tas ir 1937.g. Campagnolo pārslēdzējs. Pats interesantākais, ka pārslēdzējs ir atsevišķi no ķēdes spriegotāja. Pēdējam redzama atspere līdzīga kā mūsdienu (noslēpta korpusā), bet kāpēc tam vēl vajadzīga trosīte? - lai precīzi piekoriģētu nobīdi uz iekšu-āru?
Kā liekas, ja pārslēdzēja rāmītis atrodas augšā, slēgšanās brīdī vajadzēja uzmīt atpakaļ?! Bez tam garākais stienis ir “quick release”, ar kuru braucot (!) ass ieregulējas dziļāk/seklāk rāmī. Man nav skaidrs, vai tajos laikos konstruktorus neuztrauca, ka šķībi ieskrūvēts pak. ritenis (malējos pārnesumos) sliktāk ripo, vai arī tur patiesībā ir superatjautīga sistēma, kas riteni pārbīda paralēli? Bet cik tad stiprus pirkstus vajag?..
“It was soon followed by a rear derailleur utilizing a sliding hub and dual rod changers, later to be named the Cambio Corsa.”
Pagājušo pavasari Zviedrijā pats 2 ned. braukāju ar vācu II pas. kara riteni. Sajūsmināja priekšējās disku bremzes, kas atradās iekšā rumbā, pārvads līdz svirai bija ar stienīti cauri dakšai, nekādu trosīšu. Neiznīcināms risinājums.