Vēlos padalīties savā pieredzē ar citiem riteņbraucējiem, kas ikdienā pārvietojas pa pilsētu.
7.aprīļa vakarā, kad satiksme Rīgas ielās ir intensīva, es ar savu zieminieku minu gar bērnu Gaiļezera slimnīcu pa Juglas ielu virzienā uz Biķernieku ielu. Kad netālu no jaunā apļa vietā, kur brauktuve jūtami sašaurinās, mani ar spoguli aizķēra no aizmugures braucošais Opel Combo. Aizķēra stūri, mans zieminieks ieguva momentālu paātrinājumu un no manas kāju apakšas aiztraucās līdzi Opelim. Veiksmīgā kārtā noreaģēju un paguvu ar roku palīdzību mīkstināt triecienu pret asfaltu. Ar dupsi un vēderu nošļūcu nelielu gabaliņu un lecu strauji kājās, jo zemapziņā zināju, ka aiz Opeļa var sekot nākošais Opelis. Sekoja Golfiņš, kas noreaģēja un tā vadītājs bija pirmais, kas piesteidzās mam klāt un bija gatavs sniegt palīdzību. Opelists nedaudz tālāk sēdēja savā bulku vāģī un nekāpa ārā. Nelielā šoka stāvoklī pateicos Golfiņa vadītājam un saku, ka būs labi. Kad Golfiņš jau brauca prom, atjēdzos, ka tas ir mans vienīgais liecinieks un piefiksēju auto numuru, pēc kura vēlāk ar pazīstamu ceļinieku palīdzību izdevās noskaidrot auto īpašnieku. Bikses saplēstas, siltie un lietus mokasīni saplēsti, termojaka nobrāzta, kreisais celis un dupša puse nobrāzta. Tāds ir Opeļa „guvums". Ričukam nekas. Tikai tad izkāpj opelists un saka, kur es tā lidojot. Uz šādu repliku gribējās atbildēt ar sitienu pa purnu, bet noturējos.
Šis prasa, ko darām? Tā, kā, tfu tfu tfu, kauli veseli, piemetu saplēsto drēbju aptuveno cenu. Ja 100 Ls man dod, tad varam šķirties. Nē, negrib. Saucu pēc poličiem. Pirms to atbraukšanas opelists atdzīst savu vainu, bet policijas sabiedrībā paliek drosmīgāks, nagļakā maina savu pozīciju un sāk rādīt uz bedrēm asfaltā un apgalvo, ka es manevrējot pats esmu uztesies viņam virsū. Par šo pozīcijas maiņu man bija vislielākā dusma. Rakstam katrs savu versiju, vainīgo uz vietas poliči nevar noteikt, jo iesniegumi ir pretrunīgi, tāpēc lietu nodod tālākai izmeklēšanai. Velku ārā savu trumpi- liecinieku, golfiņa vadītāju. Šis uzraksta liecību, ka Opelītis mēģinājis izspraukties starp mani un pretīmbraucošo fūri, respektīvi veicis neapdomātu un nepareizu manevru, izvēloties nepietiekamu intervālu starp mani un savu auto. Policijā saka, ka arī bez šīs liecības, Opelīts tik un tā būtu vainīgs, ņemot vērā lietas apstākļus. OK, lietu esmu uzvarējis. Balvā Opelītim 10 Ls sods. Tas mani galīgi neapmierināja. Sanāk, ka vari sava stulbuma, braukšanas kultūras un attieksmes dēļ, kā stabiņus lasīt velobraucējus un saņemt sodu divu maķīša apmeklējumu apmērā?! Vēršos pie viņa OCTAs apdrošinātājiem SEESAM, pieteikumā nekautrējos noradīt visas cietušās mantas, arī saskrāpēto Polar siksniņu, rokas sprādzi un slēpošanas termosa aizdari. Katrai rakstu pretī tirgus vērtību pēc MAX programmas tā, lai arī vēlāk varu to pierādīt. Iegādes čekus nebija