Es gan šoreiz tipināju ar kājām, bet ar grupiņu velobraucēju turējāmies kopā gandrīz trīs stundas. Tā kā ātrumi gandrīz līdzīgi sākumā. Pie 61 KP, lai tiktu pāri grāvim rindā stāv 7 leišu braucēji - apmēram 15 min., mēs nedomājot forsējām grāvi, leiši palika ar ieplestām acīm, velāk viņi atkal mūs panāca. Bija tāda sajūta, ka lielais vairākums tomēr brauc grupiņās. Vienu letiņu satikām tumsā tipinot pa asfaltu no tilta puses uz finišu, bija laikam aizmaucis garām 75 KP. Kā riteņbraucējam, liekas , ka ar riteni tomēr ir vieglāk. Beigās jau biju kārtīgā komā, bet tas finišā deva labus rezultātus. Ir jābūtbaigai motivācijai pabeigt distanci ar kājām, tik dikti sevi nau bijis jāpiespiež pabeigt distancinevienā maratonā. Kā tikāt pie 81KP, mēs vilkām pār upi prom un atpakaļ, kopā četras reizes līdz viduklim.
Ziniet , cik grūti ir mežā paskriet garām vienam vai vairākiem riteņiem. Un kāda izvēle.
Es līdz KP81 netiku- sāku no otra gala, bet tāpat būtu bridis pāri upei turp un atpakaļ, jo otrpus upei esošo ceļu kartes bālajā topo daļā nebiju piefiksējis.
Tas letiņš, ko satikām tumsā, brauca ar riteni. Nu tās gaismas ar ir baigās. Kad nāk tāds ritenis pa mežu pretim, tad es kā aklais pa krūmie. Prožektori baigie.
Piedzīvojumu mums netrūka. Tas atgadījums ar rāmi bija labs motivācijas eksāmens. Secināju, ka ja vien dabūšu pelēko skoču, sauktu par makgaivereni, tad braukšu līdz kontrollaika beigām. Katrā ziņā tagad droši varu apgalvot, ka uz apakšējo trubu ir tikai stiepes slodze- braucot tos dažus km līdz “servisam” plaisa bija ~1cm vaļā, un trubas gali saskārās tikai bremzējot. Pēc salīmēšanas gāžot no kalniem nebija ne mazākā uztraukuma, ka rāmis nav vienā gabalā.
Šeit karte ar manu distances ceļu- http://www.velotrenini.lv/maps/show_map.php?user=eduards&map=9
Vadātājs zaļajā pie Kp 37 bija dienas moments. Otrs pusmoments bija pie KP81 tikai pēc 5 soļiem upē līdz viduklim secināt, ka beidzot Sidi zābaciņi piesmēlušies. Solis, ūdens ledains, kājas ledū, pēdas siltas, vēl solis, vēl solis, pēdas vēl siltas :)
Starp citu, bišķi bija arī dubļi, un lija lietus. Dubļi nebija daudz, tikai tik lai bremžu klučiem metāls jau būtu nodilis tik tālu, ka praktiski pie rotora skaras jau bremžu cilindri. Vasarā tai apvidū notiek vietējais MTB maratons, trase sakrita 30-40 procenti ar rogaininga ceļu izvēlēm.
Kura KP rajonā? Varbūt pēc augstāk esošās kartes var noteikt vai nebiju es? Iespējams, ka 72, jo tad satiku daudz cilvēkus.
Njā, Eduard. Dažus meža nostūrus Tu esi kārtīgi izpētījis:)
Man šajā ziņā vienīgie nelielie ieberzieniņi sanāca, kad braucot no 48 uz 75 izrādījās, ka lauks ir nepļauts un ceļi šajā apvidū ir stipri mazāk nekā kartē sazīmēts, kā arī nedaudz par gudru gribēju paņemt 57.
Martin, ja tu biji uz šosejas pēc sešiem tad varējām satikt tevi. Mēs skrējām no 75 uz 51 pa šoseju.
Nevarējāt gan. Biju finišējis jau pirms 17.30.
Es jau rakstīju, ka no kundzīšu piedāvātajām gaismām atteicos un man pat sērkociņi nebija:) Man bija PILNĪGA TUMSA.
Mans maršruts bija:
S-32-51-42-48-75-94-31-77-39(1 stunda)
-57-38-34-82-93-54(2 st.)
-63-62-47-37-72-55-73-52(3 st.)
-86-96-91(3,5 st., bet te jau temps bija nokrities (dēļ jau pieminētajiem 2 lidojumiem krūmos), jo mežā saskatīt varēja vairs tikai aptuvenu celiņa trajektoriju, bet ne detaļas (rises, saknes))
-61-50-71-Finišs
Labi, jau labi, atšifrējāt …
Par to satikšanos uz šosejas.
Ja no trijiem vīriem divi saka “nē” , tad paliek tikai trešais.
Biju vareni ieskrējies no 50 uz 71, pa vējam.
Un attapos, ka pilnīgi nekas vairs nesakrīt.
Mācība man tāda, ka tumsā jābūt lielam un redzamam attāluma mērītājam.
Man bija nesalasāms spidometrs ar maziem cipariem.
Un, pie tam zem planšetes, jo tā uzstrūvēta pa virsu spidometram.
GARMIN pulkstenis aizmirsās mājās.
Un rezultāts,- divās vietās kādi lieki 5km katrā, un finišā vieta, kas nedod mieru un liek kalt plānus kā revanšēties citu reizi.
Par gaismu, tā ir divus gadu veca SILVA ALPHA.
Dārga, bet varu rekomendēt, jo attiekumu nav bijis, ne lampai, ne aksesuāriem.
Uztaisīts cits 8h akumulators, oriģinālie aukstumā tur 50% no ražotāja solītā.
Nu ko! Šī sezona ir aizvadīta, un ir īstais laiks pamazām sākt gatavošanos 2013. gada sezonai.
Turklāt 2013. gadā būs arī kāds pārsteigums (ieskatoties www.magnets.lv lapas kreisajā pusē (nu jau arī xc.lv kalendārā), jau var aptuveni nojaust kāds)
Tiem, kas nākošgad vēlas pamēģināt veloorientēšanos, un sagatavoties “pārsteigumam”, tā lai varētu izbaudīt ne tikai “afterpartiju” programmu, šobrīd ir īstais laiks, lai sestdienās un svētdienās apgūtu orientēšanās pamatus. www.magnets.lv
Gaidot lielo sniegu, viegla paskraidīšana pa mežu ir veselīgākais, kas var būt. Distances ir visām gaumēm- no 2 līdz 12 km.
Tiem, kas nebūs kautrīgi un sacensību centrā kādam pajautās, lai paskaidro kas un kā ir darāms, palīdzība garantēta.
Ps. Starpsezonas krosiņi, vismaz man, labāk skrienas ar lielāku vai mazāku pamaldīšanos pa mežu. Vienkārši skriet- tas ir kā zobu sāpes:)