AA baterijas enerģijas ietilpība

Es arī pēdējā laikā esmu lasījis par (iespējami) iebūvētiem motoriņiem sporta divriteņos, un šie rakstiņi parasti beidzas ar niknām diskusijām, vai pāris rāmī ieliktas baterijas spēj nodrošināt vajadzīgo jaudas piedevu. Augsto mūsdienu tehnoloģiju zinātāji raksta, ka var, “Straumes” ražoto rotaļlietu pazinēji no padomju laikiem, ka nevar. Vajadzīgā jauda ir puslīdz labi skaitliski definēta - ap 200 W, vajadzīgais laiks izšķirošajam rāvienam arī - ap 20 sek. Tikai attiecībā uz pašu bateriju es neesmu redzējis nevienu elementāru aprēķinu, lai arī to var izdarīt ar stabilām vidusskolas zināšanām fizikā un ķīmijā.

Jāsaprot, ja sprieguma avots (baterija) ir ķīmiskais elements, tad tā spriegumu viennozīmīgi nosaka ķīmiskās vielas, kas apmainās ar lādiņnesējiem (elektroniem). Lietota baterija ar laiku dod ārā mazāku spriegumu tikai tāpēc, ka tās iekšējā pretestība kļūst lielāka par pieslēgto slodzes pretestību (skat. Oma likumu pilnai līdzstrāvas ķēdei). Vnk sakot, pēdējais brīvais elektrons galīgi izlietotā 1,5 V baterijā dod to pašu 1,5 V spriegumu, bet tā radītā elektriskā strāva ir spiesta pārvarēt visas izreaģējušās vielas pretestību apkārt, kas ir, piem. 1 megaoms. Tādā gadījumā vairāk par 1,5 mikroampēru strāvu no tā pēdējā elektrona dabūt ārā nevar.
Situācija ir daudz pateicīgāka, ja bateriju no sākuma līdz beigām apm 20 sek laikā slogo ļoti intensīvi, lai dabūtu no tās ārā maksimālo elektrisko jaudu. Tādā gadījumā elektroni vienotā mākonī “pārdifundē” no vienas vielas uz otru. “Mirušie apgabali” lai arī rodas strauji, tomēr nepaspēj nobremzēt visu mākoni tik lielā mērā, kā tas ir, ja bateriju lieto ilgu laiku.

Tātad cik daudz var dabūt ārā no vienas ideālas (t.i., neņemot vērā elektronu mākoņa bremzēšanu) AA baterijas? Es nupat nosvēru, tā sver 23 gramus. Pieņemam, ka čaula sver 3 g, tātad visa reaģējošā viela 20 g. Modernās laikam ir domātas litija baterijas (ja kāds zin ko citu, pasakiet vai pārrēķiniet paši). Par cik vielām ir jābūt divām, pieņemam, ka litija masa ir 10 g. Mendeļejeva periodiskajā tabulā atrodam, ka litija atommasa ir 7 g/mol, tātad vielas daudzums ir 1,4 moli. Zinot, ka Avagadro skaitlis nosaka, ka katras vielas 1 molā ir 6E23 atomi, mums sanāk 8,6E23 litija atomi. Par cik litijs ir vienvērtīgais elements, katrs atoms “elektronu gāzei” atdod vienu ārējās čaulas elektronu. Zinot, ka elektrona lādiņš ir 1,6E-19 C, sanāk 14E4 jeb 140000 kuloni. Par cik kulons ir 1 A strāvas nodrošinājums 1 sekundi, un litija baterijas spriegums ir ap 1,2 V, sanāk, ka vienā litija AA baterijā iekšā ir 168 KJ elektriskās enerģijas.

Reālās dzīves prasītie parametri 200 W un 20 sek sareizinot dod vien nieka 4 KJ. Tātad baterija slēpj sevī 168/4= 42 reizes lielākas rezeves. Tas, ka dēļ straujās ķīmisko atkritumu veidošanās dabū ārā apm. 1/40 no visa, izskatās reālistiski. Līdz ar mirušo apgabalu veidošanos baterijas iekšējā pretestība aug, kā dēļ pie ļoti lielas slodzes strāvas tai baterijai vajadzētu traki uzkarst - un tur aizies ļoti liela daļa enerģijas (to pašu var aprēķināt ar Oma likumu pilnai ķēdei, nemaz neinteresējoties par silšanu).

Izglītojoši.

Liekas, ka litija AA spriegums bija ap 3,6 v.

Jāuzzin otra reaģējošā viela, jāpaskatās elektroķīmisko potenciālu tabulās, cik iznāk. Jo 3,6 V var būt arī trīs virknē savienoti 1,2 V elementi - kā tas ir “plakanajai” baterijai un kronai.
Bet tas viss nav tik svairīgi. Galvenais, ka pēc elektronu summārā lādiņa tāda baterija glabā sevī daudz vairāk par 200 W 20 sek, problēma ir dabūt pēc iespējas lielāku daļu no tā ārā. Un bateriju ražotāji uz to maksimāli strādā.

