Vieta, laiks: 20.oktobris, Ēveles iela 2 (pie dienesta viesnicas “Baltā kaza”), starts 20:00
Dalības maksa: 1lvl
Obligātais ekipējums: da jebkāds velosipēds, vēlams ķiveri uzmaukt galvā
Distance: tiek plānota uz ~1,5 - 2stundām
Sacensību norise: dažādās Rīgas vietās, pie labi atpazīstamiem objektiem būs izvietoti 10 kontrolpunkti, 15 minūtes pirms starta katram dalībniekam tiks iedota kontrolkartiņa ar kontrolpunktu adresēm un objektu aprakstiem. Pie katra objekta stāvēs tiesnesis, kas veiks ierakstu katra dalībnieka kontrolkartiņā. Secība, kādā tiek paņemti kontrolpunkti, nav svarīga. Starts visiem kopīgs. Organizatori nekādas Rīgas kartes nedos, ja vajag, dalībnieki gādā paši. Uzvar tas kurš pirmais paņem visus punktus un atgriežas starta vietā. Kontrollaiks līdz 22:15, kas nepaspēj, tas droši var doties mājās. CSN ievērošana pašu dalībnieku ziņā. Tas arī viss.
Balvas: naudas balvas veido dalībnieku iemaksas, jo vairāk dalībnieku, jo lielākas balvas - 1.vieta 60%; 2.vieta 25%; 3.vieta tiek atgriezta dalības maksa; pārējā nauda tiek izmantota daļējai organizatorisko izdevumu segšanai.
Jautājumus var uzdot www.30draugi.lv/lemana-diskusijas.php
Nu ar tiem noteikumiem bija tā kā bija. Bet visu cieņu autovadītājiem, tikko ričuks aprīkots ar halogēnu un sarkano mirguli tevi respektē. Galvenais šāda tipa sačos ir optimāla maršruta izvēle, jo mēs (kopā ar Balto) vilkām ne pa jokam un vidējais bija tuvu 30km/h, taču viena neliela “burka” liedza mums uzkāpt uz pjedestāla. Kopumā distance bija ~41km (mūsu maršruts). Faktiski ja distance būtu 2x garāka, nevar vēl zināt kā būtu, es nejutos ļoti saguris.
Rīgā šoruden ir jau notikuši vairāki šāda veida mači. Sorry, bet es kā velo- un auto- braucējs ar stāžu neatbalstu šo jauno sacensību formātu. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šādos mačos satiksmes noteikumus neviens neievēro. Pie tam tas viss vēl notiek tumšajā diennakts laikā. Cik ilgi būs jāgaida līdz kāds tiks sabraukts? Pat apzinīgs autobraucējs var elementāri nepamanīt ar 35 km\h pa tumsu lidojošu riteņbraucēju pat ar visu halogēnu. Nemaz nerunāsim par džigitiem, kas tādiem sīkumiem kā riteņbraucējiem vispār nepiegriež vērību. Vai mums ir par maz upuru uz ielām? Varētu teikt - nepietiekamas meistarības vaina. Šovasar Rīgā ar moci nositās Jānis Turks, viens no spicākajiem Latvijas motosportistiem. Viņam tā kā meistarības bija gana… Negribētos uzzināt par kādiem zadējumiem arī no MTBistu vidus.
Es aicinu nepropogandēt šeit šāda veida sacensības kā potenciāli bīstamu nodarbi.
Propoganda pārkāpt noteikumus kā reiz šeit nebija. Starp citu centāmies iespēju robežās ievērot CSN, un balvās miljonu arī nesolīja, tāpēc braucām bez īpaša riska. Par pieminēto J.Turku mans komentārs ir vienkāršs, notika vairākas sakritības un cita pārkāpumu tiešām grūti paredzēt, lai adekvāti rīkotos. Uzskatu ka mocis uz koplietošanas ceļiem ir pats bīstamākais transporta līdzeklis, vai tāpēc būtu jāizliedz ar viņiem braukt. Šodien nekur nevaram būt pilnīgi droši par visiem 100%, diemžēl. Galvenais ir neizaicināt likteni un netaisīt pašam muļķības. 8)
Labi, jau labi, es jau nedomāju, ka mana posta dēļ pārstāsiet rīkot šitos mačus. :) Vienkārši ceru, ka kāds no potenciālajiem nākošo maču dalībniekiem varbūt padomās par iespējamām sekām un izvērtēs savu meistarību.
tieši tā- galvenais bija pareiza maršruta izvēle (he he- laikam jau drusciņ taisnības par to vīriešu loģiku tur ir). tāpēc baigi labi, ka pirmos 4-5 kp paņēmu ar 1u kurjeru, kuram bija ideāli saplānots maršruts.(pēc savējā plāna es tur varētu kādas 3-4 h vizināties.) vienai daudz braukt neiznāca, jo īsi pirms 7.kp mani panāca jautra 3 brašuļu kompānija, kura nekautrējās nedaudz aizlīst priekšā rindā un sasveicināt mani ar nelielu zvaniņa koncertu (izpildījums gan varēja būt drusku labāks, bet tas jau ir cic stāsc) c:
tā nu līdz finišam gandrīz nemaz netiku no viņiem vaļā, nu jeb arī- viņi no manis :DD izņemot, protams, brītiņu, kad man uznāca vēlme pavizināties/ patēlot tramvaju, kas aizņēma drusciņ laika.
vislabākais, kp bija 1ā lielveikalā, kur daudzi brauca iekšā ar baikiem, tiesnese teica, ka apsargs jau plānojot savu karjeru kā cp, jo būšot pieradis pie satiksmes regulēšanas.
pēc finiša notika kopīga pasalšana, bet pēc tam došanās uz 1u no kp nedaudz patusēt. (lieki piebilst, ka tas kp bija omulīga vietiņa vecrīgā)
pozitīvās emocijas atsvēra visus iekavētos darbus nākošajā dienā un nebeidzamo saguruma sajūtu.