jāuzrāda. Kopā pa visu sanāca 415 Ls. Palūdza atnest mantas uz ekspertīzi. Lai arī no malas tas ekspertam varēja likties sīkumaini un brīžiem viņai pat sagādāja problēmas defektu nobildēt, es tomēr nekautrējos rādīt mazākos caurumus un skrāpējumus, kas faktiski mantu sabojājuši tikai vizuāli. Bikses un mokasīnus draudzene jau bija paspējusi smuki salāpīt Bet šis fakts netika ņemts par pamatu atteikumam atlīdzināt. Pēc 1.5 mēneša manā kontā ieskaitīja 160 Ls, liekas ļoti adekvāta summa par visu epopeju un morālo kaitējumu. Opelim OCTA paliks dārgāka, tas bija galvenais uzdevums. Jāpiebilst, ka ekspertam nebija saprašanas par velodrēbju vērtību tirgū. Liekas, ka viņi vienkārši izmantoja Google palīdzību, lai to noskaidrotu. Biju patīkami pārsteigts, ka nelika viņiem atdot, kādu no velodrēbēm. Jo sākumā piekodināja, ka, ja kompensē par to iegādi, tad mantas jānodod viņiem. Pieļauju tas tāpēc, ka nevienu no vienībām neatmaksāja pilnā apmērā, bet kā procentus no bojājuma pakāpes.
Dažas atziņas no šī stāsta:
1.Vienmēr velciet ķiveri!
2.Kad baruciet ar velo, nespiedieties maksimāli tuvu labajai brauktuves daļai, tādā veidā autovadītājiem radot ilūziju, ka starp Jums un pretējo joslu ir pietiekami daudz vietas, lai izsprauktos cauri.
3.Ja esiet pie auto stūres, tad apdzenot riteņbraucēju, dariet to pēc noteikumiem. Apdzīt nozīmē apsteigt, iebraucot pretējā joslā. Tādā veidā Jūs pasargājat sevi no atbildības, kad apdzīšanas brīdī velobraucējs var veikt strauju manevru uz ceļa vidu. Jūs vienmēr būsiet vainīgs, ja apdzīsiet, neiebraucot pretējā joslā.
4.Ja tomēr atgadās negadījums, piefiksējiet liecinieku kontaktus.
5.Taupiet savas velodrēbes, lai tās izskatās pēc iespējas labāk.
10 Ls? OMG! Par nepareizu parkošanos 30… Par CSN pārkāpumiem, kas tikai apdraud satiksmi un kā rezultātā nav cietušo, var dabūt 50-200 Ls…
Autovadītāji pēdējā laikā ņemot vērā silto laiku paliek vēl stulbāki nekā jebkad agrāk. Spiež malās, lien manā joslā vai neļauj braukt garām pārsvarā lēto lūžņu īpašnieki, žēl ka tikai neapzinās ka viņa lūznis maksā tik pat cik viens mans priekšējais kaļoss.
Pie malas nekad nespiežos, pilsētā braucu joslas vidū, izņēmums vien ir uz šaurām šosejām ar nomalēm pie intensīvas satiksmes, bet arī tad jāatstāj pusmetrs no malas.
Runājot par to lidošanu, Tu tam muļķim paskaidroji ka jums abiem ir vienāds atļautais ātrums attiecīgajā ceļa posmā?
Jā, par avārijas izraisīšanu, NEPĀRKĀPJOT NOTEIKUMUS (aiz neuzmanības) ir tikai 10 Ls sods. Patiesībā, kad tiek apskrāpētas mašīnas, tas šķiet OK, jo tā pat visu kompensē apdrošinātājs. Bet kontaktā ar riteņbraucēju, šāda neuzmanība var pat novest pie letāla iznākuma. Noteikti varētu daudz bargāku sodiņu, lai nākamreiz apdzītu kā nākas. Tie 10 Ls + nedaudz dargāka OCTA, nebūs tie stimuli, kas liks viņam nākamreiz padomāt - diemžēl! :(
Prieks, ka Tev viss beidzās labi.