Straumes inženieri :D
Li-S elementi ir reizes trīs ietilpīgāki nekā Li-ion pie vienāda svara. Problēma tikai tajā, ka elements salīdzinoši jauns un nonāks pieejamākai auditorijai vien pēc pāris gadiem.
Bet ja vajag daudz enerģijas maksimāli ātri dabūt ārā no elementa, tad vajag domāt, kur rāmī paslēpt urāna stienīšus un mazu AES sēdekļa somiņā :D

Starp citu, kaut kad 60-os gados, kad pierādījās, ka pirmās uzbūvētās AES strādā labi, un tika uzbūvētas pirmās atomzemūdenes, bija ideja, ka pavisam drīz visas automašīnas arī būs ar atomdzinējiem. Amerikāņi izgatavoja eksperimentālo vieglo automašīnu ar atomdzinēju, kas citu problēmu starpā vairs īsti nebija vieglā automašīna, jo sarkofāgs vien svēra ap 1 tonnu.
Šosejas riteņbraukšanā atomdzinējiņš būtu ļoti vietā… bez sarkofāga, protams. Pro braucēji visi kā viens sirgtu ar staru slimību, Geigera skaitītāji riteņu tuvumā dauzītos kā bungas, bet komandu vadības kategoriski noliegtu jebkādu saistību ar atomenerģijas izmantošanu:)

Ansi, esi lasījis par papīra bateriju? :)
http://news.stanford.edu/news/2009/december7/nanotubes-ink-paper-120709.html

Interesants aprēķins :) Saistībā ar runām par velosipēdu skanēšanu, jādomā ka teorētisks pamats tam visam ir bijis.
Tikai cik tad lielam/mazam un smagam/vieglam jābūt motoram, lai tas nodrošinātu nepieciešamo jaudu un nebūtu lieka nasta visā brauciena laikā?

Pieņemot ka vieglākie sērijveida šosejnieki sver 5,5-6kg un UCI legālais limits ir 6,8kg, tā kā vieta ir gana konstruktoriem.

kurš sērijveida ritenis sver 5.5kg

Šī velosipēda svars ir 5,4kg!

MrKey, es nebiju to lasījis, paldies. Tagad nanomateriālu un nanotehnoloģiju apskatos un konferencēs parādās ļoti daudz “novinku”. Daži seko visam līdzi, citi pievērš uzmanību tikai tam, kas iztur testus.
Elektromotora griezes momentu nosaka ampērvijumi, t.i., vijumu skaits reizināts ar strāvu caur stiepli. Rokas elektriskajai urbjmašīnai ir 12 V akumulators, diezgan daudz vijumu un pieņemsim, 20 A darba strāva. Ja primārais būtu samazināt tās izmērus un svaru, saglabājot to pašu griezes momentu, tad pārietu uz 10 reizes mazāk vijumiem, 1,2 V un 200 A. Normāli tādā virzienā neko neoptimizē, jo tik lielas strāvas ir tehniska problēma: grūti radīt vairākas reizes lādējamu akumulatoru, viss drausmīgi uzkarst u.c.

Starp citu, no tās pašas rokas elektriskās urbjmašīnas redzams, ka magnētiskais spēks ir ļoti liels. Es darbā skolēniem rādīju Ampēra spēka eksperimentu: starp diviem spēcīgiem pastāvīgiem magnētiem 5x5x2 cm bija 8 cm sprauga, kurā magnētiskais lauks bija 1 T. Spraugā šķērsām ievietoja 6 cm garu caurulīti ar resnas stieples 20 vijumiem. Ja caurulīti turēja ar pirkstiem, un pieslēdza 20 A strāvu, Ampēra spēka griezes moments to izrāva no pirkstiem ārā.

Njaa lasu un sapratu ka esu smagi bastojis fizikas stundas :)

bet,

“Pieņemam, ka čaula sver 3 g, tātad visa reaģējošā viela 20 g. Modernās laikam ir domātas litija baterijas (ja kāds zin ko citu, pasakiet vai pārrēķiniet paši). Par cik vielām ir jābūt divām, pieņemam, ka litija masa ir 10 g.”

“A 2Ah 18650 Li-ion cell has 0.6 grams of lithium content” citaats no http://www.batteryuniversity.com/partone-5.htm

Un taa 18650 3,7V ~ 2500 mAh, ir krietni lielaaka baterija 18mm diamtraa 65mm garumaa un peec parametriem parasti aizstaaj 3 gab. AA par kuraam kopaa tad arii vinja ir kompaktaaka un shamo arii muusdienaas visur izmanto kur vien var iebaazt, pats uz shamaam paargaaju kad mekleeju jeedziigaako lukturi veljljukam un sapratu ka AA lai paliek tiem kam sagaadaa prieku ar vinjaam kjeepaaties, piem. “Straumes” inzhenieriem :)

Ja es buutu lielaa sporta shmuguljmeistars tad es nekaadas baterijas raamii nebaaztu , bet gan pasuutiitu piem. seedeklja stuti kas reizee ir arii baterijas aareejaa chaula un kuraa pa taino tiktu iestraadaata vajadziigaa kjiimija plus karbona raamii iestraadaati elektrovadiitaaji uz slepeno motorinju, nu labi arii motorinja vietaa pashtukotu kaa ritenja aploci ar iestraadaatiem magneetiem paarveerst par rotoru un prieksheejo dakshu par statoru