfekti!
Palasot “Ogres vēstis” iegūvu šādu skaistu informāciju: Ogres zilie kalni pat pirms kara!!! laikos netika mīnēti ka sporta komplekss, līdz ar to nav ko iespringt un nākotnes koncepcija tiks saglabāta iepriekšējā formā, tomēr nedaudz papildinot informatīvos materiālus un saliekot jaunas aizlieguma zīmes.
Zinu, ka daudzi cinās par iespējam sportot z-kalnos ( arī darbā grupā) un ļoti cēru ka viņiem iecerētais izdosies!
Neviens taču neliedz sportot z-kalnos! Tieši otrādi, ziemā pilns ar slēpotājiem un vasarā, kad liekas, ka ielīsts visdziļākajā nostūrī, uzrodas kāds skrējējs.
Pēc ziemas, kad nokusa sniegs, Zilajos kalnos vispār bija traki … pie****ts vārda tiešā un arī pārnestā nozīmē. Manuprāt sevišķi vasarā, lai kaut cik maz uzturētu kārtību biežāk tieši pašvaldības policijai tur vajadzētu parādīties. Bet tur jau ar mašīnu nevar piebraukt, tāpēc laikam naivi būtu cerēt uz kaut kādu lielāku iniciatīvu no viņu puses …
Pret miskasti neko daudz nevarēs padarīt… tā ir problēma cilvēkos, ar policiju to neatrisināt. Drīzāk jāuzrīko kāda talka, Ikšķiles galā joprojām mētājas kaut kāda santehnika un riepas.