Negadījumi notiek un uz ceļiem neesam vieni. Re, ka starp velo braucējiem arī ir tādi, kuriem zemapziņā vēlme citus sodīt… esiet uzmanīgi, vēlmes mēdz piepildīties un var gadīties, ka būs izdevība pieprasīt arī lielāku sodu…
Teiksim tā, tie stimuli bija maksimālie, ko es civilizētā veidā varēju dabūt gatavu. Personīgi pazīstu čaļus, kas daudz asāk uztvertu notiekošo un paretinātu redeli bez vilcināšanās, šis nebija tas gadījums. Bet, ja to pašu izdarītu taksists, vai mikriņa vadītājs, tad diez vai savaldītos. Nesāksim te stāstīt, kā esam kāvušies uz ielām :) tam bija citi topiki. Galvenais, ko es gribēju pateikt, ka ir reāli iespējams atgūt līdzekļus par minimāli bojātām drēbēm un dot dažus padomus, kā labāk pasargāt sevi un citus.
Paldies ! Interesants stāsts. Noteikti noderīgi visiem to izlasīt.
Man interesētu gadījums, ja Opelis būtu aizbraucis neliekoties ne zinis. Kā tad būtu pareizi rīkoties?
jāpaspēj piefiksēt numuru. Ja nepaspēji, tad momentā policijai.
Vienreiz ar kolēģi (ar auto) pamanījām dzērājšoferi, piezvanījām uz 112, un online ar tuvāko policijas ekipāžu, teicām tāda auto un brauc tur un tur. Viena/divas minūtes un džeki apturēti.
Ja zaudējumus CSNg nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, tad, ja tie ir miesas bojājumi, tad zaudējumus atlīdzina no LTAB Garantijas fonda, savukārt, ja zaudējumi ir mantai, tad tie diemžēl atlīdzināti netiek.
Gribi aizmukt no notikuma vietas? ;)
Aizmirsu pierakstīt, ka pirmais, ko izdarīju, pielecot kājās- piefiksēju Opeļa numuru mobilajā. Citā gadījumā jāpaļaujas uz labiem ļaudīm un lieciniekiem. Mans gadījums pierādīja, ka tādu mums apkārt ir daudz.
Mazs papildinājums rīcībai līdzīgās situācijās, balstoties uz rūgtu pieredzi:
- Ja auto aizrauj projām no notikuma vietas- numura piefiksēšana+ liecinieku liecības ar auto nr pieminēšanu+ pašam saprast un piefiksēt, ka policija auto numuru ierakstījusi protokolā; Un varat vēl sagaidīt piezīmi no tā brīža klātesošajiem policistiem " a ko mēs šeit vispār daram (ar domu, ka vainīgā mašina ir prom un “pie kājas” ko blakus liecinieki un cietušais saka)"
- Lietas izmeklēšanas ierosināšana var vilkties veselu menesi, kuras laika NEVIENS no policijas pat nav mēģinājis noskaidrot, kas kur kā tāda par automašinu/īpašnieku, kurš braucis;
- Lietas izskatīšana var vilkties 3-6 mēnešus līdz bezgalībai, jo -Policija paziņo, ka nav bijis iespējams noskaidrot auto vadītāju konkrētajā brīdī, lieta tiks izbeigta pēc noilguma;
- Apdrošinātājs atlīdzību cietušajai pusei teorētiski var izmaksāt tikai pēc lietas izbeigšanas vai vainīgā noskaidrošanas, tātad- pēc noilguma iestāšanās…
Kas notiek tādā gadījumā, kad notiek sadursme auto vs velo uz ielas, ja velobraucējs ignorējis blakusesošo veloceliņu. Respektīvi, vai tas spēlē lomu negadījuma turpmākajā analīzes gaitā?
P.s. Nē, cietis neesmu, jautājums teorētisks.
Nevajadzētu spelēt. Vienalga vai vainīgs auto, vai velo.
Bet neesmu jurists, spriežu kā students, kuram pasniegts vienu semestri garš ievads tiesībās.